8.lapa
No ceturtdienas, 30. novembra, līdz nākamā gada 6. janvārim Māksla XO galerijā aplūkojama izstāde Madara Neikena “Varbūtības”.
“Katra glezna ir kā fragmentēta atmiņa, ko atceros kā varbūtību. Būšana citur iespaido mani un atstāj nospiedumus arī gleznojot. Nevar nepamanīt vai noslēpt, ka ainava, ko gleznoju, nav sastopama tepat Latvijā, tā lūkojama ziemeļos. Kad biju ļoti maza, zīmēju trollīti Muminu no Tūves Jansones grāmatām.
Agrā bērnībā lasītās grāmatas ir ļoti mani iespaidojušas līdz pat šodienai, lai gan tas naivums un sapņainums ar laiku zūd un brūk. Paliek tikai kā pieļāvums, kā varbūtība, ka iespējama ir citāda, ideāla sapņu pasaule, kā nezūdoša gaisma, ko redzam vai neredzam, bet jūtam.
Par Ziemeļvalstīm, kas ir tepat pāri jūrai, man izsenis bijusi liela ziņkāre, vēlme tur nonākt un savām acīm redzēt, vai tas, kas grāmatās lasīts, tur ir patiešām, ir īsts, dabas skarbums, kalni, fjordi, arī nostāsti par troļļiem un brūnais siers, un ”aurora borealis”… Un tā, soli pa solim, nonācu pie viena, pie otra un trešā nezūdošās gaismas lauka, pieļaujot varbūtību, ka tā bija, ir un būs…” stāsta Madara Neikena.
Madara Neikena (1988) pieder pie jaunākās paaudzes latviešu gleznotājiem un ir viena no retajiem māksliniekiem, kuri iet dabā un glezno “a la prima”. Gleznotājas uzmanību saista marīna un piejūras ainava - krāsas un gaismas mijiedarbība, ko viņa pārvērš nosacītā ainavā, kam piemīt meditatīvs raksturs gan mākslas radīšanas, gan recepcijas līmenī. Darbus raksturo krāsas un ainavas vieglums, lakoniska līdz minimālismam gleznieciskā izteiksme, kur gleznas kompozīcija un emocionālais vēstījums dažkārt tiek ievilkts tikai ar pāris līnijām.