Dažkārt saulrieti ir tik koši, ka debesis iekrāsojas spilgti sarkanos, oranžos un rozā toņos, bet citkārt Saule vienkārši pazūd aiz horizonta, atstājot vien viegli dzeltenu mirdzumu. Kāpēc tā notiek? Skaidro “NASA Earth Observatory”.
Lai gan var šķist, ka tas ir nejaušs dabas untums, meteorologi skaidro - saulrieta krāsas nosaka vairāki faktori, un viens no svarīgākajiem ir tas, kas konkrētajā brīdī atrodas atmosfērā.
Jo zemāk Saule, jo garāks ceļš gaismai
Kad Saule atrodas augstu debesīs, tās gaisma līdz mūsu acīm nonāk pa salīdzinoši īsu ceļu.
Savukārt saulrietā Saules stari atmosfērā šķērso daudz biezāku gaisa slāni. Šajā ceļā īsāka viļņa garuma zilā un violetā gaisma izkliedējas daudz vairāk, bet garāka viļņa garuma sarkanā un oranžā gaisma turpina ceļu līdz mūsu acīm. Tieši tāpēc vakaros debesis iegūst siltos toņus.
Putekļi un dūmi var padarīt saulrietu vēl krāšņāku
Ne vienmēr pilnīgi dzidras debesis rada visspilgtākos saulrietus.
Ja atmosfērā ir neliels daudzums putekļu, jūras sāls daļiņu, dūmu vai citu sīku aerosolu, tie izkliedē gaismu citādi un var pastiprināt oranžās un sarkanās krāsas.
Tieši tāpēc pēc mežu ugunsgrēkiem vai vulkānu izvirdumiem dažviet pasaulē novēro īpaši iespaidīgus saulrietus. Tomēr pārmērīgs piesārņojums rada pretēju efektu - debesis kļūst blāvākas un zaudē spilgtumu.
Mākoņi var kļūt par "audeklu"
Krāšņākie saulrieti bieži vien nav pilnīgi skaidrās debesīs.
Ja pie horizonta ir sprauga, caur kuru Saules stari var izlauzties, bet augstāk debesīs atrodas plāni vai vidēji mākoņi, tie atstaro sarkano un oranžo gaismu, radot iespaidīgas krāsu pārejas.
Savukārt bieza mākoņu sega pie horizonta nereti aizsedz Sauli, vēl pirms tās stari paspēj izgaismot debesis.
Liela nozīme ir arī gaisa mitrumam
Pēc lietus gaiss bieži kļūst tīrāks, jo lietus ir noskalojis daļu putekļu un piesārņojuma.
Rezultātā saulriets var būt dzidrāks, taču ne vienmēr pats krāsainākais. Savukārt neliels mitruma un sīku daļiņu daudzums atmosfērā nereti rada īpaši maigas rozā un oranžas nokrāsas.
Gadalaiks arī spēlē savu lomu
Rudenī un ziemā saulrieti bieži šķiet košāki nekā vasarā.
Vēsāks gaiss parasti satur mazāk mitruma, un atmosfērā biežāk veidojas apstākļi, kas ļauj siltajiem toņiem izcelties spilgtāk. Turklāt Saule šajos gadalaikos virs horizonta atrodas zemākā leņķī, kas pagarina gaismas ceļu caur atmosfēru.
Vai pēc saulrieta var prognozēt laikapstākļus?
Droši vien esat dzirdējuši teicienu: "Sarkans vakars - labs laiks."
Šim novērojumam patiešām ir zinātnisks pamatojums.
Mērenajos platuma grādos laikapstākļi visbiežāk virzās no rietumiem uz austrumiem. Ja vakarā rietumu debesis ir dzidras un izgaismotas koši sarkanā krāsā, tas bieži nozīmē, ka no rietumiem tuvojas sausāks un stabilāks gaiss. Tomēr tas nav absolūts likums, un laikapstākļus ietekmē daudzi citi faktori.
Saulrieta krāsas veido sarežģīta gaismas un atmosfēras mijiedarbība - gaisa tīrība, mitrums, putekļu daudzums, mākoņu izvietojums un pat gadalaiks nosaka, vai vakars būs tikai maigi dzeltens vai arī debesis iekrāsosies košos oranžos, sarkanos un rozā toņos. Tieši tāpēc nav divu pilnīgi vienādu saulrietu - katrs no tiem ir unikāls dabas radīts skats.
Vai zinājāt, ka Saule ir dabīgs balinātājs?
