“Katra pastmarka ir stāsts. Un, lai arī sajūtas par šodienas Latviju ir pretrunīgas, markās jārāda tas, ar ko varam lepoties. Pastmarka ir mazais vēstnesis, kas stāstu par Latviju aiznes pasaulē,” saka māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja.
Mākslas galerijas “MuseumLV” un Kultūras centra “Grata JJ” telpās līdz 29. jūlijam iekārtota vērienīga mākslinieces personālizstāde “Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas”, kurā pirmo reizi tik izvērstā ekspozīcijā parādīta autores sadarbība ar Latvijas Pastu. Izstādes kuratore Irēna Bužinska, scenogrāfija - Jūlija Eresko, Irēna Bužinska.
Māksliniece turpat 30 gadu laikā darinājusi ap 100 pastmarku ar ļoti daudzveidīgu tematiku. Izstādē nav parādītas visas pastmarkas, jo, lai arī telpas ir plašas, tomēr nav neierobežotas. Tāpēc izstāde iekārtota atbilstoši tēmām, pie kurām māksliniece strādājusi īpaši nozīmīgi.
Izstādes apmeklētājiem ir iespēja aplūkot Dziesmu svētku 150. gadskārtai veltītās jaunās pastmarkas oriģinālus kopā ar izcilās porcelāna mākslinieces Zinas Ulstes figurālo kompozīciju “Dejotāju pāris” (1954). Tā klātbūtnei izstādē ir dziļi simboliska jēga, parādot ne tikai mūsu tautas tradīciju noturību, bet arī personiskā aspektā - tas ir cieņas apliecinājums autores mātei un tēmai, ar kuru Arta Ozola-Jaunarāja uzsāka sadarbību ar Latvijas Pastu.
1993. gadā māksliniece uzvarēja skiču konkursā ar piedāvājumu radīt pastmarkas ar tautastērpiem. Šajā laikā radītas atsevišķas pastmarkas un sērijas “Tautastērpi”, “Ziemassvētki”, “Līgo svētki”, “Lieldienas”, “Cimdi”, “Etnogrāfiskās rotas” - daļa šo pastmarku skices un oriģinālzīmējumu ir atlasīti izstādei un parādīti kopā ar tajās attēlotajiem priekšmetiem.
Artai Ozolai-Jaunarājai daudzu gadu garumā izveidojusies sekmīga sadarbība ar Tautas tērpu centru “Senā Klēts”. Viņa ir iekārtojusi grāmatu “Latviešu cimdi”, kas jau izdota septiņās valodās. Tālab arī Tautas tērpu centrs ar lielu atsaucību piedāvāja eksponēt dažādu Latvijas novadu cimdus, Nīcas novada tautas tērpus un rotas no savas kolekcijas.
Atsevišķā telpā izvietotas pastmarkas no sērijas “Latvijas Nacionālie bruņotie spēki”, “Saeima” un sociālām tēmām, ko zīmīgi raksturo instalācija - mākslinieces sadarbībā ar Vari Dzērvi pērn radītais Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas noformējuma mets.
Ekspozīcijas turpinājumā otrajā stāvā skatītāji var aplūkot pastmarkas no sērijas “Izcilas Latvijas zinātnes un kultūras personības”.
Citā telpā kopā ar karti ar bākām un fotogrāfijām izvietotas pastmarkas no mākslinieces pašas 2004. gadā iniciētās sērijas “Latvijas bākas” - uz dažām no tām arī ir redzami eksponāti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma.
Nākamā telpa aplūkojama pastmarku sērija “Latvijas muzeji”. Medicīnas un Porcelāna muzeja pastmarkās attēlotie priekšmeti rosināja ekspozīcijā iekļaut mākslinieces sadarbībā ar Vari Dzērvi radīto grafikas ciklu pēc F. Garsija Lorkas dzejas motīviem “Kasida par tumšām dūjām” un porcelāna atlējumu formas no Rīgas porcelāna muzeja krājuma.
Līdzās Latvijas Pasta bērnu literatūrai un lellēm veltītām pastmarkām sērijā “Europa” parādīta pavisam neliela daļa no Artas Ozolas-Jaunarājas bērnu grāmatu ilustrācijām - tā ir kolāžu sērija viņas pašas sarakstītai un ilustrētai grāmatai “Kurmītis un sudraba kurpes” (“Zvaigzne ABC”, 2020), kā arī Latvijas Pasts izdotai, speciāli pasta tematikai veltītai Rutas Svažas bērnu grāmatai “Brīnumu diena” (2022).
“Tā kā pastmarka ir maza, to ir grūti apskatīt un saredzēt tur attēloto, nolēmām to visu parādīt palielinājumā, tuvplānā. Pastmarkām agrāk bija noteikums, ka zīmējums tiek veidots 3x palielinājumā. Tagad tas vairs nav aktuāli, bet principā tomēr ir jābūt izjūtai par to, kā dizains izskatīsies daudzkārtējā samazinājumā,” skaidro Arta Ozola-Jaunarāja.
Mākslinieces pastmarkām raksturīga informatīvi un vizuāli piesātināta izvērsta kompozīcija, līdz filigrānai meistarībai izstrādātas detaļas, spēja radīt spilgtus vēstījumus - miniatūrus stāstus par mūsu valsti, mūsu vērtībām un ideāliem. Tāpēc Artu Ozolu-Jaunarāju pamatoti var uzskatīt par vienu no vadošajām Latvijas valsts vizuālā tēla veidotājām.
“Kad bija nodrukātas pirmās pastmarkas ar ģerboņiem un Brīvības pieminekli - uz pirmajām pastmarkām nav izdošanas gada un dizaina autora vārda -, Latvijas Pasts 1993. gadā izsludināja pastmarku ideju un dizaina konkursu. Jutu, ka jāpiedalās. Piedalījos un uzvarēju ar latviešu tautas tērpu tēmai veltītām pastmarkām,” savas sadarbības ar Latvijas Pastu pirmsākumu atminas māksliniece, atklājot, ka pirmajā piegājienā tika nodrukātas sešas pastmarkas - ar Kuldīgas, Alsungas, Lielvārdes, Rucavas, Zemgales un Ziemeļlatgales tautas tērpiem ar ļoti klasisku dizainu.
“Etnogrāfijas tēma man ir interesējusi jau kopš tā laika, kad mācījos Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Pēc tam pie šīs tēmas atgriezos mazliet citādi, iesaistot sižetos - Lieldienas, Jāņi, kristības, kāzas - vai liekot akcentus uz detaļām, rotām, cimdiem. Ir doma, ka varētu turpināt pašu pirmo tautas tērpu sēriju, jo resursi vēl nav izsmelti,” piebilst Arta Ozola-Jaunarāja.
“Jau bērnībā zināju, ka zīmēšu pastmarkas, toreiz gan tas bija nereāli, jo tad tas notika kaut kur citur. Protams, man bija sava pastmarku kolekcija, bet droši vien ne pārāk nopietna,” māksliniece smaidot atminas, atklājot, ka tolaik viņai ļoti patika eksotisko valstu krāšņās pastmarkas ar tauriņiem, putniem un vabolēm.
“Katra pastmarka ir stāsts. Šķiet, kā tas ir iespējams - tik mazā formātā salikt tik daudz detaļu! Zinu, ka kolekcionāriem patīk tādas pastmarkas, kurās ir daudz detaļu, jo tiek veidotas tematiskās kolekcijas, un viena pastmarka var atbilst vairākām tēmām,” stāsta pastmarku māksliniece. Viņai pašai īpašās tēmas ir tās, kuras viņa ierosinājusi pati. Tādas ir sērijas, kas veltītas Latvijas muzejiem un bākām, kā arī visas etnogrāfijai veltītās pastmarkas.
“Latvijas Pasts man parasti uztic tā sauktās “smagās tēmas”, jo ir cerība, ka “politkorekti” tikšu ar tām galā,” saka Arta Ozola -Jaunarāja. Viņa pati lepojas ar bākām veltīto sēriju, tā ir vislielākā - uz pastmarkām nokļuvušas jau 15 bākas.
“Pirmā šajā sērijā bija Kolkas bāka 2003. gadā. Ļoti skaistas loksnes ar pamarkām (tās ir tikai bildītes bez nomināla) ir Vecajam Stenderam un “Grāmatu drukai Latvijā 425”. Šajās pastmarkās mūsdienīgs dizains sadodas rokās ar senām gravīrām un tekstiem.
Divreiz man ir laimējies zīmēt arī Ziemassvētku pastmarkas, un abas reizes tas bija skaists piedzīvojums,” stāsta māksliniece, uzsverot, ka viena no šīm pastmarkām ir kļuvusi par filatēlijas retumu.
Taujāta, kādu viņa redz šodienas Latviju, un ar kuru no savām pastmarkām varētu to visspilgtāk raksturot, Arta Ozola-Jaunaraja neslēpj: “Lai arī sajūtas ir pretrunīgas, markās ir jārāda tas, ar ko varam lepoties. Pastmarka ir mazais vēstnesis, kas stāstu par Latviju aiznes pasaulē”. Latvijas tēlu veido gan manas, gan manu kolēģu, mākslinieku veidotās pastmarkas. Vienu pastmarku nav iespējams izvēlēties. Mana jaunākā pastmarka/pastmarku bloks ir veltīts dziesmu svētkiem, un te atkal senatne sadodas rokās ar mūsdienām.”
Artas Ozolas-Jaunarājas zīmētās pastmarkas vairākkārt ieguvušas “Gada skaistākās pastmarkas” vērtējumu. Ko māksliniecei nozīmē atzinība - tā uzliek lielāku atbildību vai rada vēl lielāku radošu motivāciju?
“Te man ir lieliska iespēja pateikt paldies visiem, kuri balsoja par manām pastmarkām. Tas katrā ziņā ir patīkami, bet atbildība un motivācija vienmēr klusi elpo aiz muguras. Kā jau iepriekš minēju, pirmās jaunāko laiku Latvijas pastmarkas iznāca bez autora vārda. Es ierosināju, ka autora vārdam tomēr vajadzētu parādīties, jo tā bija visā pasaulē, un pastmarka nav bezpersonisks “papīriņš”. Ja ir autora vārds, ir arī atbildība,” atzīst māksliniece.
Arta Ozola-Jaunarāja pazīstama arī kā grāmatu, tostarp bērnu grāmatu ilustratore.
“Es daru arī daudzas citas lietas, varbūt tāpēc man nav pārāk daudz ilustrētu grāmatu. Un ilustrētās ne vienmēr ir bērnu grāmatas. Man vienmēr ir šķitis, ka labākās ir tās lietas, kurām nav izteikta vecuma vai kāda cita klasifikācija. Manuprāt, mākslinieku iedvesmo viņa paša iekšējais bērns, kurš, cerams, nekad nepieaugs,” saka māksliniece. Viņa stāsta, ka darbs pie katras ilustrētas grāmatas ir ilgs, dažas grāmatas ir nākušas pat gadiem ilgi.
“Ilustrētajām grāmatām ir diezgan liela nesavienojamība ar termiņiem, par ko nav priecīgi izdevēji un autori. Visu gribas izdarīt perfekti un tas gandrīz nekad nav ātri. Arī pastmarkām ir termiņi, tāpēc mūzas bieži vien sanāk paskubināt,” māksliniece atzīst.
Taujāta, vai no bērnības ir palikušas atmiņā kādas grāmatas, kuru ilustrācijas viņa apbrīnoja, Arta Ozola-Jaunarāja atteic, ka šī jautājuma atslēgas vārds ir “apbrīnot”.
“Man bija svarīgi, lai ilustrācija būtu brīnums. Jo tā “normāli” jau es pati arī varēju kaut ko uzzīmēt. Mājas bibliotēkā tagad atrodu savas “ilustrācijas” arī nopietnās mākslas grāmatās. Bet mani vecāki bija mākslinieki, tāpēc par šādiem “uznācieniem” pārāk nedusmojās,” stāsta māksliniece, piebilstot, ka bērnībā viņai patika smalki nostrādātas, detalizētas ilustrācijas un veikli grafiski zīmējumi.
Māksliniece atklāj, ka šobrīd viņa strādā pie fantastiski skaistas grāmatas, kas “Jāņa Rozes apgādā” tiks izdota ar nosaukumu “Brīnišķā operas pasaule”.
“Aizraujošus un iedvesmojošus tekstus grāmatai raksta komponiste un rakstniece Gundega Šmite. Grāmatā būs stāsti ne tikai par visiem zināmām operām - par dažām es arī uzzinu tikai tagad. Grāmata būs gan vizuāli skaista, gan arī saturiski bagātīga. Es jūtu, ka stāsti ir rakstīti ar patiesu iedvesmu - tas ir veiksmīgs gadījums, ka Gundega pati ir komponiste. Kā tas viss izskatīsies, nestāstīšu, gaidiet!” nosaka Arta Ozola-Jaunarāja.
Viņas dzīvē nozīmīgu vietu ieņem arī deja - flamenko. “Tas ir mans iedvesmas un spēka avots, un šķiet, ka perfektie un sarežģītie ritmi palīdz veidot arī kompozīcijas un darbu kolorītu,” saka māksliniece, piebilstot, ka vasarā vajadzētu noķert pēc iespējas vairāk saulainu dienu, ēst zemenes un ķiršus, jo - vasara aizskrien tik ātri... Kā viss labais.
ARTA OZOLA-JAUNARĀJA
- Māksliniece
- Dzimusi 1963. gada 10. janvārī Jelgavā
- Beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju grafikas specialitātē (1988), ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu (2003)
- Darbības jomas - stājgrafika (oforta, aukstā adatas, augstspiedes u.c. tehnikas), grāmatu ilustratore, reklāmas un grafiskais dizains, iepakojuma un monētu dizains
- Izstādēs piedalās kopš 1986. gada
- Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1993. gada.
- Sarīkojusi personālizstādes Rīgā, (stājgrafikas, 1994), galerijā “Senā klēts” (tautas tērpiem veltīto pastmarku sērija, 1997), Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (kopā ar V. Dzērvi gleznu cikls “Doriana ceļojumi”, 2021), “Apokalipse. Jātnieks Nr. 4”, Rīgas Centrālās bibliotēkas Izstāžu zāle (ar pseidonīmu Marija Antuanete, kopā ar V. Dzērvi gleznas, objekti, instalācijas, video, 2022)
- Grāmatu konkursa “Zelta ābele”, kā arī starptautiskā Baltijas valstu grāmatu konkursa žūrijas locekle (2014, 2020)
- Guvusi starptautisku atzinību kā grāmatu ilustratore, tai skaitā 1. godalga 21. starprepubliku grāmatu dizaina un ilustrāciju konkursā (1988), diploms 2. Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1990), diploms grāmatu mākslas triennālē “Viļņa-90”, diploms un prēmija Baltijas valstu grafikas triennālē Zviedrijā (1993), vairākkārtēja konkursa “Gada skaistākā grāmata” (2001-2005) balvas ieguvēja, galvenā balva grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele” (2008), diploms Rīgas bilžu grāmatu kvadriennālē (2014)
- Latvijas bankas kolekciju monētu sērijā tapis dizains monētām “Krišjānis Barons”, “Krišjānis Valdemārs”, “Rainis” un “Rainis un Aspazija”, kas ieguva godalgu starptautiskajā monētu konkursā “Coin Constellation 2016”
- Latvijas Pastam darinājusi ap 100 pastmarku un mākslinieces sadarbība ar Latvijas Pastu turpinās; mākslinieces pastmarkas vairākkārt ieguvušas “Gada skaistākās pastmarkas” vērtējumu (2011, 2013, 2019)
