TEĀTRA AFIŠA janvārim

Pirmizrādes, jubilejas izrāde, atgriešanās, pēdējā izrāde, literārs vakars un gada balva mākslas kritikā.

PIRMIZRĀDE

Stāsts par izcilo soļotāju Jāni Daliņu

Publicitātes foto

Piektdien, 5. janvārī, Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvos režisora Toma Treiņa un radošā ansambļa veidotais stāsts “Daliņš”.

Tas būs stāsts par latviešu soļotāju, valmierieti Jāni Daliņu, kurš 1932. gadā Losandželosā startēja kā viens no diviem Latvijas pārstāvjiem olimpiskajās spēlēs un 50 km soļošanas distancē izcīnīja sudraba medaļu. Tā bija pirmā olimpiskā medaļa, ko ieguva Latvijas sportists, startējot zem savas valsts karoga.

30.gados katrs skolas puika mēģināja atdarināt “Daliņa soli”, bet pieaugušie griezās tik populārajā Jāņa Āres fokstrotā “Ak, kaut man Daliņa kājas būtu”. Viens no visu laiku izcilākajiem latviešu vieglatlētiem, soļotājs Jānis Daliņš (1904 - 1978), kas lika pasaulei iemācīties latviešu karoga sarkanbaltsarkanās krāsas.

Kā vienam zemniekam izdevās “aizsoļot” līdz sudraba medaļai 1932. gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā un kļūt par pirmo Eiropas čempionu soļošanā 1934. gadā Turīnā?

“Kad sāku strādāt Valmieras teātrī kā režisors, atceros, ka ik pa laikam dzirdēju par Jāni Daliņu. Valmierā ir stadions, kas nosaukts viņa vārdā, ir piemineklis, sienas gleznojums un arī iela. Šķita, ka aiz šī cilvēka ir interesants stāsts, kā viņš no zemnieka kļuva par vienu no izcilākajiem sportistiem Latvijas vēsturē.

Izrāde būs soļojums cauri gan karstajām Losandželosas ielām 1932. gadā, gan cauri Jāņa Daliņa dzīvei,” izrādes tapšanas impulsus atklāj režisors Toms Treinis.

Izrādes radošajā komandā arī scenārija autors Mārtiņš Meiers, scenogrāfs Kristaps Kramiņš, kostīmu māksliniece Marta Treine, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, komponists Platons Buravickis.

Lomās: Anna Nele Āboliņa, Eduards Johansons, Januss Johansons, Ingus Kniploks, Inese Ramute, Klinta Reinholde, Kārlis Dzintars Zahovskis.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Dzīvesstils

Ir daudz vienkāršu veidu, kā samazināt pārtikas izšķērdēšanu, un tam ir daudz labu iemeslu — sākot no naudas ietaupīšanas un beidzot ar izvairīšanos no krātuves ledusskapja atvilktnēs. Ja izvēlaties kompostēt  pārtika pārpalikumus, jums ir iespēja izveidot labāku augsni, ko izmantot savā dārzā, un, iespējams, varēsit samazināt arī siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Svarīgākais