Māksliniecei Agatei Apkalnei aizvadītais bija ļoti smags gads, bet ļoti, ļoti vērtīgs. Viņa ieguvusi tādas pieredzes, ko nenovēlētu nevienam, bet to, ko caur šīm pieredzēm ieguvusi, viņa novēlētu katram. “Dvēseles smagākās transformācijas man ir devušas spārnus. Un es vēlētos, lai Visums man dod viedumu – pateicībā un pazemībā spēt pieņemt jebkuru dvēseles transformāciju, kurai mani gatavo.”
“Es vispār esmu kontrastu cilvēks, man nesanāk tā vienmērīgi. Es caur meditācijām atgriežos savas dzīves vissmagākajos brīžos, lai vienkārši sevi apskautu - pateicībā, ka Agate tajā brīdī nesalūza, ka Agate tagad var sniegt interviju un sveču gaismā klausīties skaistu mūziku…
Pagājušais gads man ir mācījis nepieķerties lietām, vietām un cilvēkiem. Man var visu atņemt, arī dzīvību, bet man nevar atņemt manu Dvēseli…” saka māksliniece Agate Apkalne.
Viņas radītie darbi šobrīd aplūkojami divās izstādēs - Rīgā un Liepājā.
Rīgā, mākslas galerija “Bazar’t” piedāvā mākslas izstādi “Dimensijas”, kuras autori ir māksliniece Agate Apkalne un Visvaldis Asaris. Autori katrs savā mākslas valodā un izteiksmes līdzekļos ir ļoti atšķirīgi, bet abus vieno konceptuālās dimensijas un vizuālā estētika.
Izstādes ekspozīcijā apvienojas horizontālās un vertikālās dimensijas, kas reflektē sinerģisku enerģiju. Mākslas darbi ir kā simboli, kas komunikācijas aspektā nav deklaratīvi, bet skatītājam gan jautā, gan atbild.
Abi mākslinieki jau ilgāku laika posmu strādā katrs savas tēmas dimensijā. Agate Apkalne savos darbos gleznieciski meditē vertikālajā dimensijā. Gleznu ciklā “Pajautājiet kalniem” viņa ieved skatītāju meditatīvā, harmoniskā dabas vērojumā, kas ir tikai kā sākotnēja platforma refleksijai par pasaules uzbūves principiem un aicinājumam ielūkoties savas dvēseles gaitās. Šā cikla gleznās atainota majestātiska dabas un kosmosa varenība - lakoniskā stilā, izmantojot monohromu toņu gammu.
Savukārt Visvaldis Asaris ir kā ieracies zemē un gleznieciski poētiskā valodā runā par horizontālo dimensiju. Zeme ir kā māte, kas mūs rada un veido. Zeme ir mūsu tautas semantiskās saknes. Gleznu ciklā “Zemes kods” autors reflektē, ka zeme šodienas aspektā nav tikai mūsu laika telpa, bet ir mūsu tautas kultūras identitātes kods. Darbi ir kā zemes portreti vai vizuāli poētiski stāsti, kas atspoguļo mūsu zemes estētisko skaistumu un to kā pamatvērtību.
“Kādēļ kalni? Es gleznoju atziņas, kas gūtas iekšēju pārdzīvojumu rezultātā. Vienkārši atbildes rodu dabas varenībā,” tā par savu gleznu ciklu saka Agate Apkalne. Viņa uzskata, ka nav nekā skaistāka, kā Dieva radīta arhitektūra. Viņa stundām ilgi var vērot, kā jūrā veidojas vilnis, un viņa tajā saskata eksistences jēgu. Rod visas atbildes. Vēl vairāk.
“Un tad vēl koki - tie “rauj jumtu”… Manī ir milzīga mīlestība pret kokiem, bet tieši tad, kad tie ir zaudējuši savu lapotni. Nav nekā skaistāka par kokiem, zemi, zvaigznēm un jūras vilni, akmeņiem un kalniem. Vēl tikai Islandes ledāji, Islandes daba,” piebilst Agate Apkalne.
Māksliniece atklāj, ka “Dvēseles koks” (attēlā) ir viņas mīlestības apliecinājums kokiem. “Jebkura dvēsele, kas nāk uz šīs zemes, vēlas veikt konkrētu pieredzi, lai pilnveidotos. Katrs no zariem simbolizē pieredzi, kas man jāveic. Ciešanas sākas tad, kad mēs radām ilūziju jeb nespējam pieņemt to, ko Visums devis. Kad pazemības pietrūkst,” viņa saka.
“Visums mums dod precīzi tik daudz, cik nepieciešams, lai pietiktu resursu veikt dvēseles transformāciju.
Glezniecība man ir veids, kā es spēju fiksēt savas sajūtas, atziņas. Glezna pati dod atļauju to sākt, pati nosaka izmēru un krāsu gammu, es vienkārši ļaujos, ļauju tam caur mani plūst…”
Agate Apkalne atklāj, ka ideja par kopizstādi "Dimensijas" radās Visvaldim Asarim. Viņu savukārt uzrunāja iespēja izstādīties kopā, iespēja paraudzīties no Visvalža Asara skatu punkta - kā viņš raugās uz pasauli, kā viņš to sajūt.
“Visvaldim ir viena fenomenāla īpašība - viņš ļoti viegli tver apkārt notiekošās lietas. Šī izstāde ir horizontālās un vertikālās dimensijas sinerģija. No mana skatu punkta - mēs katrs pārstāvam atšķirīgus mākslas žanrus, lai gan mūs abus vieno interese par dabas faktūrām. Kalni ir vertikālā dimensija, zeme - horizontālā dimensija.
Visvaldis man deva iespēju paraudzīties uz manām un viņa gleznām nedaudz no malas, un tas nedaudz paplašināja manu horizontu…
Glezna kā platforma lidojumam, kas katram ir tik individuāla. Visvaldi uzrunā skatu punkts no putna lidojuma, savukārt mani interesē faktūra tuvplānā vai palielinājumā. Mani interesē detaļas. Liekas, ka neko skaistāku, ko ir radījis Dievs, nav iespējams radīt,” saka Agate Apkalne.
Taujāta, vai šī kopizstāde ir negaidīta sagadīšanās vai likumsakarīga sastapšanās, māksliniece atteic, ka viņas Kosmosā tā noteikti ir likumsakarīga sastapšanās. “Neticu nejaušībām, viss notiek pareizajā laikā, vietā un koncentrācijā. Viss nāk pēc adresāta.
Domāju, ka jebkuras Dvēseles ienākšana manā dzīvē paver man durvis uz citām pieredzēm, bez kurām nebūtu iespējas veikt nākamās. Un arī otrādi.
Visas manas gleznas ir kā pateicība cilvēkiem, ar kuriem esmu mijiedarbojusies. Jo mēs nepastāvam cits bez cita. Viena laika liecība pārklājas ar nākamo, viena tikšanās noved pie citas. Tā mēs visi kopā te radām! Domāju, ka Visums mūs sagatavo jebkurai transformācijai, kas nepieciešama dvēseles attīstībai. Jābūt tikai ļoti vērīgam,” domā Agate Apkalne.
Izstāde “Dimensijas” mākslas galerijā “Bazar’t” (tirdzniecības centrā “Mols”, Krasta ielā 46, 2. stāvā) būs skatāma līdz 31. janvārim katru dienu no plkst. 10.00 - 21.00.
Māksliniece uzskata, ka māksla arī ir spēja vērot, saskatīt to, kas paviršam garāmgājējam paliek nepamanīts. Piemēram, “Ceļš uz Mājām” - caur šo gleznu (attēlā) Agate Apkalne materializējusi šo atziņu uz audekla.
“Katra zvaigznīte simbolizē mijiedarbību ar konkrētu indivīdu, kurš ienāk manā dzīvē pareizajā laikā un atrodas no manis pareizajā distancē, pareizajā blīvumā.
“Ceļš uz Mājām” ir mana dzīves karte. Tā ir mūsu kopējā pagātnes telpa no mana skatu punkta.
Ja mēs veramies zvaigžņotās debesīs, vienam tas būs tikai Piena ceļš, bet vērīgam skatītājam Visums paver arvien dziļākas un dziļākas dimensijas. It kā jautājot, vai vēlies doties dziļāk? Un es vēlos. Un kā ir ar jums, vai jūs vēlaties?...” Un viņa jau zina, ka ceļš nav viegls, tas vienkārši ir citādāks. Lai gan neviens jau arī nav solījis, ka būs viegli.
“Un es skatos zvaigžņotajā Visumā, laiks apstājas, un tā vien liekas, ka te arī ir visas atbildes. Mana eksistence, klusums, miers. Brīdis, kad es esmu. Un neko vairāk arī nevajag.
Sajūta tik ļoti dziļa, fundamentāla. Brīdis, kad templī ieplūst miers, un atziņa ieplūst katrā mana ķermeņa šūnā. Mirklis skaistuma, mirklis mūžības, mirklis apzināšanās, ka esi maza daļiņa no tā visa…” stāsta Agate Apkalne.
Vēl šo stāvokli viņa spēj noķert caur glezniecību. “Esmu procesa cilvēks. Mērķis “izstāde” tiek nolikts, lai sevi organizētu. Bet patiesībā skaistākais ir radīšanas brīdis, un tas paliek aizkadrā. Un šeit valoda ir barjera, jo to daudzdimensiālo sajūtu spektru nav iespējams nodot.”
Ir divi aspekti, kas Agatei Apkalnei ir noteicošie: attīstīt savu apziņas līmeni un nemitīgi pilnveidoties amatnieciskā aspektā. “Jo vairāk attīstām sevi garīgi, jo smalkāku frekfenču informāciju spējam uztvert. Es sevi uztveru kā transformatori jeb instrumentu Visuma rokās.”
Savukārt Liepājas muzejā (Kūrmājas pr. 16/18) tikko atklāta Agates Apkalnes darbu izstāde “Personālmaršruts”, kurā ir iespēja apskatīt gleznu ciklu, kas tapis Liepājā, Karostas ūdenstornī Mākslas festivāla laikā.
Cikla “Personālmaršruts” lielformāta darbi ataino dzelzceļa vagonus, kas savulaik kursēja maršrutā “Liepāja - Новополоцк”, ar uzrakstiem, uzslāņojumiem, kurus gadu gaitā atstājuši cilvēki. “Laikā, kad darbi tapa, uz Karostas ūdenstorni bija atnākusi kāda dāma, kura bija strādājusi uz dzelzceļa un izstāstīja, ko nozīmē katrs cipars un simbols uz vagoniem,” stāsta Agate Apkalne.
Viņa atklāj, ka ideja par ciklu “Personālmaršruts” atnāca pirms divdesmit gadiem (!), bet dažādu apstākļu sakritības dēļ tā netika realizēta. Piedzima meitiņa, pamainījās prioritātes. “Tā reizēm ir - atnāk ideja un tāpat arī dodas prom, bet citas pacietīgi par sevi atgādina. Vagonu cikls deva priekšroku citu atziņu materializācijai.
Iespējams, divdesmit gadu laikā es uzkrāju sevī vairāk profesionālo zināšanu un atziņu, lai spētu vēstījumu nodot kvalitatīvākā veidā.
Un, kad atbraucu uz Liepāju un strādāju Karostas ūdenstornī, sapratu, ka gribu šo ciklu realizēt. Un man deva tādu iespēju,” stāsta māksliniece.
Vagonus atveidojot, apvienotas dažādas tehnikas - sausā ota, tecinājums un trafareti, kas vizuāli veido uzslāņojumu efektu. Šī izstāde rada idejiskas paralēles ar cilvēku savstarpējās mijiedarbības ideju un tās atstātajiem nospiedumiem.
Gleznotājas Agates Apkalnes konsekventi hiperreālisma stilā izpaustais talants ir novērtēts Latvijā un plašāku cienītāju loku guvis Rietumeiropā, īpaši Vācijā un Francijā. Māksliniece gadu gaitā pakāpeniski attīstījusi arvien simboliskākus sižetus un daudznozīmīgus tēlus.
“Idejiski mana galvenā interese ir par lietu, notikumu likumsakarībām, savstarpējo mijiedarbību. Par to, ka mēs viens bez otra nepastāvam. Par to, ka mēs katrs esam atbildīgi par to, kādu nākotnes telpu kopā radīsim. Katrs pateiktais vārds un palaistā doma rezonē uz nākotnes telpu,” viņa uzskata.
Arī šajā ciklā māksliniece akcentē, ka katrs pateiktais vārds un darbība izmaina mūsu kopējo ainu nākotnē. Tādējādi šodiena ir tāda, kādu mēs to veidojām vakar, iespējams, pat daudz, daudz senāk.
Līdzība ir ar dzelzceļa cisternām. Viens ir cisternas pasūtījis, viens ir notecinājis, viens ir uzrakstījis uzrakstu. Kādreiz kāds tos uzgleznos, kā rezultātā tapa šī izstāde. Cik pārsteidzoši, kādu plašu informāciju jeb enerģētisko lādiņu nes tik vienkārša lieta kā cisterna, kuru dzīves steigā pat neievērojam.
Agates Apkalnes izstāde "Personālmaršruts" Liepājas muzeja anfilādē būs skatāma līdz 3. martam.
