Kāpēc iemācīties garlaikoties ir tik svarīgi? Psihologu skatījums uz radošumu un stresa mazināšanu

© unsplash.com

Mūsdienās garlaicība bieži tiek uztverta kā kaut kas neērts vai pat nevēlams - mēs aizpildām katru brīvo mirkli ar telefonu, televīziju vai sociālajiem tīkliem, lai izvairītos no “tukšuma sajūtas”. Tomēr psihologi arvien vairāk uzsver, ka garlaicībai patiesībā ir liela nozīme mūsu labsajūtā un radošumā, raksta “Psychology Today”.

Garlaicība kā telpa radošumam

Kad mēs ļaujam sev vienkārši “būt” - bez ārēja stimula -, mūsu smadzenes sāk darboties citā režīmā. Aktivizējas tā sauktā noklusējuma režīma tīkls, kas ir cieši saistīts ar pašrefleksiju un radošo domāšanu.

Šajā laikā parādās jaunas idejas, rodas asociācijas, un mēs spējam savienot it kā nesaistītas domas. Tieši tāpēc daudzām izcilām idejām pamatā ir vienkārši brīži, kad cilvēks garlaikojies.

Pexels.com

Garlaicība kā atpūta prātam

Ikdienā mēs esam pakļauti nepārtrauktam informācijas plūdumam. Garlaicības brīži palīdz smadzenēm “restartēties”, atbrīvojoties no pārmērīga stresa. Psihologi saka - ja mēs atņemam sev iespēju garlaikoties, mēs liedzam savam prātam elpu un ilgtermiņā riskējam ar nogurumu, trauksmi un pat radošo izsīkumu.

Kā iemācīties garlaikoties?

Tas nenozīmē stundām sēdēt bez jebkādas darbības, bet gan dot sev iespēju pabūt klusumā. Piemēram -

  • atstāt telefonu citā istabā un vienkārši vērot, kas notiek apkārt.
  • doties pastaigā bez mūzikas austiņās, ļaujot prātam brīvi klīst.
  • sēdēt pie loga ar tējas krūzi, necenšoties aizpildīt šo laiku ar “produktivitāti”.

Kāpēc tas palīdz pret stresu?

Kad mēs pieņemam garlaicību kā normālu dzīves sastāvdaļu, mūsu nervu sistēma saņem signālu, ka viss ir kārtībā. Stresa hormoni samazinās, un prāts kļūst mierīgāks. Dažos pētījumos pat pierādīts, ka cilvēki, kuri regulāri dod sev atpūtas brīžus bez jebkāda ārēja stimula, spēj labāk koncentrēties un izjust lielāku apmierinātību ar dzīvi.

Pexels.com

Garlaikoti bērni - atslēga uz radošumu

Bērniem garlaicība ir tikpat nozīmīga kā pieaugušajiem - tā nav tukšs laiks, bet iespēja attīstīt iztēli un radošumu.

Ja bērnam visu laiku tiek piedāvātas gatavas izklaides, viņš pierod, ka prāts vienmēr jānodarbina ar ārējiem stimuliem, taču brīžos, kad bērns garlaikojas, viņš sāk pats izgudrot spēles, fantazēt, izmantot rotaļlietas jaunā veidā vai pat pievērsties lasīšanai un zīmēšanai.

Psihologi uzsver, ka tieši šie brīvie mirkļi stiprina bērna spēju būt pašpietiekamam, trenē pacietību un veicina emocionālo noturību.

Garlaicība nav ienaidnieks - tā ir kā neliels logs uz mūsu iekšējo pasauli. Ļaujot sev izdzīvot šos brīžus, mēs ne tikai atpūtinām prātu, bet arī atveram durvis jaunām idejām un dziļākai saiknei ar sevi.

Dzīvesstils

Pirms divām nedēļām rakstniece  Gundega Repše saņēma Rīgas domes draudu vēstuli, ka viņai mēneša laikā jāatbrīvo  pašvaldības īres dzīvoklis. Mājokli Purvciemā viņas ģimene  bija saņēmusi kā palīdzību  un līgums bija noslēgts uz nenoteiktu laiku. Pēkšņais uzteikums autorei ir negaidīts, jo viņa nejūtas neko pārkāpusi. Pašvaldības ierēdņu attieksmei uzmanību pievērsuši arī Rīgas domnieki, kuri sola nepieļaut rakstnieces izlikšanu no konkrētā mājokļa, vēsta raidījums "Nekā personīga".