10.lapa
PIRMIZRĀDE
Liepājas Leļļu teātrī notiek darbs pie šīs sezonas vērienīgākā jauniestudējuma - muzikālas brīvdabas izrādes “Sirēnas dziesma”, kas top kā grieķu mītu triloģijas “Puika. Meitene. Sirēna” pirmā daļa, un kura pirmizrāde gaidāma svētdien, 18. jūnijā, plkst. 18.00 Pegaza pagalmā Liepājā.
Aiz katras triloģijas daļas nosaukuma slēpjas viens sengrieķu mīts, kas kanonizējies un pārvērties mūsdienās labi zināmā spārnotā teicienā, piemēram, par “Ahileja papēdi”, “Ariadnes pavedienu” vai “Sirēnas dziesmu”.
Iestudējuma idejas autore un režisore Anta Priedīte (attēlā) radošā sadarbībā ar scenogrāfu Aigaru Ozoliņu un komponistu Juri Kaukuli (attēlā) uzņēmušies šķetināt šos grieķu mītus, lai atklātu katra spārnotā teiciena rašanos un patieso nozīmi.
”Sirēnas dziesma” izaicina skatītāju doties Odiseja cienīgā klejojumā pa jūru un savā varonībā mēroties ar Jāsonu un argonautiem, braucot pēc zelta aunādas. Kā zinām, Jāsons izlīdzējās ar ceļabiedra Orfeja muzikālo meistarību, savukārt Odisejs lika sevi piesiet pie kuģa masta un pārējo jūrnieku ausis aizbāzt ar vasku, lai paglābtos no Sirēnu valgiem. Cīņā ar Sirēnu, pagaidām rezultāts ir par labu varoņiem, bet vai mēs - šodienas cilvēki - spējam līdzināties antīkajiem varoņiem?
Ja antīkajā kultūrā varonis lielākoties ir absolūta parādība un ideāls, tad mūsdienās varonības jēdziens ir mainījies. Varonības simbols mūsdienu sabiedrībā ir cilvēks, kura rīcība ir neordināra un ikdienā nav raksturīga lielākajai sabiedrības daļai. Varonis ir tas, kurš uzdrīkstas ar savu pārliecību, rīcību, personību un arī stāstiem aizraut sabiedrību, un radīt priekšstatu par sevi kā tādu, kura rīcība ir atdarināšanas vērta. Varonība ir kļuvusi par atsevišķu elementu, nevis statusu uz mūžu.
Režisore piedāvā par varoņiem kļūt katram skatītājam: “Mūsdienu varonības modelis ļauj antīkajā varonī izcelt cilvēcīgo, padarot viņu pieejamu līdzpārdzīvojumam un atdarināšanai. To, ka bērnus intuitīvi piesaista mītiski, tomēr cilvēcīgi varoņi, var redzēt pēc multiplikāciju varoņu popularitātes. Tajās visās galvenais varonis sastopas ar izvēli starp personīgo labumu un citu interesēm, piedzīvo traģiskus zaudējumus, ir spiests nest upuri un stāsta finālu sasniedz pārtapis jaunā kvalitātē. Un šie stāsti ir vajadzīgi ne tikai bērna personības attīstībai, bet arī mums pieaugušajiem, lai mācītos analizēt savas rīcības morāli ētiskos aspektus individuālā un sabiedriskā kontekstā.”
Veidojot izrādi satraucoša piedzīvojuma formā, kur tikai fināls nes liktenīgu, daudzslāņainu pavērsienu, izrādes radošā komanda ļauj skatītājam pašam izvēlēties, kuram stāstam sekot - episkai pasakai, muzikālam notikumam vai dziļdomīgai vērtību sāgai.
“Manā kā vecāka pieredzē, visos lieliskākajos “bērnu izrāžu/kino/literatūras” darbos vienmēr ir iekļauts paliels kumoss arī pieaugušajiem. Nenoliedzami, man tīri personisku prieku sagādā t.s. “pieaugušo” terminu atšifrēšana bērniem. Un gribas ticēt, ka pēc izrādes noskatīšanās vienmēr, kad kāds no skatītājiem dzirdēs runājam par Ariadnes pavedienu vai sirēnu bīstamību, viņš sapratīs šī teiciena patieso jēgu. Un skolā, pēc īpaši neveiksmīga sporta vai matemātikas pārbaudes darba varēs lepni paziņot, ka pievilkšanās vai iracionālie skaitļi ir viņa Ahilleja papēdis,” nosmej Anta Priedīte.
Lomās: Inga Dzintare, Agnija Dreimane, Vija Mežale, Ilze Jura, Madara Enkuzena.
