GLEZNOTĀJA Ilze Smildziņa negrib visas savas domas uzlikt uz papīra. Viņa vēlas, lai vērotājs nonāk pie savām. © Foto: Ģirts OZOLIŅŠ/MN

“Iedomu pasaule, caur kuru vēlos aktualizēt kādu tēmu vai tēlu, iespējams, tobrīd ir aktuāla man vai sabiedrībai. Stāsti manos darbos ir ar brīvu telpu, kas ļauj katram skatītājam uzburt savu ainu,” saka māksliniece Ilze Smildziņa. Mākslas galerijā “Bazar’t” atklāta viņas personālizstāde “Garā pupa”.

Eļļas tehnikā gleznoti mākoņu tēli nebeidzamā mainībā aizpilda bezgalīgu plašumu, un glezniecība ir kā līdzeklis, lai tur nokļūtu. Realitātes vai notikuma mirkļa tvēriens, kurā savijas īstenība un ilūzija par iespējamo un neiespējamo. Tomēr reālistiskā glezniecības maniere liek noticēt, ka skatītаis ir īstenības atspoguļojums.

Interpretācija par garo pupu

“Mākoņi” ir saistošais elements, tā par tiem izsakās māksliniece Ilze Smildziņa. Viņas gleznās-stāstos laiku un telpu padara nebūtisku, līdz ar to skatītājiem ir iespēja pašiem interpretēt, kur gleznotāja savu darbu varoņus - draugus, paziņas vai nejauši satiktos cilvēkus - , ir attēlojusi.

Lai šī interpretācija varētu notikt, māksliniecei ir svarīgi radīt telpu un plašumu, kas “pilnīgi reālas ainas padara sirreālas”.

“MĀKOŅU GLEZNOŠANA nekad nebūs pilnīgās un vienīgās īstenības atspoguļojums, jo ar katru sekundi gaismas un ēnas mainās,” saka māksliniece Ilze Smildziņa. / Foto: Ģirts OZOLIŅŠ/MN

“Piedāvājums sarīkot izstādi māksla galerijā “Bazar’t” nāca jau vasarā - no galerijas vadītājas Ineses Drones. Piekritu, jo telpa laba - plaša un manām gleznām piemērota,” saka māksliniece, atklājot, ka “Garo pupu” par titulgleznu izvēlējusies, jo tā ir visjaunākā. “Tā ir kā pasakas par garo pupu interpretācija, bet viss sākās ar kāršu pupu skaistumu - kā tā aug, vijas, zied, dod augļus… Tad nāca pasakas motīvs par mantrausību, kas aktuāla visos laikos.

Manuprāt, esenciālākā frāze no pasakas ir “Ņem, kuru lādīti gribi, tikai neņem to lielo, kur kaķis sēž virsū”.

Izstādē aplūkojami ne tikai mani jaunākie darbi, bet arī senāk tapušie, iespējams, jau redzēti.”

Stāsti ar brīvu telpu

Katrā Ilzes Smildziņas darbā ir kāds stāsts. Tas ir kas pašas piedzīvots, redzēts, izdomāts.

“Svarīgākais, lai man būtu interesanti gleznojot, tad arī cilvēkiem būs interesanti skatīties. Glezniecība man ļauj pastāstīt stāstu, neizmantojot vārdus. Bet es negribu visas savas domas uzlikt uz papīra, vēlos, lai vērotājs nonāk pie savām. Vēl interesantāk ir tās salīdzināt, un gadās, ka skatītāja novērojums ir interesantāks, dziļāks par manu pirmo domu,” stāsta Ilze Smildziņa.

Foto: Ģirts OZOLIŅŠ/MN

Debesis aizņem lielāko daļu mākslinieces ainavā redzamās kompozīcijas. Kāpēc tieši debesis, mākoņi?

“Jo zem tām notiek viss - mēs dzīvojam, priecājamies, bēdājamies, baudām, svinam… Mākoņi pastiprina telpiskumu, palīdz objektiem, tēliem un notikumiem iegūt fantastisku atmosfēru.

Darbos atrodami fragmenti no ikdienā redzētā un piedzīvotā, ievietoti citā realitātē, tādējādi akcentē pašu stāstu. Attēlotie sižeti var notikt arī citur, bet plašums un bezgalīgā telpa dod iespēju skatītajam interpretēt. Telpas un brīvības sajūtai ir liela nozīme. Attēlotie cilvēki ir mani draugi, paziņas vai nejauši satikti cilvēki, kas ienesti manis radītajos stāstos. Citkārt sižets mainās darba procesā, kur notikums tiek pārveidots. Iedomu pasaule, caur kuru vēlos aktualizēt kādu tēmu vai tēlu, iespējams, tobrīd ir aktuāla man vai sabiedrībai,” stāsta Ilze Smildziņa, uzsverot, ka stāsti viņas darbos ir ar brīvu telpu, kas ļauj katram skatītājam uzburt savu ainu.

“SVARĪGĀKAIS, lai man būtu interesanti gleznojot, tad arī cilvēkiem būs interesanti skatīties,” uzskata Ilze Smildziņa. / Foto: Ģirts OZOLIŅŠ/MN

Vēl ir tik daudz neuzgleznotu mākoņu

Taujāta, vai viņai vienmēr jāredz debesis, lai tās gleznotu, māksliniece atteic, ka darbi nerodas vienā dienā. Pelēkās dienās var domāt, un tas aizņem daudz laika.

“Lai gan - arī pelēkās dienās var gleznot debesis, nav noteikt tās jāredz, tāpat tās noķert ir neiespējami, jo ar katru sekundi gaismas un ēnas mainās. Mākoņu gleznošana nekad nebūs pilnīgās un vienīgās īstenības atspoguļojums.”

Māksliniece atzīst, ka pēc katras izstādes rodas tāda kā iztukšotības sajūta, un tajos brīžos viņa pievēršas mājas lietām.

“Nav tā, ka plānoju jau nākamo izstādi. Tēmas rodas nejauši - kāda aina vai notikums, kas iesēžas galvā un vēlas tikt realizēts. Vēl ir tik daudz neuzgleznotu mākoņu, tik daudz neuzgleznotu sajūtu…”

Foto: Ģirts OZOLIŅŠ/MN

Pat mazliet mulsinoši

Tuvojoties gada izskaņai, māksliniece atskatās uz tajā piedzīvoto un saka: “Šis gads bija brīnišķīgs un ļoti radošs, pilns ar notikumiem, emocijām, plenēriem, izstādēm, jauniepazītiem cilvēkiem un jaunām domām. Gads bijis arī auglīgs, lai gan savā glezniecībā esmu lēna, realizēju iepriekš izsapņotās daudzās ieceres. Arī Latvijas glezniecībai šis gads bijis notikumiem piepildīts - Jūrmalas muzejā notika biennāle “Marīna 2023”, tika pasniegta “Ģederta Eliasa balva par lauku tēmas atspoguļojumu glezniecībā” un “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”…”

“ŠIS GADS bija brīnišķīgs un ļoti radošs, pilns ar notikumiem, emocijām, plenēriem, izstādēm, jauniepazītiem cilvēkiem un jaunām domām,” tuvojoties gada izskaņai, secina Ilze Smildziņa. / Foto: Ģirts OZOLIŅŠ/MN

Starp citu, “Ģederta Eliasa balvu par lauku tēmas atspoguļojumu glezniecībā - tēlnieces Nellijas Skujiņas radīto medaļu un naudas balvu - šogad ieguva Ilze Smildziņa. Konkursam, kas iedibināts 2017. gadā, atzīmējot Ģederta Eliasa 130. gadskārtu, un kas notiek reizi trijos gados, bija iesniegti 79 autoru 113 darbi, no kuriem izstādei žūrija atlasīja 44 mākslinieku gleznotos 47 darbus.

“Šī balva, protams, radīja ļoti pacilājošas sajūtas. Pat mazliet mulsinoši, ka visi skaistie vārdi tika adresēti tieši man. Žūrija bija nopietna, tāpēc tas bija vēl jo patīkamāk,” atzīst māksliniece.

Viņa stāsta, ka glezna “Veļas diena”, ar ko viņa piedalījās konkursā, tika radīta tieši saistībā ar Eliasa daiļradi.

“Pirms trim gadiem ieguvu Jelgavas Mākslas un vēstures muzeja simpātiju balvu - izdevniecības “Neputns” grāmatu “Ģederts Eliass”, kurā ir daudz mākslinieka gleznu reprodukciju un viņa biogrāfija. Iespaidojoties no Eliasa darbu motīviem, radās mans darbs “Veļas diena”,” stāsta māksliniece, atzīstot, ka atzinība, protams, veicina jaunu darbu tapšanu ar vēl lielāku prieku.

“TĒMAS rodas nejauši - kāda aina vai notikums, kas iesēžas galvā un vēlas tikt realizēts. Vēl ir tik daudz neuzgleznotu mākoņu, tik daudz neuzgleznotu sajūtu…” saka māksliniece Ilze Smildziņa. / Foto: Ģirts OZOLIŅŠ/MN

Līdz 31. decembrim

Ilze Smildziņa ieguvusi maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā figurālajā meistardarbnīcā un maģistra grādu grafikā. Māksliniece ir veidojusi vairākas personālizstādes Latvijā un Lietuvā, kā arī piedalījusies dažādās vietējās un ārvalstu grupu izstādēs un mākslas konkursos, tostarp “ArtParis” mākslas izstādē, pārstāvot “Saatchionline” mākslas galeriju (2011), 6. Pekinas Starptautiskajā Mākslas biennālē (2015, 2019), „Paint One Another Know One Another” konkursa izstādē Pekinā (2016), “Art Gemini” konkursa finālistu izstādē Londonā (2017, 2018), kā arī mākslas simpozijos Francijā, Baltkrievijā, Somijā, Indijā un Kiprā.

Ilzes mākslas darbi atrodami privātkolekcijās - Kanādā, Beļģijā, Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Īrijā, ASV, Baltkrievijā un Latvijā, Ķīnas Nacionālās mākslinieku asociācijas kolekcijā un Luciano Benetton kolekcijā.

Foto: Ģirts OZOLIŅŠ/MN

Ilzes Smildziņas izstāde “Garā pupa” mākslas galerijā “Bazar’t” (t/c “Mols” 2. stāvā, Krasta ielā 46, Rīgā) būs skatāma līdz 31. decembrim (katru dienu no plkst. 10.00 - 21.00).

Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv