4.lapa
Vēža dzimtā bieži sastopama programma, ka mīlestība nozīmē pilnīgu upurēšanos - “jābūt kopā līdz galam, lai arī kas notiktu”. Tas rada smagumu, jo Vēzis nereti nes sevī ne tikai savas, bet arī vecāku, vecvecāku sāpes un bailes. Viņš var justies kā “dzimtas glabātājs”, kas atbild par visiem. Rezultātā Vēzis iekšēji nogurst un pazaudē savu identitāti. Šo karmisko ķēdi viņš var pārraut, mācoties atdalīt savu emocionālo dzīvi no dzimtas programmām. Rituāls: bļodā ar ūdeni ieliec trīs rozes ziedlapiņas un pasaki: “Es atdodu smagumu, bet paturu tikai mīlestību.” Pēc tam ūdeni izlej upē, jūrā vai zemē.
Praktiski Vēzim jāiemācās atļauties teikt “nē” pat tuviem cilvēkiem un apzināti saglabāt robežas - mīlēt, bet nepazaudēt sevi. Kad Vēzis apgūst šo mācību, viņš kļūst par dzimtas dziedinātāju, kurš ienes maigumu un emocionālu brīvību nākamajās paaudzēs.
