Kultūras pasākumi līdz 9. februārim, apmeklējami bez maksas

10.lapa

Masku festivāls

Publicitātes foto

No 9. līdz 11. februārim Viļānu pilsētā norisināsies starptautiskais masku festivāls, pievēršot lielāku uzmanību Latgales novada maskošanās tradīcijām.

Festivālā piedalīsies ap 20 dažādas masku grupas no Latvijas, kā arī kopas no Polijas, Portugāles, Lietuvas un Igaunijas.

Festivāla ietvaros tiks realizēta daudzveidīga programma - masku tēlu ekspozīcijas, masku grupu gājieni lauku sētās un pilsētvidē, saiets iekštelpā (kultūras namā), individuālo masku skate, Meteņa svētki pilsētā, konference, masku gatavošanas darbnīca, masku konkursi gan dalībniekiem, gan apmeklētājiem.

FESTIVĀLA PROGRAMMA:

- Piektdien, 9. februārī

18.00 - 20.00 masku gatavošanas meistardarbnīca Viļānu kultūras namā;

20.00 - 22.00 viesu masku grupas izrādes un sadancošana Viļānu kultūras namā.

- Sestdien, 10. februārī

12.00 - 14.00 masku gājieni Rikavas, Dekšāres, Radopoles, Sokolku un Galēnu pagastu lauku sētās;

15.00 - 17.00 masku tradīciju konference Viļānu kultūras namā;

18.00 - 19.30 masku tēlu izrādes Viļānu Kultūras laukumā;

20.00 masku grupu saiets, sadancošana Viļānu kultūras namā;

22.00 individuālo masku skate Viļānu kultūras namā.

- Svētdien, 11.februārī

10.00 - 12.00 masku tradīciju konference Viļānu kultūras namā;

12.00 - 13.00 masku gājieni Viļānu ielās un skvēros;

13.00 - 15.00 Meteņa dzīšana un Festivāla noslēgums Viļānu Kultūras laukumā.

Līdz februāra nogalei Viļānu un Rēzeknes ielu skatlogos būs apskatāma arī masku tēlu ekspozīcija, kurā pilna augumā redzamas dažādas latviešu tradicionālās maskas - Čigānu barvedis, Garā sieva un Mazais vīriņš, Dzērve, Velns, Ķekatas, Budēļi, Miežvilki un citas.

Publicitātes foto

Maskas, maskošanās tradīcijas, ar maskām saistītie rituāli un ieražas ir vienas no visnoslēpumainākajām un interesantākajām parādībām pasaules tautu reliģijās un kultūrās.

Maskās materializējas mirušo senču gars. Tās ir “logs uz citu pasauli”, kas ļauj nākt saskarē ar saviem senčiem, bet ar viņu palīdzību jau ar “augstākiem spēkiem”.

Maskošanās mērķis ir viens - palīdzēt cilvēkam. Pasaules tautu kultūrās tās tiek izmantotas visos svarīgākajos cilvēka dzīves brīžos - bērna dzimšanā, pilngadības sasniegšanā, kāzās, bērēs. Ar maskām aizsargā savu māju no slimībām, ļauniem gariem, nelaimēm. Ar maskām dziedē. Ar maskām nodrošina auglību un ražu nākamajam gadam, veiksmi medībās. Ar masku šamanis gatavo bungas. Visbeidzot maskas izmanto “lielās mātes” atjaunošanas rituālā.

Arī latviešu tradicionālajā kultūrā maskām un maskošanās tradīcijām ir liela un nozīmīga vieta.

Cik savdabīgi un atšķirīgi ir saglabājušies mūsu tautas tērpi dažādos novados, tikpat dažādi ir arī maskošanās paņēmieni, veidi un arī pašu maskoto ļaužu nosaukumi - Zīmassvātku čigoni, ķekatas, vastlāvji, kuozu cigani, budēļi utt. Teicēju liecībās fiksēti vairāk kā 70 dažadi masku grupu nosaukumi.

Lai nodrošinātu stabilu un sistemātisku masku tradīciju attīstības procesu, veicinātu lokālo masku tradīciju izpēti un pārmantošanu, ik gadus tiek rīkoti masku tradīciju festivāli, kuri jau ieguvuši starptautisku skanējumu un ārvalstu grupu un speciālistu interesi.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Dzīvesstils

“Jo aukstāks laiks aiz loga, jo vairāk vakarus gribas pavadīt mājās, skatoties filmas un aicinot ciemos draugus. Kādi tusiņi bez uzkodām? Un kādas uzkodas bez mērcītēm? No tā visa izriet, ka garajos un tumšajos vakaros mērcītes ir pat obligātas,” atzīmē virtuves huligāns Pipars.