11.lapa
Sestdien, 7. oktobrī, Valmierā tiks atklāta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā izstāde “Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm”, kurā astoņi Latvijas mākslinieki reflektē par un mijiedarbojas ar Māra Bišofa daiļradi.
Līdz 10. novembrim izstāde būs skatāma Valmieras pilsētvidē - no ēku sienām un jumtiem līdz pat veikalu plauktiem.
Izstādes centrālā ass griežas ap mākslinieku Māri Bišofu, kura īpašo rokrakstu atpazīst ļoti daudzi, bet kurš tomēr ir savrupnieks Latvijas mākslas ainā. Dzimis Rūjienā, vēlāk kļuvis par pasaules pilsoni, kura radošā trajektorija aptvērusi arī Izraēlu, Franciju un ASV, bet nu mākslinieks jau 20 gadus ir atgriezies un dzīvo Latvijā. Bišofs joprojām zīmē katru dienu, gan savos darbos paredzot nākotni, gan veidojot sarkasma un humora piesātinātus komentārus par aktuāliem notikumiem Latvijā un pasaulē.
“Šodien es tās vairs nesaucu par karikatūrām - man vispār tas vārds riebjas. Karikatūristi nav izcili mākslinieki. Viņi visu mūžu zīmē vienu savu ķēmiņu. Mani darbi ir balstīti vēsturē, iepriekšējā mākslā. Neviens nestāv nost no iepriekšējās mākslas. Tā māksla krājas un veidojas,” tā par saviem darbiem saka pats Māris Bišofs.
Izstādes kuratores Solvita Krese un Māra Žeikare aicinājušas astoņus māksliniekus - Ēriku Boži, Kasparu Groševu, Ernestu Kļaviņu, Agati Lielpēteri, Mariju Luīzi Meļķi, Ingrīdu Pičukāni, Krišu Salmani un Viviannu Mariu Stanislavsku - mijiedarboties ar Bišofa radošo praksi, veidojot jaunus mākslas darbus, kas papildinās urbāno telpu. Izstādē būs redzami arī Māra Bišofa darbi.
“Viņa mērķis ir atrast ačgārno un parādīt cilvēkiem, ja viņi paši to nespēj ieraudzīt. Bišofs provocē skatītāja ierasto pasaules uztveri. Kombinējot vairākas tēmas, rezultāts ir negaidīts, un Bišofs ir meistars, attīrot attēlu no visa liekā,” skaidro izstādes kuratore Solvita Krese. Paralēli zīmējumiem Bišofa darbos liela nozīme ir tekstam, ko mākslinieks izmanto.
Astoņiem uzaicinātajiem māksliniekiem dots visnotaļ sarežģīts uzdevums - iedvesmojoties no un mijiedarbojoties ar Māra Bišofa radošo darbību, radīt jaunus darbus, kas neļauj palikt vienaldzīgam.
Kriša Salmaņa asprātīgā un ironiskā intervence uz Valmieras jaunās teātra ēkas jumta īsi un precīzi definēs kultūras darbinieku izjūtas, vērojot nozares ķibeles nekustamo īpašumu jomā, Ingrīda Pičukāne Bišofa zīmējumus pārskatīs no sievietes skatupunkta, Vivianna Maria Stanislavska pievērsīsies klimata krīzes sekām, bet Ēriks Božis Bišofa divdimensionālajos zīmējumos ietvertās absurdās situācijas pārvērtīs instalācijās pilsētvidē. To, kas slēpjas aiz elektrotīklu transformatoru būdiņas durvīm, iztēlosies un par nacionālās identitātes stereotipiem ironizēs Agate Lielpētere. Kaspara Groševa neiespējamo objektu līnijas pārvērtīsies telpiskos zīmējumos Bišofa stilā, bet Ernests Kļaviņš ar animācijas palīdzību pētīs to, kā sarežģīts zīmējums pārtop vienkāršā un ar cik līnijām pietiek, lai attēlotu autora sākotnējo ieceri. Savukārt Marija Luīze Meļķe pievērsīsies pavisam tradicionālam medijam un formātam - pamīšus ar Māra Bišofa zīmējumiem, viņas asprātīgās un poētiskās ilustrācijas, kurās māksliniece reaģē uz pasaules norisēm, regulāri tiks publicētas vietējā avīzē “Liesma”.
Māris Bišofs ir Rūjienā dzimis latviešu mākslinieks un ilustrators, kurš 20. gs. 70. gados kopā ar ģimeni emigrēja uz ārzemēm. Guvis atzinību Izraēlā, kur publicētas viņa zīmējumu grāmatas “The Exhibition”, “Encounters” un “Sexercises”, Francijā, kur darbojās starptautiskajā mākslinieku centrā Cité Internationale des Arts, un vēlāk dzīvoja ASV. 2003. gadā Bišofs atgriezās Latvijā. Mākslinieka zīmējumi ir publicēti laikrakstos un žurnālos The Washington Post, The New York Times, The Wall Street Journal, The Boston Globe, Jediot Achronot, Ha Aretz, Rolling Stone u. c. 2015. gadā viņš veidoja vizuālo noformējumu 12. Baltijas Starptautiskajai mākslas triennālei Viļņā. Ir izdotas vairākas M. Bišofa darbu grāmatas, kā arī notikušas personālizstādes Izraēlā, Vācijā, Beļģijā, ASV un Latvijā.
