“Jūra, piekraste un apvārsnis cilvēkus vilina jau kopš seniem laikiem. Es dodos pie jūras, kad vien sanāk, visos gadalaikos, dažādos diennakts laikos un vienmēr brīnos par ainavas nemitīgo mainību un daudzveidību. Pēc pastaigas pieredzētais ir tik dzīvs un kņudinošs, ka nekas cits neatliek kā ņemt rokā otu,” saka gleznotāja Diāna Adamaite.
No 12. jūlija līdz 17. septembrim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” būs skatāma gleznotājas Diānas Adamaites personālizstāde “Pārcelties”. Izstādē būs skatāmas vairākas zīmējumu sērijas, kurām pa vidu parādīsies jūras gleznojumi, kā arī būs abstraktu lielformāta gleznu sērija.
Trešdien, 12. jūlijā, plkst. 17.00 interesenti aicināti uz izstādes atklāšanu un tikšanos ar darbu autori. Izstādes kuratore - Inga Šteimane.
Izstādē “Pārcelties” izvietoti līdz šim neredzēti Liepājas jūrmalas ainavu reālistiski gleznojumi. Tāpat speciāli šim notikumam tapuši jauni lielizmēra abstrakti gleznojumi.
Māksliniece Diāna Adamaite vārdu “pārcelties” skaidro plaši - tā ir garīga pārcelšanās, ko provocē mākslas darba tapšanas brīdis, tā ir pārcelšanās no taustāmas pasaules metafiziskā, ko uztverē izraisa telpisks pārdzīvojums, un tā ir autores ierastā biežā ceļošana.
“Pārcelties… Gleznojot vai zīmējot, notiek pārcelšanās uz “telpu”, kas ir tieša, nepastarpināta pieredzēšana. Bilde pati ved. Ieniršana nezināmajā. Bildes skatītājam ir iespēja pārcelties uz šo telpu, piedzīvot to vai pazust tajā. Totāla pārcelšanās un uz brīdi. Tā ir arī gleznu un zīmējumu pārcelšanās no darbnīcas uz izstāžu zāli,” stāsta Diāna Adamaite.
“Arī man personīgi tā sanācis, ka esmu pārcēlusies uz Liepāju un šobrīd te dzīvoju,” māksliniece atklāj, piebilstot, ka jūra tiešā veidā ir iedvesmojusi sākt gleznot piekrastes ainavu ar cilvēku tēliem. “Top arī gleznas, kas nav saistītas ar jūras tēmu, bet jūrmala tāpat veldzē un atsvaidzina, un manā gadījumā labvēlīgi iedarbojas uz radošo procesu,” Diāna secina.
“Mana Omīte dzīvoja Liepājā, mamma šeit ir dzimusi, un bērnībā daudz laika esmu pavadījusi šajā pilsētā, arī vēlākajos gados bieži šurp braucu. Pandēmijas laikā sākās pakāpeniska pārcelšanās, parādījās brīnišķīga darbnīca, tad arī sāku gandrīz katru dienu staigāt gar jūras krastu, līdz kādā brīdī redzētais, piekrastes ainavā piedzīvotais tik ļoti aizķēra, ka nespēju pretoties pēkšņajam impulsam to gleznot. Šī nepārvaramā vēlme mani pašu pārsteidza. Pēc pastaigas pieredzētais ir tik dzīvs un kņudinošs, ka nekas cits neatliek kā ņemt rokā otu,” saka gleznotāja.
Pie jūras Diāna dodas, kad vien sanāk, visos gadalaikos, dažādos diennakts laikos un allaž brīnās par ainavas nemitīgo mainību un daudzveidību.
“Nekur ļoti tālu pat neeju, jo vienā pusē ir viena noskaņa un krāsas, bet, pagriežoties uz otru pusi, jau pavisam cita. Turklāt pastaigas laikā tas viss bieži vēl vairākkārt pilnīgi izmainās. Jūra, piekraste un apvārsnis cilvēkus vilina jau kopš seniem laikiem. Un turpinās vilināt. Cik paaudžu paaudzes ir vērojušas piekrastes ainavu? Jūra glabā sevī daudz…”
Māksliniece atklāj, ka vispirms sāka rasties zīmējumi un gleznas, par izstādi viņa tad nedomāja, līdz tika uzaicināta veidot personālizstādi Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova”.
“Izstāžu zāle ir plaša un interesanta, ir iespēja izvērsties. Tā arī pamazām kopā ar izstādes kuratori Ingu Šteimani tika lemts, kuri no darbiem varētu būt atbilstošākie šai telpai un kādas sērijas turpināt. Patiesībā tā bija Ingas ideja ekspozīcijā iekļaut jūras gleznojumus. Es gleznoju to, kas konkrētajā brīdī gleznojas, nedomājot, vai tas vispār kādreiz kaut kur tiks izstādīts. Bet es ļoti novērtēju dialogu un sadarbību ar kuratori - tas palīdz ieraudzīt jaunas šķautnes un izstādes scenogrāfijas iespējas, un tas iedvesmo. Izstādes iekārtošana arī ir ļoti radošs process, un šajā posmā ir patīkami ļauties kuratoram un ieraudzīt savas gleznas, zīmējumus un to mijiedarbību no svaiga rakursa.”
“Diānas Adamaites abstrakcijas ir salīdzināmas ar dejas pierakstu, kas ar speciālām zīmēm atveido žestus un kustību. Tās iederas Rietumu modernās mākslas tā dēvētajā Austrumu virzienā, kas attīstās 20. gadsimtā un kur tēlu izcelsmē svarīga ir ķermeņa pieredze. Skatoties uz mākslinieces abstrakcijām, nāk prātā arī Platona ideju jeb formu pasaule - mūžīgu, patiesu, nemateriālu lietu valstība. Piemēram, skaistums. Piemēram, sākums. Piemēram, nemiers. Ierobežotas krāsas - dažādi zilie, sarkanie un dzeltenie - veido zīmējumu kolorītu, bet līnijas, punkti un figūras ir nemitīgā mijiedarbībā. Ja abstrakto zīmējumu sērijas ir tapušas ilgākā laika periodā kopš 2011. gada, tad Liepājas jūrmalas skati ir pēdējo četru gadu darbs. Ainavās ir impresionistisks gaismas virmojums un bagātas, uzirdinātas faktūras. Mazās cilvēku figūriņas, šķiet, parādās un izgaist kā spēcīga vēja nestas. Jaunajos abstraktajos gleznojumos ideja tiek izteikta ar intensīvu zilu krāsu, kurai pievienojas vienīgi baltā un melnā. Diānas Adamaites darbiem nav tēlainu nosaukumu un tas jo vairāk aicina katru skatītāju ļauties intuīcijai un pārcelties uz savas subjektīvās pasaules radīšanu,” tā mākslinieces darbus raksturo izstādes kuratore Inga Šteimane.
Šobrīd papildus radošajai darbībai māksliniece vada Liepājas mākslas galeriju “Romas dārzs”.
“Man sagādā prieku organizēt māksliniekiem izstādes,” viņa saka, piebilstot, ka darbs galerijā paplašina redzesloku.
Un arī ilgstošās vienatnes stundas, kas tiek pavadītas darbnīcā, nolīdzsvarojas ar dinamisku darba vidi un saskarsmi ar ļoti dažādiem cilvēkiem - galerijas apmeklētājiem, māksliniekiem, kolēģiem un sadarbības partneriem.
“Personiski man šis darbs palīdz arī “sazemēties”, jo darbs ir ar ļoti konkrētām lietām, kas prasa precizitāti, spēju ātri reaģēt un pieņemt lēmumus. Lai arī darbs galerijā ir pavisam cita pasaule, ļoti atšķirīgs no individuālā radošā procesa, tomēr tas ir tieši saistīts ar mākslu. Un man ir prieks un gandarījums, kad apmeklētāji atklāj savu aizkustinājumu, ka redzētais izstāžu zālē ir dziļi skāris, iedvesmojis vai bagātinājis viņu pieredzi. Veidojas interesantas sarunas, dialogs, iespēja uzzināt, cik daudzveidīgi cilvēki uztver un izjūt mākslu. Aizraujoši ir arī vadīt ekskursijas Leļļu mākslas un dizaina muzejā,” stāsta Diāna Adamaite.
Māksliniece stāsta, ka šogad daudz laika ir veltīts radošajam procesam un darbam galerijā, vien dažas reizes pabūts Rīgā un apciemoti radi Zemgalē. Tomēr augusta beigās Diānai ir plānots brauciens uz Briseli, kur viņa noteikti apmeklēs arī muzejus un mākslas galerijas.
“Izbraucieni man ir iekšēji nepieciešami, vienmēr ir vērtīgi pavēdināt galvu, pamainīt vidi un paplašināt apvārsni. Tālāku ceļošanas plānu vēl nav, tie uzrodas spontāni, kad parādās sajūta - ir laiks doties...”
Bet šobrīd visa mākslinieces uzmanība ir pilnībā veltīta izstādei “Pārcelties” Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova”.
“Vēl esmu iekšā procesā, lai gan ir arī aizmetņi un idejas jaunām bildēm, kas kādu laiku jau urda. Arī jūras tēma vēl nav izgleznota, tā joprojām ir saistoša,” nosaka māksliniece.
Izstāde “Pārcelties” Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” bez ieejas maksas apskatāma koncertzāles darba laikā: no pirmdienas līdz piektdienai: 11.00-17.00, sestdienās, svētdienās: 10.00-15.00.
Tikmēr Rīgā Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā (Rīga, Alberta iela 12-9) vēl joprojām ir apskatāma Diānas Adamaites gleznu izstāde “Mirklis un saistviela”. Izstādē māksliniece diskutē par kolektīvo un personisko notikumu savstarpējo mijiedarbību.
“Katra cilvēka individuālo likteni vij bezgalīga nosacījumu un iemeslu virkne; katra cilvēka izvēle rada sekas, kas ietekmē un izmaina pasaules mozaīku. Mijiedarbība ir nepārtraukta, tā notiek katru mirkli,” saka Diāna Adamaite.
“Mirklis - dzidrs un neatkārtojams. Nemitīga dzimšana un miršana. Kas saista mirkļus vienu pie otra? Kas ir ikkatrā mirklī klātesošā saistviela?” viņa jautā sev un izstādes apmeklētājiem.
Diāna ADAMAITE
- Māksliniece
- Dzimusi 1981. gada 20. martā
- Izglītība: Latvijas Mākslas akadēmijas Multivizuālās glezniecības meistardarbnīca (maģistra grāds, 2007), studējusi Berlīnes Mākslas universitātē Vācijā, Lorjānas Mākslas augstskolā Francijā un Cīrihes Mākslas augstskolā Šveicē
- Izstādēs Latvijā un ārvalstīs piedalās kopš 2002. gada
- Veidojusi personālizstādes Latvijā, Austrijā, Vācijā, Igaunijā, Francijā
- 2007. gadā aicināta piedalīties 13. Viļņas glezniecības triennālē “Dialogi”, 2007. un 2010. gadā - jauno gleznotāju izstādēs “Našķu bumba” un “Pilsētas bērni”, bet 2011. gadā - izstādē “Viņš nemeklē patiesību, viņš grib iespaidot”
- Vada Liepājas mākslas galeriju “Romas dārzs”
- Saņēmusi LMA Profesora Induļa Zariņa prēmiju glezniecībā, LMA un Rīgas Domes Vilhelma Purvīša stipendiju, kā arī Liepājas kultūras pārvaldes galveno balvu Liepājas muzeja konkursa izstādē “Ceļā” (par spilgtu un pārliecinošu konceptuāli glezniecisku risinājumu), kā arī AKKA/LAA stipendiju radošajam darbam (kas ir atbalsts izstādes “Pārcelties” tapšanā)
