Tuvojoties Dziesmu un Deju svētkiem, esam sagatavojuši ieskatu tautas tērpu pasaulē. Saruna ar Ziedīti Muzi no Tautas tērpu centra “Senā klēts”. Tā ir vieta, kur apkopots bagātais latviešu kultūrvēsturiskais mantojums. Vieta, kur var iegādāties tautas tērpu, kā arī citas tautiska stila lietas.
- Priecājos ar jums iepazīties. Vai varat, lūdzu, pastāstīt nedaudz par sevi un par šo tautas tērpu centru?
- Es strādāju “Senajā klētī” jau vairāk nekā 20 gadus. Maruta Grasmane (kurai 22.jūnijā ir dzimšanas diena - sveicieni!) bija mana pasniedzēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, rokdarbu nodaļā, viņa bija tā, kas mani iepazīstināja ar tautas tērpu un uzaicināja strādāt “Senajā klētī”. Reizē ar Latvijas neatkarības atjaunošanu radās arī “Senā klēts”, jo tajā laikā cilvēkiem bija liela interese par latvisko un daudzi vēlējās pastiprināt savu brīvības sajūtu un meklēja iespēju iegādāties tautas tērpu. 1990.gados tādas iespējas nebija, tāpēc cilvēki gāja uz Lietišķās mākslas vidusskolu, uz rokdarbu nodaļu, kur Maruta Grasmane centās palīdzēt un sāka darināt tautas tērpus. Pieprasījums bija tik liels, ka viņa pārstāja strādāt skolā, un tā radās Tautas tērpu centrs. Ideja bija - ka ikviens var nākt apskatīties, kā izskatās tradicionālie latviešu tautas tērpi, iegūt informāciju par to darināšanu, tērpus pielaikot un iegādāties.
- Cik ilgu laiku iepriekš būtu jāveic pasūtījums?
- Lai uz Dziesmu un Deju svētkiem iegūtu savu tautas tērpu, perfektā variantā par to jau jāsāk domāt, kad iepriekšējie svētki beigušies, bet par “pēdējo brīdi” varam nosaukt - gadu iepriekš, jo ir villaines, ko meistars šuj vairāk nekā pusgadu. Bet mums uz vietas ir arī gatavi apģērbi, tāpēc ir bijuši gadījumi, kad mēnesi pirms svētkiem, klients ienāk un aiziet ar pilnu tautas tērpu, bet tie tiešām ir izņēmuma gadījumi, kad ļoti paveicas.
- Vai es pareizi saprotu, ka tautas tērpu var izvēlēties tikai atbilstoši savai dzimtajai vietai?
- Nē, tas ir mīts. Mums pēc etnogrāfijas ir pieci novadi. Piemēram, ja esmu dzimusi Kurzemē, visu laiku dzīvoju Rīgā, bet izvēlos tautas tērpu no Latgales, jo bērnībā vasaras pavadīju pie vectēva. Tas, kādu tautas tērpu mēs izvēlamies, ir vairāk pēc principa “man patīk” vai kas ir sirdij tuvāks. Mums ir brīva valsts, katram ir brīva izvēle. Agrāk bija tā, ka pēc tērpa varēja noteikt cilvēka dzīvesvietu, tad tagad tā vairs nav. Pats svarīgākais ir tas, lai cilvēkam šis tērps patiktu, jo ne velti to sauc par “Goda tērpu”.
Vienīgais, kas būtu jāatceras, ka pilnajam tautas tērpam ir jābūt no viena reģiona, nevar veidot komplektāciju no dažādu novadu tērpiem.
- Kas būtu jāņem vērā, izvēloties tautas tērpu?
- Es teiktu - sajūta. Jo bieži vien cilvēks atnāk ar vienu domu, bet šeit ierauga konkrētu audumu vai detaļas un saprot, kas ir viņam. Tāpēc liels plus ir tas, ka mums uz vietas ir iespēja apskatīt dažādu novadu tautas tērpu komplektācijas un, ņemot vērā sajūtas, izvēlēties savu īsto.
- Kāds ir jūsu viedoklis par tautas tērpa atsevišķu detaļu integrēšanu ikdienas apģērbā?
- Es uzskatu, ka tas ir ļoti skaisti. Ja jums, piemēram, ir lina kleita un vēlaties tai pievienot Lielvārdes jostu - brīnišķīgi! Vai pie savas žaketes piespraust saktu. Es esmu par to, ka detaļas no tautas tērpa var pievienot mūsdienu apģērbam.
- Cik apmēram izmaksā tautas tērps sievietei un cik vīrietim?
- Uz jautājumu ir grūti atbildēt, jo izmaksas ir dažādas. Es vienmēr minu labu piemēru, ka par vienu Kurzemes saktu var nopirkt visu Vidzemes tērpu. Jāskatās pēc detaļām, jo, piemēram, Nīcas tērpā ir skaistas kaltas sudraba rotas. Nav jau tā, ka Vidzemes tērps nav grezns, vienkārši rotu kalšana izmaksā dārgi.
Pavisam vienkāršu Vidzemes novada tautas tērpa komplektāciju var izveidot, sākot no apmēram 300 eiro. Šāds tērps varbūt nebūtu pilnībā nokomplektēts, bet to varētu saukt par “starta komplektu” - vienkāršs krekls un galvassega, brunči, saktiņa. Savukārt cenas griestus es nevaru noteikt, jo robežu nav. Ir pēc arheoloģiskajiem materiāliem darinātas villaines, kas maksā 6-7 tūkstošus un dārgas, greznas rotas, saktas.
Tērpa cenu amplitūdu nevaru konkrēti pateikt, bet vismaz 300 eiro noteikti, lai sāktu stāstu par tautas tērpu un tad šo tērpu var papildināt ar ņieburu, jaku, villaini, ziemas apģērbu, lakatiem, papildu brunčiem un padarīt bagātāku un interesantāku ar dažādām detaļām.
Protams, ka vīrietim būs izdevīgāk, jo viņam nebūs, piemēram, lielas saktas, kaut gan izšūts Nīcas mētelis izmaksātu tuvu tūkstotim. Arī vīrietim var būt ļoti grezns tērps, kas izmaksātu daudz, taču vīrieša tautas tērps neizmaksātu tik daudz kā sievietei, jo lielākā daļa novadu tērpu vīriešiem ir mazāk rotāti.
- Cik ilgu laiku aizņem tautas tērpa izstrāde?
- Ja atnāk klients, kurš nav īsti pārliecināts par to, ko viņš vēlas, tad mēs dodamies uz muzeju un pētām muzeja materiālus. Tas paņem diezgan daudz laika, tāpat laiks nepieciešams arī mēģinājumiem ataust pareizo toni, piemēram, brunčiem, sameklējot pareizo audumu ņieburam vai jakai. Un, ja ir jāizšuj villaine un jādarina sakta, tas aizņem ļoti daudz laika. Meistaram ir vajadzīgi vismaz 6 mēneši, lai darinātu grezni izšūtās villaines.
Pie tērpa strādā deviņi vai pat vairāk meistaru, jo viens meistars brunčus uzauž, viens sašuj, cits piegriež kreklu, cits izšuj un tā tālāk.
- Kā pareizi kopt tautas tērpu?
- Tautas tērps ir darināts no vilnas un no lina. Lina kreklu bez izšuvuma var delikātā režīmā droši mazgāt veļas mašīnā. Pirmajā reizē gan būtu ieteicams to izmazgāt ar rokām, lai lina šķiedras nesasistu. Taču villaines un brunčus nevajadzētu mazgāt. Ja tērps tiek nēsāts diezgan aktīvi, tad kādreiz to var aiznest uz ķīmisko tīrītavu.
Ir dažādas metodes, kā kopt un saglabāt tērpu. Piemēram, ziemā, kad ir pareizais sniegs, var brunčus iznest sniegā, nedaudz padauzīt un nopurināt, vai izlikt salā, lai nebūtu nekādas problēmas ar kodēm, vai iznest karstā saulītē, lai izvēdinās.
- Vai precētu un neprecētu sievu tautas tērps atšķiras?
- Jā, noteikti atšķiras. Galvenā atšķirība ir galvassega. Tāda galvassega, kur ir redzami mati - tā ir jaunu meiteņu galvassega, savukārt tāda, kas nosedz galvu - cepures, galvas auti, nāmati (lina auduma gabals),- ir precētu sievu galvassegas.
- No kāda vecuma bērnam velk tautas tērpu?
- Pirmais tautas tērps - balts lina krekliņš, jo senāk bērniem īsti nekādu speciāli darinātu apģērbu diezgan ilgi nevilka.
Bet principā, kad bērns jau ir paaudzies, teiksim, pieci - seši gadi, tad tērps būs tāds pats kā pieaugušajam, gari brunči, jostiņa, tāda paša piegriezuma krekls. Vienīgais, kas atšķirtos no pieaugušo tērpa, maziem bērniem nav rotātu tērpu, nav villaines.
Pēc tradīcijām bērnam jābūt diezgan lielam, lai vilktu tautas tērpu, nevis tikai lina krekliņu, bet mūsdienās, protams, tā vairs nav un trīsgadīgs bērns svētkus tikai krekliņā nesvinēs.
- Lūdzu, pastāstiet īsi par tautas tērpu iedalījumu.
- Pēc etnogrāfijas ir pieci tautas tērpu novadi: Vidzeme, Zemgale, Latgale, Augšzeme un Kurzeme.
Paskatoties uz tērpiem, mēs diezgan skaidri varam noprast tā izcelsmes vietu.
Mēļi zilie tērpi ar daudzajām bronzas rotām, kas redzami pie mums uz vietas, ir tie tērpi, kas tapuši pēc arheoloģiskajiem materiāliem.
Košie, krāsainie tērpi ar daudziem lakatiem, ar lielām saktām, metāla vainagiem nāk no Kurzemes. Kurzemes tērps ir ļoti grezns, daudz bantīšu, lentīšu, zīda lakati, samta apdares, mēļās villaines ar metāla apdari, kas sasaucas ar tālajiem arheoloģiskajiem materiāliem. Kurzemei ir raksturīgs daudzslāņains apģērbs.
Savukārt, ja tērps ir ar gaišu noskaņu, ir daudz baltā - balta villaine, balta galvassega, tad tā visticamāk varētu būt Latgale, jo Latgalē nebija tādas iespējas, kā piemēram Kurzemē, iegūt materiālus, izmantoti tika tādi materiāli, kādus varēja iegūt tur uz vietas.
Vidzemes tērpi, kas izceļas ar ļoti lielu bagātību tieši svītraino, rūtaino brunču krāsās. Nedaudz atturīgi, taču ļoti eleganti.
Zemgale, bagāta ar pilīm, muižām un ļoti prasmīgiem audējiem, izcēlās ar citādiem brunču materiāliem, austiem speciālās stellēs, salikti ielocēs un tērpa proporcijas atšķīrās no citiem novadiem.
Augšzemes jeb sēļu tērpi ir ļoti interesanti ar savu galvassegu un vainagiem, greznajām un skaistajām villainēm un brunčiem, kas austi ar batikotu dziju.
