“Skaistas lietas un citi nesmukumi”- tāds ir slavenā latviešu skulptora Egona Peršēvica izstādes nosaukums, kas apskatāma Jūrmalas muzejā.
40 gadus vecais skulptors Egons Perševičs ir cilvēks ar neizsīkstošu enerģiju un labu humora izjūtu. Viņa centienu rezultātā Latvijas pilsētvides nemitīgi izdaiļojas ar objektiem, kas izsauc vētrainu publikas reakciju. Interviju ar mākslinieku lasiet šeit.
Savos darbos Egons skar dažādas sociāli un politiski nozīmīgas tēmas, bieži spēlējoties ar nacionāliem simboliem, interpretējot klasiku un balansējot uz kiča robežas. Piedāvājam aplūkot pašus slavenākos viņa radītos darbus, ko iespējams aplūkot arī Jūrmalas izstādē.
Skulptūra, kurā Milda attēlota lotosa pozā (parafrāze Brīvības piemineklim), Latvijas iedzīvotājiem ir labi zināma. Tā ir piedalījusies daudzās izstādēs, izstādīta gan Rīgā, gan Kuldīgā, bet pēdējā laikā to var redzēt uz peldošas platformas Beberliņu parka ezerā, gleznainā vietā netālu no Liepājas. Ar šo darbu autors vēlējies parādīt, ka cilvēkiem mūsdienās ekonomiskā izdzīvošana ir daudz svarīgāka par tādām vērtībām kā brīvība un neatkarība un, ja Kārlis Zāle veidotu savu pieminekli šodien, tas sanāktu tieši šāds.
Šī Nāriņas skulptūra nav trauslā Andersena meitene. Tā ir nobriedusi dāma ar bagātīgām ķermeņa aprisēm, 2020. gada vasarā tā parādījās Karostā pie Ziemeļu mola. Rudenī, sākoties vētrām, skulptūru nopūta un tika nolemts to pārvietot zem jumta. Karostas Nāriņai ir ļoti aizkustinoša leģenda, kuru sacerējis Varis Siliņš: “1946. gadā no Ziemeļu flotes uz Liepāju pārcēla zemūdeni S-362. Tās kapteinis pēkšņi ļoti aizrāvās ar makšķerēšanu. Pazuda uz visu vakaru, parasti, kā likums, atgriezās bez zivīm, toties viņa acis mirdzēja no laimes. Pienāca 1967. gada 18. oktobris un atnesa pašu spēcīgāko vētru Liepājas vēsturē - 48m/s. Bija upuri. Starp viņiem arī kapteinis, kurš pazuda bez vēsts. Bet kopš tā laika augusta beigās pie Ziemeļu mola var manīt Nāru, kura kādu gaida… Varbūt savu pazudušo kapteini?”
Pirmais šīs skulptūras variants - karavīrs apakšbiksēs, krekliņā un čībās “bruņojies” ar dienas gaismas lampu - izskatījās diezgan ironiski. Autora vārdiem runājot, tas bija tāds “dīvāna karotājs” ar virtuālu šķēpu. Sākoties karam Ukrainā, karavīrs iekrāsojās zili - dzeltenās krāsās, lampa viņa rokās sāka pulsēt, gaismai nemitīgi iedegoties un nodziestot, un darbs ieguva jaunu jēgu un nozīmi. “Lai kā Krievija cenšas nogriezt gaismu Ukrainai, viņi to atkal salabo. Tā arī mans “Karavīrs”- tagad viņa nosaukums ir “Slava Ukrainai”- ar gaismu, kuru nav iespējams nodzēst,” stāsta Egons.
“Šī skulptūra ir tāda politiska padarīšana. Eiroskeptiķi nemitīgi runā par Eiropas sapūšanu, imigrantu un seksuālo minoritāšu pieplūdumu Eiropā. Mans varonis Auseklis sevī iemieso gan vienu, gan otru - viņš ir transvestīts un citplanētietis, kurš atlidojis pie mums no Venēras,” skaidro tēlnieks. Latviešu mitoloģijā Auseklis iemieso rīta zvaigzni, arī planētas Venēra poētiskais apzīmējums senlatviešiem ir rīta zvaigzne. Tāpat kā Botičelli Venēra iznāk no jūras putām, tā Peršēvica Auseklis iznāk no skārda vannas.
Vēl viena skulptūra ar Venēru (šoreiz par iedvesmas avotu kalpoja Milosas Venēra). Tā ir veltīta ekoloģijas tēmai un mudina aizdomāties, cik bezatbildīgi un nežēlīgi mēs izturamies pret jūru. Venēras rokas ir sasietas, bet uz galvas - plastmasas maisiņš, jo piesārņojums jūrās ir ļoti aktuāls. Parasti šī skulptūra stāv uz Liepājas koncertzāles Lielais Dzintars balkona. Tur viņa arī atgriezīsies pēc viesizrādēm Jūrmalā.
Granīta kuģītis, kas peld pa šķembu strautu, ir viens no “klusākajiem” Egona Peršēvica darbiem. Bet arī šis darbs saistīts ar skandālu. Izstāde, kur šis darbs pirmo reizi tika pieteikts, saskārās ar Valsts valodas centra uzbrukumu. Ierēdņiem nepatika ekspozīcijas nosaukums - “mākcла” - vārds, kurā bija gan latviešu, gan krievu alfabēta burti (izstādes tēma bija par integrācijas problēmām).
Pirmajā acu uzmetienā šis darbs izskatās pēc slavenās Cicerona skulptūras, kas atrodas pie tiesas ēkas Romā. Bet uzraksts uz postamenta vēstī: Vir albus heterosexualis (“Baltais vīrietis heteroseksuālis”). Jā, tas pats, kuram ir visvairāk privilēģiju un kurš mūsdienu popkultūrā tiek uzskatīts par galveno ļaunumu. Šī skulptūra radās kā atbilde kustībai Black Lives Matter, kas izraisīja cenzūras vilni un izrēķināšanos ar “nepareizajiem” mākslas darbiem.
Egona Peršēvica izstāde apskatāma Jūrmalas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) līdz 28. maijam.
