Skaistos, staltos riekstkožus šodien redzam galvenokārt kā svētku dekoru vai rotaļlietu formā, tomēr to vēsture ir daudz senāka un daudzslāņaināka. Šī koka figūriņa, kas bieži attēlo karavīru, karali vai sargu ar atveramu muti, ir kļuvusi par neatņemamu Ziemassvētku sezonas sastāvdaļu daudzās pasaules valstīs - taču tā saknes slēpjas gan praktiskumā, gan senā folklorā, skaidro christmas.com.
No praktiska rīka līdz mākslas priekšmetam
Riekstkoži radās Vācijā 17. gadsimtā, galvenokārt Erces kalnos, kur vietējie amatnieki darināja tos no mīksta koka ar atveramu muti, ar nolūku pildīt tiešu funkciju - pārsist cietās valriekstu un lazdu riekstu čaumalas.
Šie darba rīki tika greznoti līdzīgi cilvēka figūrām - karavīriem, ķēniņiem un citām varonīgām būtnēm, kas simbolizēja spēku un aizsardzību.
Sākotnēji riekstkoži tika izmantoti galvenokārt ziemā, kad rieksti bija populārs svētku ēdiens - tāpēc tie tika izmantoti mājās gan kā praktiski, gan vienlaikus dekoratīvi priekšmeti.
Folklora un veiksmes zīme
Vācu tautas ticējumos riekstkožiem bija sargājoša nozīme - tie it kā spēja “saspiest” negatīvo, simboliski sagraujot ļaunumu tāpat kā tie saspridzina cieto riekstu čaumalas. Šī tradīcija sasaistījās ar ziemas tumšo periodu un ziemas saulgriežiem, kad cilvēki vairāk pievērsa uzmanību mājas drošībai un labklājībai.
Riekstkoži bieži tika dāvināti kā apsveikuma priekšmeti, cerot, ka tie nesīs mājās spēku, veiksmi un aizsardzību.
No Vācijas uz visu pasauli
Lai gan riekstkoži senāk bija vietēja koka amatniecības tradīcija, to loma kā Ziemassvētku simbolam strauji auga 19. gadsimtā un vēl jo vairāk pēc Otrā pasaules kara, kad amerikāņu karavīri Vācijā iepazinās ar šo tradīciju un atgriezās mājās ar šiem koka figūrām kā suvenīriem.
Tā riekstkoži kļuva populāri gan ASV, gan citviet pasaulē kā ziemas svētku rotājumi, ne tikai praktisks rīks.
Riekstkoži baletā un literatūrā
Nevar nepieminēt arī slaveno baletu Riekstkodis (The Nutcracker), kuru 1892. gadā sacerēja P. I. Čaikovskis pēc E. T. A. Hofmanna pasakas “Riekstkodis un peļu ķēniņš”. Šis balets, kas risinās Ziemassvētku vakara stāstā, ar dzīviem rotaļu varoņiem un sapņu piedzīvojumiem, kļuvis par klasisku Ziemassvētku izrādi visā pasaulē. Tā vizuālā un muzikālā ietekme vēl vairāk nostiprināja riekstkoža lomu kā svētku simbolu un dekoru elementu.
Riekstkoži mūsdienās - vairāk nekā dekorācija
Mūsdienās riekstkoži nav tikai praktisks rīks - tie ir kolekcionējami mākslas priekšmeti ar dažādām formām, no tradicionālajiem kareivjiem līdz fantāzijas tēliem. Tie tiek izmantoti gan kā eglīšu rotājumi, gan galda dekorācijas, gan dāvanas, kas nodod svētku vēstījumu par spēku, drošību un kopību.
Riekstkoži Ziemassvētku laikā ir vairāk nekā tikai skaists atribūts - tie ir simbols ar dziļām vēsturiskām saknēm. No vienkārša rīka riekstu atvēršanai tie izauguši par dekoratīvu elementu, kas saistīts ar veiksmi, aizsardzību un svētku noskaņu. Literatūra, balets un pasaules kultūras apmaiņa ir palīdzējuši šai tradīcijai kļūt par vienu no ikoniskākajiem Ziemassvētku simboliem, ko mēs pazīstam šodien.
