9.lapa
Godinot Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra 140. jubileju, Latvijas Kultūras Akadēmijas (LKA) Eduarda Smiļģa muzejā atklāta īpaša izstāde, kas veltīta Čehova teātra vēstures lappusēm.
Izstādē “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim 140” apskatāma ekspozīcija, kas veltīta teātra jubilejai. Tā aptver laika posmu no tā dibināšanas 1883. gada 2. oktobrī līdz mūsdienām. Ekspozīciju veido fotogrāfijas no izrādēm, dekorāciju modeļi, tērpi u.c. vēsturiski materiāli, ko nodrošina gan muzejs, gan teātris.
“Izstāde “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim 140”, kas tapusi sadarbībā ar teātri, apmeklētājiem ļauj sajust profesionālas un radoši aktīvas skatuves mākslas institūcijas darbību laiku lokos,” saka LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris (savos pirmsākumos saukts par Rīgas Krievu teātri), sākot no 1883. gada līdz šodienai, Latvijas kultūrā un skatuves mākslā ir radījis un turpina radīt paliekošas vērtības. Izstādē ir akcentēti būtiskākie teātra mākslinieciskās dzīves posmi, iezīmējot spilgtākos iestudējumus, notikumus un personības. Profesionālajā attīstībā nozīmīga bija Konstantīna Ņezlobina, Jurija Jurovska, Veras Baļunas, Arkādija Kaca un daudzu citu režisoru, aktieru, scenogrāfu radošajai darbībai. Nozīmīga bija satikšanās ar ievērojamo režisoru Mihailu Čehovu (1932-1934), kura vārdu teātri ieguva 2006. gadā.
Izstādē būs redzami izstādes mākslinieka Ivara Novika restaurēti scenogrāfu Ilmāra Blumberga un Tatjanas Švecas maketi izrādēm: A. Upīts “Žanna d’Arka”, R. Blaumanis “Skroderdienas Silmačos”, V. Šekspīrs “Hamlets”. Videofragmentos no A. Čehova lugas “Kaija” (rež. A. Kacs, 1983), A. Strindberga drāmas “Nāves deja” (rež. R. Kozaks, 1996) un R. Blaumaņa drāmas “Indrāni” (2012, rež. E. Seņkovs) apmeklētāji varēs skatīt aktieru Ņinas Ņeznamovas, Rainas Praudiņas, Alekseja Mihailova, Andreja Iļjina, Lilitas Ozoliņas, Jakova Rafalsona, Svetlanas Šilajevas, Leonīda Lenca, Olgas Ņikuļinas un Aleksandra Maļikova spēli.
Jauns Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra radošās darbības posms sākās 2018.g adā, kad par teātra direktori kļuva producente un teātra aktrise Dana Bjorka, bet par māksliniecisko vadītāju Sergejs Golomazovs, kura iestudētās izrādes L. Kvinta/N. Deņisovs “Grāfs Monte Kristo. Esmu Edmons Dantess” (2019), Ž. Galserāns “Grenholma metode” (2011) un “Kankuna” (2019), R. Bolta drāma “Lai dzīvo Karaliene, vivat!” (2022) izraisa dzīvu skatītāju un profesionāļu interesi. Tāpat kā dažādu viesrežisoru iestudējumi: V. Šekspīra traģēdijas “Karalis Līrs” (2017) un “Hamlets” (2023) Viestura Kairiša režijā, režisores Lauras Grozas un dramaturga Artūra Dīča izrāde “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” (2023), kas radīta pēc Sandras Kalnietes grāmatas motīviem.
Protams, 140 gadu vēsture nav izsmelta ar izstādē prezentētajiem materiāliem, tomēr apmeklētājiem caur šo ekspozīciju būs iespēja novērtēt teātra attīstības dinamiku un iepazīties ar dažām tā mākslinieciskās darbības galvenajām figūrām un iestudējumiem. Izstāde “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim 140” būs skatāma līdzās muzeja pamata ekspozīcijai līdz 16. decembrim.