TOP 10 notikumi kultūrā no 13. līdz 19. janvārim

2.lapa

Operu stopkadri

Publicitātes foto

Šogad aprit 15 gadi, kopš novecojošo kultūras namu Ventspilī renovēja un veica vērienīgu rekonstrukciju, pārvēršot to par laikam atbilstošu, modernu teātra namu “Jūras vārti”. Jubilejas gads teātra nama izstāžu zālēs iesākas ar īpašu izstādi “Stopkadrs operā”, kas veltīta skatuves tēmai.

Tajā redzami kostīmu mākslinieces Kristīnes Jurjānes un video mākslinieces Inetas Sipunovas darbi ārpus Latvijas tapušo operu iestudējumiem Zalcburgā, Milānā, Vīnē, kuru koncepta autors un režisors ir Alvis Hermanis.

Izstādē eksponētas Inetas Sipunovas videoprojekcijas, kā arī Kristīnes Jurjānes tērpu skices un oriģināli no Alvja Hermaņa režisētajām teātra izrādēm un operām.

Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un direktors Alvis Hermanis 2012. gadā atzīts par vienu no 10 ietekmīgākajām desmitgades Eiropas teātra personībām. Saņēmis desmitiem prestižu balvu, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2012), vairākkārtējs “Spēlmaņu nakts” balvas ieguvējs, saņēmis arī “Lielā Kristapa” balvu kā labākais aktieris (1987), Lielo Mūzikas balvu (1996) un Izcilības balvu kultūrā (2017).

Kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne studējusi Holandē un Latvijas Mākslas akadēmijā. Veidojusi kostīmus vairākiem desmitiem izrāžu, tai skaitā J. Lūsēna/M. Zālītes “Leļļu operai” (2008) un “Putnu operai” (2000), Ž. Bizē “Karmenai” (2007), G. F. Hendeļa “Akīdam un Galatejai” (2005), A. Maskata baletiem “Bīstamie sakari” (2006) un “3X” (2001) LNO, T. Tolstajas “Soņai” (2006), Aspazijas “Sidraba šķidrautam”, “Latviešu stāstiem” (2004), kostīmus un scenogrāfiju N. Gogoļa “Revidentam”. Saņēmusi Teātra savienības balvu nominācijā Gada labākais kostīmu mākslinieks (2002).

Ineta Sipunova studējusi un strādājusi Latvijas Mākslas Akadēmijā. Strādājusi Rīgā, Milānā, Berlīnē, Zalcburgā, Vīnē, Maskavā un Sanktpēterburgā. Sadarbībā ar Hermani ir tapušas “Madama Butterfly” Milānā (2016), “Parsifāls” Vīnē (2017), “Trubadūrs” Zalcburgas festivālā (2014), “Jenūfa” “La Monnaie” teātrī Briselē (2014), “Così fan tutte” Berlīnes Komiskajā operā (2013). Strādājusi arī ar Mārtiņu Eihi, Dž. Dž. Džilindzeru, Ģirtu Ēci, Sonoru Vaici, Elīnu Lihačevu, Mindaugu Karbauski, Andreju Žagaru un citiem režisoriem. Veidojusi pagājušā gada Dziesmu un Deju svētku koncerta “Balts” scenogrāfiju un video. 2021. gadā Lielo Mūzikas balvu ieguva izrāde “Cilvēka balss. Telefons”. Veidojusi videomākslas objektus Francijā, Somijā (Raumas biennālē), Vācijā (festivālā “Ars Novi”) un citur. Viena no lielākajām ārpustelpu izstādēm tika veidota uz ēku fasādēm tieši Ventspilī 1998. gadā izstādei “Ventspils Tranzīts Termināls”.

Izstāde teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma līdz 8. martam.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Dzīvesstils

Filmās un literatūrā autori dažreiz runā par kaķiem, kas jūt nāvi. Tas izklausās drausmīgi, taču lielākā daļa šo sižetu ir cēlušies no patiesa stāsta no 2007. gada. Kādā amerikāņu pansionātā dzīvoja kaķis vārdā Oskars, kurš ienāca tikai to cilvēku istabās, kuri drīz mira. Kas tas bija?

Svarīgākais