Vērts apmeklēt: koncerti, izstādes, dejas, Meteņdiena un Masku festivāls.

“Lielā Kristapa” lielā skatīšanās

Publicitātes foto

No 1. līdz 3. februārim kinoteātros “Splendid Palace” un “K.Suns” norisināsies “Lielā Kristapa” lielā skatīšanās - iespēja bez maksas noskatīties vairākas no balvai nominētajām filmām.

Kinoteātrī “Splendid Palace” 1. februāra vakarā gaidāma īsfilmu programma, bet 2. februārī - studentu filmas.

Sestdienu, 3. februāri, uzsāks animācijas programma bērniem, kurā iekļauta būs arī “Animācijas brigādes” filma “Lielais Indriķis”.

Kinoteātra mazajā zālē visas dienas garumā būs skatāmas balvai nominētās pilnmetrāžas spēlfilmas - “Mātes piens” (režisore Ināra Kolmane), “Mana brīvība” (režisore Ilze Kunga-Melgaile), “Saule spīd 24 stundas” (režisors Juris Poškus, attēlā - galvenās lomas atveidotājs Andris Keišs), “Elpot zem ūdens” (režisors Ronalds Mežmačs), “Neredzamā cīņa” (režisors Rainers Sarnets), “Bezkaunīgie” (režisors Aiks Karapetjans).

"MĀTES piens" / Publicitātes foto

Kinoteātrī “K.Suns” sestdien, 3. februārī, varēs iepazīties ar pilnmetrāžas dokumentālajām filmām - “Viss būs labi” (režisors Staņislavs Tokalovs), “Mēs tikai tagad sākam” (režisore Marta Herca), “Ilģuciema māsas” (režisore Elita Kļaviņa), “Austrumu fronte” (režisori Vitālijs Manskis, Jevhens Titarenko).

"IĻĢUCIEMA māsas" / Publicitātes foto

Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps” nu jau tradicionāli piedāvā filmu izlasi arī tiešsaistē - visā pasaulē pieejamu iespēju piedalīties „Lielā Kristapa” norisēs.

Nacionālā Kino centra vietnē filmas.lv līdz 6. februārim bez maksas var skatīties 12 filmas divos tematiskos blokos - sešas filmas, kurās strādājusi “Lielā Kristapa” Mūža balvas laureāte, kinomāksliniece Ieva Romanova, un sešas iepriekšējā gadā apbalvotās „Lielā Kristapa” labākās filmas. Trīs no portāla programmā iekļautajām filmām būs pieejamas tikai vienu dienu - sestdien, 3. februārī.

"NOVĒLI man lidojumam nelabvēlīgu laiku" / Publicitātes foto

Šogad “Lielā Kristapa” balvu par mūža ieguldījumu saņem kinomāksliniece Ieva Romanova, un portāla filmas.lv izlasē izceltas sešas spēlfilmas, nozīmīgi pieturpunkti viņas radošajā biogrāfijā. Pirmā filma, kuras titros Ieva Romanova parādās kā māksliniece inscenētāja, ir režisora Vara Braslas spēlfilma “Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku” (1980), arī mūsdienās aktuāls stāsts par sievietes vientulību un izvēli (galvenajā lomā Akvelīna Līvmane). Kinodarbs saņēma “Lielo Kristapu” kā gada labākā spēlfilma, un šāda novērtējuma pamatā ir arī filmas mākslinieka ieguldījums.

Spilgta 80.gadu parādība ir režisora Arvīda Krieva kriminālintriga “Aveņu vīns” (1984), kur atbilstošas noskaņas radīšanā milzīga nozīme ir mākslinieces Ievas Romanovas izveidotajai videi, radošās komandas atrastajām un iekārtotajām filmēšanas vietām.

"AVEŅU vīns" / Publicitātes foto

Pirmo “Lielo Kristapu” Ieva Romanova saņēma par mākslinieka darbu režisora Aivara Freimaņa divsēriju spēlfilmā “Dzīvīte” (1989) - neparasti veidotā mākslas darbā, kas pārsteidz ar profesionāli izaicinošiem paņēmieniem, tēlojot latviešu tautas nacionālās pašapziņas atmodu Krišjāņa Barona dzīves gados un arī filmas uzņemšanas laikā.

Spilgta sava laikmeta liecība, šajā gadījumā 20. gadsimta 90. gadu Latvijas portretējums, ir arī Jāņa Streiča spēlfilma “Likteņdzirnas” (1997).

Uz „mežonīgā kapitālisma” fona risināta melodrāma ar sulīgas komēdijas elementiem, viena no joprojām populārākajām „jauno laiku” Latvijas spēlfilmām un arī iespaidīgs kinomākslinieka darba vēriena apliecinājums.

"LIKTEŅDZIRNAS" / Publicitātes foto

Divas šajā Ievas Romanovas darbu izlasē iekļautās filmas pārstāv 21. gadsimta Latvijas kino, un abas ievērojamas arī ar mākslinieka ieguldījumu filmas kopējā veidolā. Režisora Arvīda Krieva gleznaini mistisko un mazliet šaušalīgo spēlfilmu “Man patīk, ka meitene skumst” (2004) māksliniece Ieva Romanova uzskata par pietiekami nenovērtētu, bet ļoti interesantu parādību; Latvijas kinovēsturē tā paliek arī kā mūziķa Mārtiņa Freimaņa (attēlā) pārliecinoša debija uz kinoekrāna.

"MAN patīk, ka meitene skumst" / Publicitātes foto

Savukārt režisores Ināras Kolmanes Simtgades spēlfilma “Bille” (2018) ir ne tikai skatītāju iemīļots stāsts par mazas meitenes pieaugšanu, bet arī vēsturiska filma un tāpēc pamatīgs kinomākslinieka darbs - 20. gadsimta 30. gadu Latvijas dzīves atainojums prasa nopietnu ieguldījumu laikmeta izpētē un filmas vides veidošanā. (Filma “Bille” portāla izlasē būs skatāma tikai 3. februārī.)

"BILLE" / Publicitātes foto

Otra portālā ievietotā filmu izlase ir “Lielā Kristapa 2022” labākie darbi, kas pirms gada tika apbalvoti katrs savā filmu kategorijā:

- labākā pilnmetrāžas spēlfilma “Janvāris” (režisors Viesturs Kairišs),

- labākā īsmetrāžas spēlfilma “Pirmie soļi” (režisors Pauls Ķesteris),

- labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma “Mana māte valsts” (režisore Ieva Ozoliņa),

- labākā animācijas filma “Mans laulību projekts” (režisore Signe Baumane),

- labākā debijas filma “Tikmēr Lucavsalā” (režisore Elza Gauja)

- labākā daudzsēriju filma “Krimināllieta iesācējam” (režisors Armands Zvirbulis, portālā skatāma filmas pirmā sērija ar norādi uz straumēšanas platformu, kur pieejamas pārējās sērijas).

Šajā izlasē arī divas filmas būs pieejamas tikai vienu dienu, 3. februārī, - spēlfilma “Janvāris” un animācijas filma “Mans laulību projekts”.

"JANVĀRIS" / Publicitātes foto

Par Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” norisēm informācija pieejama mājaslapā lielaiskristaps.lv, klātienes pasākumi sākas ar atklāšanas seansu 1. februārī, noslēguma ceremonija un šāgada balvu pasniegšana - 4. februārī.

Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv

Turpinājumu lasi nākamajā lapā