Svinot Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtgadi, muzejā notika aptuveni 80 Latvijas amatierteātra kolektīvu un folkloras kopu performances, informēja iestudējuma "Viena diena mūsmājās" režisors Kārlis Anitens.
Iestudējumā "Viena diena mūsmājās" varēja izsekot līdzi Jurģu svinībām, līgavas meklēšanai, zivju žāvēšanai un citām aktivitātēm.
Muzeja direktore Zanda Ķergalve uzsvēra, ka datums nav izvēlēts nejauši, jo 1932.gada 13.maijā tika atklāta pirmā ekspozīcija - Vidzemes sēta. Z. Ķergalve norādīja, ka tā bija sen lolota cerība - iedzīvināt muzeju.
Z.Ķergalve uzsvēra, ka lēmums par Brīvās dabas muzeja izveidi tika pieņemts 1924.gadā un par to lēma Pieminekļu valde, kas tolaik bija Izglītības ministrijas paspārnē. Viņa skaidro, ka Brīvdabas muzejstika veidots ar mērķi saglabāt pagātnes liecības ne tautas celtniecības objektos, bet arī iedzīvē, kas liecina par senču dzīvesstilu, zināšanām un darbošanos.
Gandrīz visās muzeja sētās rosījās ļaudis attiecīgā laika apģērbā un darīja vietai un laikam raksturīgus darbus.
K. Anitens uzsvēra, ka kopā pulcējās vairāk nekā 900 Latvijas amatierteātra kolektīvu un folkloras kopu dalībnieku, kas mēģināja izdzīvot kādu konkrētu epizodi no vienas dienas katrā konkrētajā sētā.
Iestudējums ir daļa no Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtgades programmas.
Muzejs simtgades svinības sāka 2.februārī, kad notika starptautiskā konference. Vēlak notika gan muzeja tradicionālie pasākumi, gan arī tādi, kas saistīti ar svinībām, piemēram, Latvijas Banka izdevusi monētu "Pāri laikiem", muzeja teritorijā iezīmēti vairāki dižkoki. Z. Ķergalve akcentēja, ka viens no lielākajiem notikumiem ir šis sezonas atklāšanas pasākums 11 maijā.
