Par šīm sievietēm netika publicēti raksti Vogue vai Harper's Bazaar, viņām nesekoja paparaci, viņas tika attēlotas kriminālromānos un fotografētas tikai aresta vai nopratināšanas laikā.
Pasaules bīstamāko noziedznieku sievas, mīļākās un draudzenes. Viņu dzīves un likteņi bija atšķirīgi, dažas dzīvoja garu un savā veidā laimīgu mūžu, bet dažas gāja bojā apšaudēs. Piedāvāju rakstu par tām, kuras bija iekļautas pasaules bīstamāko sieviešu sarakstā.
Meja Džozefīne Kaflina, Ala Kapones sieva, nodzīvoja ar viņu laulībā gandrīz 30 gadus.
Cienīja, mīlēja un godāja savu vīru, neskatoties uz to, ka viņš bija suteneris un slepkava. Alfonso Kapone, viens no slavenākajiem Amerikas noziedzīgās pasaules personāžiem, 19 gadu vecumā apprecējās ar 21 gadu veco īrieti Meju Džozefīni Kaflinu, kurai vēl pirms laulībām bija dēls no gangstera. Kaponem, lai precētos, bija jāsaņem rakstiska atļauja no vecākiem, jo viņš vēl bija nepilngadīgs.
Kapone inficēja savu līgavu ar sifilisu, ko bija ieguvis attiecībās ar prostitūtu, un pats sirga ar sifilisu līdz mūža galam. Iespējams, šā iemesla dēļ pārim bija tikai viens bērns, pārējās grūtniecībās gangstera sieva nespēja bērnus iznēsāt. Viņu vienīgais bērns piedzima ar iedzimtu sifilisu. Bērnam tika veikta smadzeņu operācija un rezultātā viņš uz mūžu palika daļēji kurls. Neraugoties uz to un faktu, ka neatbalstīja vīra noziedzīgās darbības, Meja Džozefīne mīlēja viņu, rūpējās par Kaponi viņa pēdējos dzīves gados un palika uzticīga gangsterim līdz pat viņa nāvei 1947. gadā. Als Kapone nomira no insulta un pneimonijas, nevis no ienaidnieka lodes.
Meja nodzīvoja ilgu mūžu (ar ko mafijas sievas parasti nevar lepoties) un nomira 1986. gadā 89 gadu vecumā. Viņu dēls Alberts Kapone pieaugušā vecumā nomainīja uzvārdu uz Braunu, nodzīvoja gandrīz likumpaklausīgu dzīvi (izcieta divus gadus par sīku zādzību), kļuva par četru meitu tēvu un nomira 2004. gadā.
Marija Viktorija Henao Valleho bija Pablo Eskobara sieva. Narkotiku barons bija neprātīgi iemīlējies savā sievā un bērnos, un Marija savukārt piedeva un piesedza savu vīru, pasargājot viņu ģimeni no policijas un tiem, kas sapņoja atriebties Pablo par viņa noziegumiem.
1976.gadā topošais Kolumbijas narkobarons 27 gadus vecais Pablo Eskobars apprecējās ar 15 gadus veco Mariju Viktoriju Henao Valleho, kura bija stāvoklī ar viņa pirmo bērnu. Sieva vienmēr atbalstīja Eskobaru, neraugoties uz to, ka viņš daudzreiz pārkāpa laulību (piemēram, Pablo dzīves pēdējos gados viņam bija nopietns romāns ar žurnālisti un modeli Virdžīniju Valleho).
Mafiozo sieva Marija Eskobara zināja par vīra afērām, tāpēc pēc tam, kad Eskobars 1993. gadā tika nogalināts policijas apšaudē, atraitne un viņas bērni slēpās ar viltus identitātēm. Eskobara ģimene tika notverta un Marija pavadīja pusotru gadu cietumā, taču varas iestādes neatrada pierādījumus par viņas nelikumīgajām darbībām. Kad viņu atbrīvoja, Marija mainīja vārdu un sāka slēpties. Viņas meita izdarīja to pašu.
41 gadu vecais Eskobara dēls Huans Pablo ir arhitekts un kopā ar sievu un meitu dzīvo Buenosairesā. Viņš tēvu atceras ar mīlestību - atšķirībā no gangstera sievas un meitas, viņš dažkārt sniedz intervijas. Huans Pablo tēvu raksturo kā gādīgu un sentimentālu ģimenes cilvēku. Piemēram, reiz, slēpjoties kopā ar bērniem no valdības, Eskobars kalnos iekūra ugunskuru no banknotēm un sadedzināja aptuveni divus miljonus dolāru, lai mazie sasildītos. Patiesībā tieši pieķeršanās ģimenei bija tā, kas kokaīna karali sagrāva. Savas nāves brīdī Eskobars jau gandrīz gadu bija bēguļojis un nebija redzējis ģimeni, bet par godu dzimšanas dienai viņš nolēma piezvanīt uz mājām un piecas minūtes aprunāties ar dēlu. Pēc šā zvana iestādes noskaidroja Eskobara atrašanās vietu un dažas stundas vēlāk viņu likvidēja.
Viktorija Di Džordžo, Džona Gotti, viena no Cosa Nostra bosiem, sieva. Itāliete ar krievu saknēm dievināja savu vīru, uzskatot viņu par īsta vīrieša iemiesojumu un palika viņam uzticīga.
Par Gotti nežēlību zināja tikai viņa kolēģi, bandas locekļi un tie, kas bija pietiekami nelaimīgi, lai stāvētu viņam ceļā. Mājās mafijas klana galva bija mīlošs tēvs un gādīgs vīrs. Džonam un Viktorijai bija četri bērni, bet dēls Frenks 12 gadu vecumā gāja bojā zem kravas automašīnas riteņiem. Gangsteris kļuva traks no skumjām. Viņš izsekoja mēbeļu pārdevēju, kurš tajā dienā brauca ar automašīnu, un tika galā ar viņu personīgi.
Gotti asiņainā valdīšana beidzās 1992. gadā, kad viņam tika piespriests mūža ieslodzījums bez pārsūdzības tiesībām. Uzticīgā Viktorija katru nedēļu apciemoja savu vīru, nemainīgi parādoties viņa priekšā kažokādās un briljantos. Viņu vizītes cietumā ilga desmit gadus: 2002. gadā “pēdējais Dons” nomira no balsenes vēža.
Bonija Pārkere un Klaids Barovs ir vieni no slavenākajiem 20. gadsimta sākuma laupītājiem. Neprātīgi iemīlējušies viens otrā un tika nogalināti vienā un tajā pašā dienā.
Pāris satikās kopīgā drauga mājā, starp viņiem acumirklī iedegās dzirkstele. Diemžēl Klaida noziedzīgā pagātne traucēja viņu romantikai: pēc dažām nedēļām viņam tika piespriests divu gadu cietumsods par automašīnas zādzību. Bet Bonija bieži apmeklēja Klaidu un pat palīdzēja viņam izbēgt no cietuma. Nedēļu vēlāk viņš atkal tika notverts.
Tad Klaids nolēma spert traku soli, cerot, ka fiziskās nespējas dēļ tiks pārvests uz citu cietumu, viņš palūdza kādam ieslodzījuma biedram nogriezt viņam divus kāju pirkstus. Tas izrādījās lieki: pēc nedēļas viņš tika atbrīvots nosacīti, pateicoties mātes lūgumam.
Divu gadu laikā bandītu pāris aplaupīja 12 bankas, kā arī milzum daudz mazu uzņēmumu: degvielas uzpildes staciju, veikalu un frizētavu. Viņi nogalināja gan policistus, gan civiliedzīvotājus.
Kādu dienu viņi ar zagtu automašīnu ieradās pie Klaida mātes, kur viņus jau gaidīja policija. Bonijai un Klaidam nebija laika reaģēt. Policija izšāva vairāk nekā 130 lodes, uzreiz nogalinot abus noziedzniekus.
