10.lapa
No 30. maija līdz 1. jūnijam Rīgā notiks slavenā Izraēlas teātra “Gešer” viesizrādes. Ar tām Latvijā tiks atzīmēta Izraēlas valsts 75 gadu jubileja.
Dailes teātrī būs skatāms Irada Rubinšteina iestudējums “Tunelī” un Rima Tumina izrāde “Neatskaties”. Viesizrāžu programmā paredzētas arī radošas tikšanās un meistarklases.
“Gešer” trupu un tās iestudējumus labi pazīst teātra mākslas mīļotāji visā pasaulē no Ņujorkas līdz Pekinai: 1991. gadā dibinātā trupa viesizrādēs brauc bieži un allaž ar panākumiem, aktīvi piedalās teātra festivālos un godam, valkājot savu vārdu - ivritā “gešer” nozīmē “tilts”, iepazīstina ar Izraēlas teātra mākslu arvien jaunas valstis.
Latvijas publika ar “Gešer” jau ir tikusies trīskārt, pēdējoreiz 2014. gadā. “Gešer” galvenais mākslinieks Mihails Kramenko Rīgā ir noformējis sešas izrādes - “Jevgeņiju Oņeginu” Latvijas Nacionālajā operā un baleta, kā arī piecus Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra iestudējumus (“Jakišs un Pupče”, “Kankuna”, “Notikums Višī pilsētā”, “Lai dzīvo karaliene, vivat!” un “Central Park West”).
Teātra “Gešer” dibinātājs un leģendārais mākslinieciskais vadītājs Jevgeņijs Arje (1947- 2022) Rīgas Krievu teātrī iestudēja traģikomēdiju “Jakišs un Pupče”. Skatītāji ar nopietnu stāžu nav aizmirsuši arī viņa spožo režijas darbu Rīgas Jaunatnes teātrī - 1982. gada izrādi “Dārgā Jeļena Sergejevna”.
31.maijā un 1. jūnijā Latvijas publikai tiks piedāvāta teātra pastorāle “Neatskaties” pēc Žana Anuija lugas “Eiridīke” motīviem. Tradicionāli “Gešer” spēles valoda ir ivrits, taču izrādei “Neatskaties” piešķirts izņēmuma statuss: to teātris iestudēja krievu valodā, lai palīdzētu adaptēties gan kolēģiem, kuri pārcēlušies uz Izraēlu no Krievijas, jo nepiekrīt šīs valsts agresīvajai politikai, gan tūkstošiem citu jauno izraēliešu, kuriem arī ir nepieciešams šāds atbalsts. Rīgā skatītāji tiks nodrošināti ar latviešu un angļu subtitriem.
Bet viesizrādes sāksies 30. maijā - ar iestudējumu, kurš jau piecas sezonas Izraēlā tiek izpārdots. Tā ir satīriskā hronika “Tunelī”- izaicinoša, spilgta un diemžēl joprojām aktuāla. Asprātīgās Roi Hena lugas pamatā ir likts bosniešu režisora Danisa Tanoviča oskarotās filmas “No Man’s Land” scenārijs.
