“Nekad nedomāju, ka atgriezīšos. Bet dzīve ievieš savas korekcijas un dažkārt arī rāda ceļu, pa kuru tālāk iet, ir tikai jāieklausās, jāpamana,” saka viena no pasaulē ievērojamākajām akordeona spēles virtuozēm Ksenija Sidorova-Arizaga. 13 gadus nodzīvojusi Anglijā, nepilnus piecus – Spānijā, viņa kopā ar ģimeni ir atgriezusies savās mājās Latvijā.
Harizmātiskā Ksenija Sidorova-Arizaga ir viena no pasaulē pazīstamākajām Latvijas māksliniecēm un tiek dēvēta par “akordeona princesi”. Viņas repertuārā ir gan jaundarbi, kas tapuši sadarbībā ar tādiem komponistiem kā Karls Dženkinss, Hanss Abrahamsens, Stefano Džervazoni un citiem, gan džeza un tautas mūzikas iedvesmoti skaņdarbi, tādējādi piedāvājot klausītājiem plašu muzikāli stilistisko amplitūdu.
Uzstājusies kopā ar labākajiem Latvijas un Eiropas orķestriem, piedalījusies festivālos Francijā, Šveicē, Itālijā, Apvienotajā Karalistē un citur, viņa turpina iekarot aizvien jaunas skatuves un klausītāju sirdis visā pasaulē.
Viņa ir kļuvusi par sava instrumenta vēstnesi pasaulē, ar savu meistarību un personības šarmu uzrunājot klausītājus visā pasaulē. Dēvēta par “atklājēju” (New York Times) un mūziķi ar “elpu aizraujošu virtuozitāti” (The Observer), Ksenija Sidorova ir viena no pasaulē ievērojamākajām akordeona spēles virtuozēm, kuras rūpīgi veidotās programmas ļāvušas līdz šim par tautas mūzikas instrumentu dēvēto akordeonu novērtēt pavisam jaunā kvalitātē.
Šajā vasarā to varēs novērtēt trijos koncertos - divos “Jūrmalas festivāla” koncertos Dzintaru koncertzālē un koncertzāles “Latvija” četru gadu jubilejas koncertā, savukārt rudenī - divos koncertos kopā ar “Sinfonietta Rīga”, bet decembrī - koncertā kopā ar saksofonu kvartetu “Signum” no Vācijas.
“Pasaule ir atvērta, un mēs nezinām, kur būsim rīt. Es par to arī nedomāju, jo dzīve tik strauji mainās, un mēs neviens nezinām, kas būs rīt. Tāpēc es mēģinu dzīvot šodien. Īpaši tagad, kad esmu mamma un manā dzīvē ir jauni izaicinājumi,” saka meitiņas Gabrielas (4) un dēla Lukasa (1) mamma.
Ksenija atklāj, ka ideja pārcelties uz dzīvi Latvijā bija viņas vīra Hosē Arizagas ideja. Viņš ir spānis un pēc kāzām 2015. gadā jaunā ģimene dzīvoja vīra dzimtenē - saulainajā Spānijā.
“Bijām atbraukuši uz Latviju ciemos pie maniem vecākiem pandēmijas pirmajā vilnī, tad aizvēra robežas un, gaidot lidojumu atpakaļ uz Madridi, mēs nodzīvojām Latvijā gandrīz trīs mēnešus. Manam vīram te tik ļoti iepatikās, ka viņš ierosināja pārcelties uz dzīvi šeit. Jo viņš savu darbu var darīt attālināti, no jebkuras pasaules malas. Viņam ļoti patika Latvijas vasaras “outdoor style”, Līgo svētki, iespēja būt vasarā ārā, dabā. Viņš burtiski iemīlēja Latvijas vasaru, jo Spānijā vasarā ir tik ļoti karsti, ka cilvēki pat neiziet ārā. Madridē vasarā ir +47 grādi, tas ir neizturami, tādā karstumā vispār nav ko darīt, pat manam vīram spānim tur ir par karstu. Kāpēc tur mocīties, ja mums te ir četri gadalaiki, un visi tik spilgti, tik atšķirīgi!” Ksenija sirsnīgi stāsta, piebilstot, ka uz dzīvi Latvijā ģimene pārcēlusies 2021. gadā. Tolaik Gabriela bija vēl pavisam maziņa, arī Ksenijas brāļa ģimenē tolaik piedzima meitiņa un abas varēja kopā augt.
“Nu jau te aizvadīta arī otrā ziema, un manam vīram joprojām te patīk. Un arī sniegu šķūrēt patīk,” Ksenija smaidot nosaka.
“Nekur jau nav paradīzes, katrā vietā ir savi plusi, savi mīnusi. Mēs ar vīru esam vienisprātis, ko no dzīves gribam un kādu nākotni redzam saviem bērniem. Protams, tam vienmēr ir jāsakrīt ar iespējām, ko piedāvā konkrētā dzīvesvieta, un mums abiem tā šobrīd ir Latvija.”
Talantīgā akordeoniste neslēpj, ka otrs iemesls, kāpēc abi pieņēmuši lēmumu dzīvot Latvijā, bija otrā bērniņa ienākšana ģimenē.
“Ģimenes atbalsts manā profesijā nav mazsvarīgs. Te ir mana mamma, vecmāmiņa, brālis - visa “komanda” iesaistās, kad vien tas ir nepieciešams, un par to esmu viņiem ļoti pateicīga, jo bez viņu atbalsta daudz kas nebūtu iespējams,” atzīst talantīgā skatuves māksliniece, priecājoties par iespēju piepildīt savas radošās ieceres un pilnvērtīgi būt uz skatuves.
“Ir tāds sens teiciens par to, ka cilvēks vislabāk attīstās “ciematā” - tā ir audzināšana, mijiedarbojoties ar “dzīvām vērtībām”, ar vecāku un vecvecāku dzīves gudrību un pieredzi. Kāpēc indiešu ģimenes dzīvo kopā? Lai viens otram izpalīdzētu, lai bērni “uzsūktu” ģimenes tradīcijas un iegūtu dzīves gudrību no vecākām paaudzēm. Un tādā veidā viņi visu paspēj un izbauda dzīvi. Jo viens nevar visu, tas nav iespējams, mēs neesam super roboti,” sapratusi divu bērnu mamma.
“Mūsdienu sievietes cenšas tādas būt - visu varēt, visu paspēt, visur būt. Spānijā pat ir tāds termins “feminacia”. Tas ir par sievieti, kura pieprasa sev visas iespējas/tiesības, kādas ir vīrietim, kura jau ir aizmirsusi, kāpēc Dievs sievieti ir radījis un arvien atkāpjas no sava galvenā uzdevuma… Bet sievietei to nevajadzētu aizmirst! Latvija šajā ziņā vēl mazliet atpaliek no Rietumeiropas, un tas man patīk. Te feminisms tik strauji neattīstās, un tā varbūt vēl ir mūsu cerība...”
“Šī vasara man būs karsta - ir daudz koncertu līdz pat gada beigām,” saka virtuozā akordeona dīva un jau jaunnedēļ aicina skatītājus uz devīto “Jūrmalas festivālu”, kas ir grandiozākais vasaras muzikālais notikums Dzintaru koncertzālē, pulcējot izcilus latviešu un ārzemju mūziķus. Viņai tajā divi koncerti pēc kārtas.
Trešdien, 19. jūlijā, plkst. 20.00 Ksenija Sidorova “Jūrmalas festivālā” uzstāsies kopā ar Liepājas simfonisko orķestri un tā galveno diriģentu Gunti Kuzmu.
“Tā būs pavisam jauna mūsdienu komponistu mūzika, jauns repertuārs. Tā bija mana radošā ideja un es priecājos, ka “Jūrmalas festivāls” un diriģents to akceptēja,” saka akordeoniste, neslēpjot, ka, gaidot šo koncertu, “jau skudriņas skrien pār ķermeni”.
Savukārt ceturtdien, 20. jūlijā, plkst. 20.00 Ksenija Sidorova piedalīsies koncertā “Dzimuši Latvijā”, kas jau kļuvis par “Jūrmalas festivāla” tradīciju. Tajā uz vienas skatuves satiksies dažādu paaudžu mūziķi, Latvijā dzimušie mūzikas spīdekļi - gan jaunie talanti, gan Latvijas koncertdzīves redzamākie mākslinieki, gan latviešu mūziķi ar starptautisku slavu, kuru uzstāšanās dzimtenē vienmēr ir gaidīts notikums. Mākslinieku vidū būs arī tenors Aleksandrs Antoņenko, pianists Vestards Šimkus, kā arī talantīgi jaunie mūziķi Elizabete Gulbe (arfa), Brigita Čirkše (soprāns) un Matīss Žilinskis (klavieres). Jūrmalas festivāla orķestri diriģēs Berlīnes Komiskās operas galvenais diriģents Ainārs Rubiķis.
“Šajā koncertā man būs iespēja satikties ar jaunās paaudzes mūziķiem, no kuriem mums, “vecajiem”, ir daudz ko mācīties. Mūsdienu digitalizētajā pasaulē, kur viss notiek ļoti strauji, kur cilvēki praktiski vairs neko neraksta ar roku - tas mani mazliet biedē -, ir jābūt daudzpusīgiem un erudītiem, un tikt līdzi laikam paliek arvien grūtāk. Bet jaunie to spēj, un mums ir jāmēģina neatpalikt,” saka talantīgā skatuves māksliniece.
“Es joprojām ļoti daudz laika pavadu ārzemēs, bet bāzes vieta jau divus gadus ir Latvijā. Un pat tagad, kad esmu atgriezusies, koncertēt mājās ir ļoti atbildīgi,” saka akordeona spēles virtuoze.
“Jā, mēdz teikt, ka mājās pat sienas palīdz, bet tas vienalga ir izaicinājums, jo skatītāji ir ļoti zinoši, tāpēc prasīgi, un tas vienmēr uzliek papildu atbildību par to, ko spēlēju. Un tāpēc vienmēr mēģinu piedāvāt arvien jaunu repertuāru,” saka akordeoniste.
“Bet man ir prieks, ka Latvijā skatītāju rindās redzu arī daudz vairāk jauniešu nekā, piemēram, Rietumeiropā, kur koncertu apmeklētāji lielākoties ir ar sirmām galvām. Protams, man ir bijis prieks un gods spēlēt Ņujorkas Kārnegī koncertzālē, Londonas Vigmora zālē, Karaliskajā Albertholā, bet mājas ir mājas, un šeit katra koncertzāle, pat vismazākā, man ir svēta. Un, starp citu, šovasar muzicēšu divās jaunās vietās, kurās līdz šim neesmu bijusi - Ventspilī, koncertzālē “Latvija” un Valmieras Kultūras centrā. Es ļoti priecājos un ļoti, ļoti gaidu šo iespēju “pavērt jaunus horizontus”.”
Ksenija Sidorova-Arizaga uzstāsies koncertzāles “Latvija” četru gadu jubilejas koncertā - ceturtdien, 27. jūlijā, plkst. 19.00. Tajā piedalīsies arī Aigars Reinis (ērģeles) un Reinis Zariņš (klavieres), mūziķi ar starptautisku muzikālo pieredzi un atpazīstamību, vairākkārtēji Lielās Mūzikas balvas ieguvēji.
“Ar Reini Zariņu kopā studējām Londonā (Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā), tagad abi esam atpakaļ Latvijā. Šajā koncertā kopā ar Aigaru Reini veidosim vēl nepieredzētu taustiņinstrumentu trio, un tas būs ļoti interesanti, jo tādā formātā mēs daudz nespēlējam. Tā būs jaunradīta koncertprogramma, kurā izskanēs gan nozīmīgas pasaules klasiskās mūzikas pērles, gan vairāki spilgti latviešu mūsdienu komponistu jaundarbi un aranžējumi,” stāsta akordeoniste, uzsverot, ka jaunus skaņdarbus koncertprogrammai veido komponists, Ventspils mūzikas vidusskolas pasniedzējs Rihards Dubra, saksofonists un komponists Aigars Raumanis, bet koncerta noslēgumā izskanēs īpaši šim notikumam jaunradīta komponista Raimonda Tigula versija skaņdarbam “Dod, Dieviņi”.
Savukārt Rīgā, Lielajā Ģildē (22. septembrī) un Valmieras Kultūras centrā (23. septembrī) viņa spēlēs “Sinfonietta Rīga” 18. sezonas atklāšanas koncertos. Temperamentīgās akordeona vēstneses meistarīgā spēle un emocionāli niansētā izteiksme iedvesmojusi ne vienu vien komponistu, un viņu vidū ir arī Kijivā dzimušais Sergejs Ahunovs, kura pirms četriem gadiem sarakstītā Čakona veltīta izcilajai solistei. Arī Hījumā iedzimtais Erki Svens Tīrs pirmos panākumus guvis kā rokmūziķis un vēl aizvien savā jaunradē labprāt šķērso dažādu stilu aizliegtās robežas, savukārt čehu jaunās mūzikas pārstāvis Ondržejs Adameks iedvesmu smeļas atmiņās par tāltālām zemēm un novatorisku skaņrades veidu izzināšanā.
Programmā: Jozefs Haidns Simfonija Remažorā Hob. I:93, Sergejs Ahunovs Čakona akoredonam, perkusijām un stīgu orķestrim, Sergejs Ahunovs Pasakalja vijolei, altam un stīgu orķestrim, Erki Svens Tīrs Phantasma, Ondržejs Adameks Ca tourne ça bloque. Diriģents - Normunds Šnē.
“Jūnijā varēju atpūsties, sauļoties un daudz laika pavadīt ar ģimeni, bet jūlijs tiek veltīts darbam. Augustā braukšu uz koncertiem Šveicē un Vācijā. Lai arī manā līgumā tas nav noteikts, es esmu prom no mājām ne vairāk kā divas nedēļas mēnesī. Un tas man, godīgi sakot, jau ir ļoti daudz, jo bērni tomēr vēl ir maziņi, un manas prombūtnes laikā daudz kas paliek uz mana vīra pleciem. Es, protams, esmu viņam ļoti pateicīga par šādu atbalstu, arī saviem vecākiem, kuri saprot, cik ļoti svarīgi man ir būt uz skatuves. Jo, tikai pilnveidojot un izpaužot sevi radoši, es esmu laimīgāka un priecīgāka sieva un mamma. Ja man tiktu atņemta iespēja būt savā profesijā, arī es pati “pazustu”,” domā talantīgā mūziķe.
“Koncertēšana mani piepilda ar jaunu enerģiju. Manī iekšā visu laiku deg uguns, un koncertdzīve tai piešķiļ arvien jaunu un spēcīgāku liesmu. Pat, ja pēc koncertiem atgriežos mājās galīgi bez spēka, es esmu laimīga, un ieguvēji no tā ir visi.”
Ksenija stāsta, ka, kļuvusi par mammu, viņa savā dzīvē daudz ko mainīja.
“Es mēģinu būt labāka - katru dienu ko jaunu mācos, sevi pilnveidoju, mēģinu daudz vairāk paspēt un daudz no sevis prasu. Es gribu būt saviem bērniem par piemēru - nevis desmit reizes viņiem ko teikt un norādīt, bet rādīt no sevis labāko. Tas ir vienīgais veids, kā bērniem ko iemācīt,” uzskata Gabrielas un Lukasa mamma.
“Visos koncertos, kur šogad uzstāšos, man būs jauns repertuārs. Tikai, kad sastādīju šīs programmas, aptvēru, ka man taču tas viss būs arī jāiemācās…” Ksenija pasmaida un saka, ka tikai tādā veidā arī notiek viņas radošā attīstība.
“Ja cilvēks pārstāj mācīties, viņš vairs neattīstās. Un tas attiecas uz jebkādām jaunām prasmēm, kaut vai izaudzēt gurķus un tomātus, ko es arī tagad apgūstu. Jau otro vasaru to mācos no savas vecmāmiņas, bet man grūti iet. Viņai sanāk daudz labāk, tāpēc pakaļ pēc gurķiem vēl braucu pie viņas uz Ādažiem,” Ksenija mīļi nosaka.
Šogad pēdējais koncerts Latvijā Ksenijai būs 2. decembrī Vidzemes koncertzālē “Cēsis” kopā ar saksofonu kvartetu “Signum” no Vācijas - koncertprogramma “Anima”.
Saksofonu kvartetā “Signum” (2006) muzicē Blaž Kemperle, Jacopo Taddei, Alan Lužar un Guerino Bellarosa, kuri ir mācījušies Ķelnē, Vīnē un Parīzē; tos ietekmējuši un iedvesmojuši tādi prestiži kamermūzikas ansambļi kā “Quatuor Ébène”, “Artemis Quartet” un “Gabor Takács-Nágy”.
“Mēs iepazināmies kādā festivālā, un sarunā pie vakariņu galda restorānā nolēmām nākošajā dienā pamēģināt kaut ko kopā nospēlēt. Pamēģinājām un sapratām, ka mums ir potenciāls. Tā arī radās koncertprogramma Anima”,” atklāj harizmātiskā skatuves māksliniece.
Latīņu vārds “anima” apzīmē elpu, garu un dvēseli. Daudzās kultūrās elpa tiek uzskatīta par dzīvības avotu, un šajā programmā, kad akordeons skanēs līdzās saksofoniem, visas skaņas radīsies dabiski - dodot gaisu, elpojot.
Bet vēl šajā vasarā Ksenija gaida ciemos ierodamies savus draugus no Anglijas, iespējams, Latvijas vasaru pabaudīt atbrauks arī vīra vecāki no Spānijas.
“Es gribētu aizbraukt arī uz Pērnavas starptautisko akordeona mūzikas festivālu, kas tur notiek katru vasaru. Man pašai tur koncerts būs tikai nākošajā vasarā, bet tur vienmēr ir mūziķu tusiņš, un es gribētu to piedzīvot. Bet vispār man šovasar ir jāapgūst daudz jauna repertuāra, tāpēc lielākoties vasara paies pa mājām. Un laiks šobrīd mums ir ideāls - ne pārāk karsts, ne pārāk sauss. Jā, lietu vajag! Visiem to vajag, arī maniem gurķiem. Nu jau es runāju kā saimniece,” Ksenija sirsnīgi nosmej un saka, ka bērni arī priecājas par lietu -, jo tad var bradāt pa peļķēm.
