TOP10 notikumi kultūrā no 5. līdz 11. augustam

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: “Menuets”, baleta zvaigznes, blūza leģenda, operetes melodijas, Šūbertiāde un tikšanās ar Marlēnu.

Baleta zvaigznes Jūrmalā

Publicitātes foto

Uz tikšanos ar ārvalstu un pašmāju baleta zvaigznēm ik vasaru aicina Starptautiskais baleta festivāls “Baleta zvaigznes Jūrmalā”.

Neiztrūkstoši arī šogad - sestdienas, 5. augusta, vakarā no plkst. 20.00 Dzintaru koncertzālē jau 23. reizi publikai būs iespēja baudīt slavenu klasisko baletu fragmentus virtuozā pasaules zvaigžņu izpildījumā, Latvijā iepriekš neredzētus pasaulslavenu horeogrāfu darbus, pašmāju horeogrāfu veikumu, kā arī fragmentus no Latvijas Nacionālā baleta aktuālākajiem iestudējumiem.

Koncertā skatītājus gaida patīkama atkalredzēšanās ar izcilo latviešu balerīnu Evelīnu Godunovu. Pārī ar Berlīnes Valsts baleta vadošo solistu Dinu Tamazlakaru (Dinu Tamazlacaru) viņa izdejos sava kolēģa Aleksandra Abdukorimova horeogrāfiju “Androgynous” (“Androgīns”) ar Maksa Rihtera mūziku. Tāpat abu mākslinieku sniegumā skatītājiem Latvijā būs iespēja pirmo reizi baudīt pas de deux no baleta “Esmeralda” Mariusa Petipā horeogrāfijā ar Rikardo Drigo mūziku.

Arī Polijas Nacionālā baleta vadošie solisti Činara Alizade (Chinara Alizade) un Patriks Valčaks (Patryk Walczak) ļausies gan klasiskā baleta valdzinājumam, izdejojot pas de deux no Pētera Čaikovska baleta “Apburtā princese” Mariusa Petipā horeogrāfijā, gan mūsdienu deju, piedāvājot horeogrāfa Džanni Melfi veidoto duetu “The End of All Our Exploring” (“Mūsu meklējumu gals”).

Marko Gekes horeogrāfiju neparastumu un ekspresivitāti ļaus baudīt Hannoveres Valsts baleta solisti. Sandras Burdē (Sandra Bourdais) izpildījumā būs iespēja redzēt horeogrāfiju “Infant Spirit” (“Zīdaiņa gars”), kas ir Marko Gekes veltījums leģendārajai vācu dejotājai un horeogrāfei Pīnai Baušai, savukārt Mauruss Gotjē (Maurus Gauthier) dejos “I Found a Fox” (“Es atradu lapsu”). Abi mākslinieki izdejos arī duetu no baleta “The Lover” (“Mīļākais”).

Savus darbus festivālā šogad izrādīs trīs pašmāju horeogrāfi. Jaunu dejas versiju Jāzepa Vītola simfoniskās svītas “Dārgakmeņi” daļai “Briljants” piedāvās Izabella Monastirska-Urtāne, kam dots nosaukums “Heksagons”. Pašas mākslinieces sniegumā varēs vērot Annijas Kopštāles horeogrāfiju “No More” (“Vairāk ne”) ar Melānijas De Biasio mūziku. Un būs iespēja novērtēt arī Elzas Leimanes horeogrāfiju darbam “Hromosoma” ar Kaspara Kurdeko mūziku, ko Elza Leimane izdejos pati duetā ar Kristapu Jaunžeikaru.

Nākamajā sezonā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves prinča Alberta lomā Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele” debitēs Latvijas Nacionālā baleta solists Dariuss Florians Katana, bet Jūrmalā šajā lomā viņu būs iespēja redzēt jau 5. augustā. Savukārt Nikijas lūgšanu no Ludviga Minkusa baleta “Bajadēra” koncertā dejos Justīna Teličena.

Pagājušā gada rudenī ar plašu svinību programmu simto jubileju atzīmēja Latvijas Nacionālais balets. Viens no spilgtākajiem programmas notikumiem bija baletu “Serenāde. Carmina Burana” pirmizrāde, kas izpelnījies neviltotu skatītāju sajūsmu un atzinību. Baleta festivāla “Baleta zvaigznes Jūrmalā” apmeklētājiem būs iespēja ieskatīties iestudējuma otrajā daļā - horeogrāfa Edvarda Kluga (Edward Clug) laikmetīgajā horeogrāfijā, kuras pamatā ir vācu komponista Karla Orfa kantāte “Carmina Burana”. Fragmentu no iestudējuma dejos Elza Leimane, Justīna Teličena, Roberts Naje (Robert Nae), Aleksandrs Osadčijs, Germans Ševčenko, Dariuss Florians Katana (Darius Florian Catana) un Antons Freimans.

Festivāla mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa video stāsts šeit:

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Dzīvesstils

Sarkanzaļzilā (RGB) krāsu modelī tā ir viena no trim gaismas pamatkrāsām. Arī tēlotāja mākslā kopā ar zilo krāsu un dzelteno krāsu tā ir viena no pamatkrāsām. Sarkanā krāsa simbolizē vīrišķību, sauli, uguni, mīlestību, karalisko varu, drosmi, uzvaru un kaisli, kā arī asinis, tātad dzīvības un naida krāsa.

Svarīgākais