Daudziem ir kāds ēdiens, kuru nav iespējams atkārtot, lai cik rūpīgi tiktu ievērota recepte. Vieniem tie ir vecmāmiņas pīrāgi, citiem – kotletes, ievārījums vai zupa, kas bērnībā garšoja īpaši. Nereti, mēģinot pagatavot šo pašu ēdienu mājās, rodas sajūta, ka kaut kā tomēr pietrūkst. Kāpēc tā notiek? Vai tiešām vecmāmiņu receptēs slēpjas kāds īpašs noslēpums? Atbildi meklē “Psychology Today”.
Zinātnieki uzskata, ka atbilde meklējama ne tikai sastāvdaļās, bet arī mūsu smadzenēs. Pētījumi liecina, ka garšas uztveri būtiski ietekmē emocijas, atmiņas un apkārtējā vide. Citiem vārdiem sakot - mēs negaršojam ēdienu tikai ar mēli vien.
Kā norāda pārtikas un uzvedības pētnieki, smadzenes cieši sasaista garšas un smaržas ar konkrētām dzīves pieredzēm. Ja bērnībā kāds ēdiens saistījies ar drošības sajūtu, ģimenes kopā būšanu vai patīkamiem notikumiem, šīs emocijas saglabājas arī pieaugušā vecumā. Vēlāk, sajūtot pazīstamu aromātu, smadzenes ne tikai atpazīst ēdienu, bet arī "atver" veselu atmiņu krātuvi. Tieši tāpēc vecmāmiņas ābolmaize var šķist daudz gardāka par identisku recepti, kas pagatavota citā virtuvē.
Garšu ietekmē ne tikai recepte
Interesanti, ka pētnieki vairākkārt pierādījuši - ēdiena garšu ietekmē arī vide, kurā tas tiek baudīts. Nozīme ir sarunām pie galda, cilvēkiem, kas atrodas blakus, smaržām telpā un pat traukiem, kuros ēdiens pasniegts.
Tāpēc vecmāmiņas kartupeļu pankūkas nav tikai kartupeļu pankūkas - tās ir arī bērnības brīvdienas laukos, tikko ceptas pankūkas uz galda, vasaras smarža aiz loga un sajūta, ka par tevi kāds rūpējas.
Kāpēc receptes bieži nav precīzas?
Vēl viens iemesls, kāpēc vecmāmiņu ēdienus ir grūti atkārtot, ir gatavošanas pieredze. Daudzas receptes tika nodotas mutiski, un sastāvdaļu daudzumi nereti tika noteikti "uz aci". Pieredzējuši pavāri un mājas saimnieces bieži intuitīvi zina, kad pievienot vēl šķipsniņu sāls, cik ilgi mīcīt mīklu vai kad ēdiens ir gatavs.
Šīs nianses reti nonāk receptes pierakstā, taču tieši tās bieži rada atšķirību starp vienkārši labu un patiešām neaizmirstamu ēdienu.
Izmēģini šo nelielo eksperimentu
Nākamreiz, kad gatavosi kādu bērnības ēdienu, centies atjaunot ne tikai recepti, bet arī sajūtas. Ieslēdz mūziku, ko klausījāties ģimenē, izmanto līdzīgus traukus vai uzaicini pie galda cilvēkus, ar kuriem saistās patīkamas atmiņas.
Pēc tam padomā - vai ēdiens šķiet citāds nekā parasti?
Pētnieki uzskata, ka daļa no tā, ko mēs saucam par "garšu", patiesībā ir emociju, atmiņu un sajūtu kopums. Iespējams, tieši tāpēc vecmāmiņu receptes šķiet tik īpašas, jo tās sevī glabā ne tikai sastāvdaļas, bet arī stāstus, cilvēkus un mirkļus, kurus gribas piedzīvot vēl un vēl.
Lasiet arī par veco grāmatu smaržas fenomenu.
