5.lapa
No 15. jūlija līdz 15. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma izstāde “Tikai neraudi!”.
Pasaules muzejos un izstāžu zālēs pēdējā desmitgadē daudz vairāk nekā jebkad agrāk tiek pievērsta uzmanība sievietēm māksliniecēm. Ideja par sieviešu neesamību iepriekšējo gadsimtu mākslas vēsturē un nepieciešamība pārvērtēt uzrakstīto un kanonizēto mākslas vēsturi izskanēja 1972. gadā amerikāņu mākslas kritiķes Lindas Nohlinas (Linda Nochlin) rakstā “Kāpēc nav bijis izcilu mākslinieču?” (Why Have There Been No Great Women Artists?). Feminisms uzdrošinājās uzsākt kritiskas attiecības ar mūsdienu mākslas pasauli un mākslas vēsturi, kas, marginalizējot sievietes, bija radījusi “vīriešu - ģēniju” mākslas kultu.
Pēc kustības #MeToo uzliesmojuma 2017. gadā feministisks aktīvisms ieguva papildu enerģiju, iedvesmojot feminisma ceturto vilni, kas ne tikai izcēla milzīgo apmēru seksuālās vardarbības problēmu, bet no jauna rosināja sieviešu politisko, ekonomisko un sociālo nostāju.
Izstāde “Tikai neraudi!” rāda Latvijas mākslu feministiskā interpretācijā, izmanto dzimtes diskursu un iekļaujas sociālā aktīvisma straumē, piedāvājot pašām sievietēm runāt par sevi. Projekta nosaukums ietver aizliegumu paust emocijas un līdz ar to arī viedokli. Tas atgādina un ironizē par padomju okupācijas periodā kultivēto varonīgās padomju sievietes tēlu, kura tiek galā ar jebkurām grūtībām nekurnot. Stiprās sievietes stigma un aplamais padomju sieviešu lepnums par spēju dzīvot smagos apstākļos ir bremzējis kritisku attieksmi pret problēmām un sociālas cīņas garu, un šis psiholoģiskais mantojums ir jūtams vēl šodien.
Sieviešu dzīves problemātika ekspozīcijā atspoguļota plašā izvērsumā vairākās tematiskās grupās, kas attēlo tradicionālo sieviešu darbu, konstruētas sievišķības, mātišķības, reproduktīvo tiesību, sieviešu ģenealoģijas, emociju politikas, attiecību, seksualitātes, radošas brīvības, ekofeminisma un mitoloģijas aspektus.
Izstādē eksponēti teju 50 Latvijas mākslinieču glezniecības, grafikas, fotogrāfijas, instalāciju un video darbi, kas radīti no 20. gadsimta 60. gadiem līdz pat 2023. gadam.
Izstādes publiskā atklāšana notiks Jaņa Rozentāla laukumā 1 pie muzeja ar Marijas Linartes, Annas Maskavas un Mētras Saberovas performancēm, ko apmeklēt aicināts ikviens interesents.
