10.lapa
Piektdien, 9. augustā, festivālā “Sansusī” notiks mūzikas teātra pirmizrāde “Velni”, ko sadarbībā ar latviešu māksliniekiem veido mūzikas teātra kolektīvs “Hauen und Stechen” no Berlīnes.
Izrāde ir operas “Baņuta” komandas nākamais sadarbības notikums, kas balstīts latviešu teiku un literatūras materiālos.
Izrādi veido komponisti Raivis Misjuns un Alise Rancāne, dramaturgs Evarts Melnalksnis, režisore Franciska Kronfota, scenogrāfe Lota Henša.
Izrādē piedalās dziedātāji Laura Grecka un Dāvids Ristaus, performante Džīna Līza Maivalde un Āris Matesovičs, kā arī multiinstrumentālists Jēkabs Nīmanis.
Izrāde Rīgā būs skatāma 15., 16. un 17. augustā Tallinas ielas kvartālā.
Velnus var sastapt teju ik uz soļa. Viņi mīt dūksnājos un biezokņos vai rijās, muižās, skolās, tiltapakšās un krustojumos.
Velns “žvīgst kā viesuls, sprāgst un šķeļas, šaudas sešu rīkļu brēkā”. Velnu piesauc vietā un nevietā, un nereti arī tur, kur kāds ņēmis nelabu galu vai govs iemesta purvā.
Uz velnu latviešu teikās, kā arī cittautu folklorā un popkultūrā attiecinātas dažādākās iekāres, bailes, pretrunas, vardarbības pieredzes un fantāzijas. Tomēr skaidri redzams, ka velnu stāsti daudz vairāk pauž par cilvēcisko nekā velnišķo. Fantastiskais ievijas mūsu ikdienas pasaulē.
Mūzikas teātra izrāde “Velni” būs jutekliski iespaidīgs, performatīvs un krāšņs piedzīvojums, sastopot ikvienam pazīstamus arhetipiskus tēlus. Tā balstīta motīvu kolāžā, kuru iedvesmojis LU Folkloras krātuves arhīva skapis un dzīve pasaules bojāejas apstākļos, kā arī Friča Bārdas, Annas Brigaderes, Karla Marijas Vēbera u.c. daiļrade.
Izrāde tiks veidota kā radoši brīva folkloras savdabību svinēšana, pilna ar vitālu enerģiju un dinamisku darbību. Īpaši izrādei jaunradīta instrumentālā un elektroniskā mūzika mīsies ar pazīstamiem skaņdarbiem.
“Izrāde “Velni” ir karnevāls, deja, variācija par ļoti senu stāstu, iespaidīga pieredze skatītājiem. Mitoloģisko līdzību nozīme mūs aizkustina, biedē un apbur. Mēs nonākam garīgajā telpā, kas var sasvērties, pārveidoties, būt gan mūsu parastā pasaule, gan arī pazemes pasaule, velnu mājvieta. Mēs svinam sajūsmu par fantastisko.
Izrādes darbība balstīta rituālos un mītiskajos priekšstatos un vienlaikus atsaucas uz popkultūras valodu: mēs spēlējamies ar šausmu filmām un kukurūzas pārslu reklāmām, kurās ielaužas briesmīgais.
Tas ir episks mūzikas teātris, kas iesaista populāro un elektronisko mūziku, intelektuālu domu, tabloīdu komēdiju, baroka jūtu semantiku un popu. Tas viss saplūst kopā, jo tāda ir izpildītāju pasaule - neviendabīga un polifoniska,” stāsta izrādes režisore Franciska Kronfota.
