Vārnas un kraukļi ir dažādi putni, bet viņi abi ir ļoti gudri. Pirmkārt, tie atšķiras viens no otra pēc izmēra un skaņām, ar kuru palīdzību viņi sazinās ar saviem cilts biedriem.
Tomēr krauklis un vārna ir tuvākie radinieki, un abas sugas ir Corvidae dzimtas pārstāvji. Gan vārnas, gan kraukļi ir sastopami daudzās vietās. Krauklis ir lielāks, vārna daudz mazāka - ķermeņa izmēros to var salīdzināt ar lielu balodi.
Lai atšķirtu vārnu no kraukļa, var klausīties arī viņu radītās skaņas. Vārna ir slavena ar savu vienkāršo, nesarežģīto kurkstēšanu, savukārt krauklis izdod dziļāku ķērkšanu.
Turklāt, rūpīgi aplūkojot putnus, var pamanīt, ka kraukļiem ap galvu un it īpaši uz rīkles ir pūkainākas spalvas. Kraukļa knābis ir resnāks, un tā galā ir liels izliekums. Lidojumā var pievērst uzmanību putnu astei. Vārnas astes spalvas ir aptuveni vienāda garuma, tāpēc tās aste izskatās kā vēdeklis. Krauklis izceļas ar dažāda garuma astes spalvām, tāpēc tā astei ir ķīļveida vai rombveida forma.
Vēl viena atšķirīga iezīme ir lidojuma stils. Krauklis parasti lidinās virs zemes, kamēr vārna izplēš spārnus. Atšķirības starp divām līdzīgām sugām parādās arī ejot. Vārnas parasti vienkārši staigā pa zemi, bet kraukļi izceļas ar iešanas un lēkšanas kombināciju.
Krauklis ir visēdājs putns, kas sastopams gandrīz visā ziemeļu puslodē. Šis ir lielākais korvidu dzimtas pārstāvis, pēc izskata diezgan atpazīstams: pilnīgi melns, ar spēcīgu knābi un ļoti iespaidīgu izmēru. Krauklis var sasniegt 70 cm garumu, ar spārnu platumu līdz 150 cm. Krauklis parasti sver 1-2 kg, tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm.
Parasto kraukli var atrast gandrīz jebkurā biotopā: mežos un meža stepēs, jūras piekrastē, pļavās un pat tundrā un tuksnesī. Viņi labi saprotas ar cilvēkiem, īpaši laukos, taču dzīvo arī atsevišķās pilsētās.
Kraukļi barojas ar visu, ko vien var atrast - ar kukaiņiem, grauzējiem un citiem putniem līdz graudaugiem, ogām, dārzeņiem un augļiem. Krauklis nenoniecina mīklu un pārtikas atkritumus. Kopumā šis lielais putns spēj noķert pat zaķi.
Tiekot pie ēdiena, krauklis izrāda apbrīnojamu inteliģenci - piemēram, vēro, kā lapsa zog zosu olas, atceras, kur paslēpusi medījumu, un pēc tam izlaupa viņas slēptuvi. Bijuši pat gadījumi, kad krauklis aizveda vilkus pie briežu vai aļņu bara un pēc tam pēc plēsējiem apēda maltītes paliekas.
Pastāv uzskats, ka vārnas var dzīvot līdz 300 gadiem, taču tā nav taisnība. Parasti krauklis savvaļā dzīvo 10-15 gadus, bet nebrīvē, ar labu aprūpi, Corvus corax sugas pārstāvji var dzīvot ilgāk. Piemērs ir slavenie torņa kraukļi. Londonas cietoksnī dzīvojoša kraukļa maksimālais dzīves ilgums sasniedza 40 gadus.
Bet cik ilgi dzīvo vārna? Daudz mazāk: savvaļā līdz 13 gadiem, nebrīvē - līdz 20 gadiem. Lai gan ir gadījumi, kad vārna nodzīvoja līdz 60 gadu vecumam.
Kraukļi ir monogāmi putni, šie putni dzīvo galvenokārt pa pāriem. Pāri ilgst daudzus gadus, dažreiz uz mūžu. Kraukļiem pārošanās sezona sākas ziemas beigās. Pirms vaislas putni veic neparastas pārošanās spēles - mēģinot iepriecināt mātīti, tēviņi veic sarežģītas figūras un manevrus gaisā. Krauklis var pārsteigt arī mātīti ar savu "svarīgo" gaitu. Pielūdzējs paceļ augstu galvu, izpleš kaklu, atver asti kā vēdeklis un tādā formā iet savai dāmai priekšā.
Kraukļiem patīk ligzdas būvēt ļoti augstu - koku galotnēs, torņos, elektrolīniju balstos un pat bākās. Ligzdas veidošanā piedalās gan tēviņš, gan mātīte. Kā būvmateriāli tiek izmantoti zari, siens, vilna un citi piemēroti atradumi. Kraukļa ligzda var būt diezgan liela - līdz 1,5 m diametrā. Parasti kraukļu ģimene nelielā platībā veido nevis vienu, bet vairākas ligzdas un izmanto tās pēc kārtas.
Kraukļiem ligzdā ir no 1 līdz 8 olām, visbiežāk 4-6. Mātīte parasti veic inkubāciju, bet tēviņš meklē barību. Pēc divām nedēļām barību sāk meklēt arī mātīte, un putnēnus jau var atstāt vienus ligzdā. Krauklēni sāk lidot burtiski pēc četrām dzīves nedēļām, bet var dzīvot kopā ar vecākiem vairākus mēnešus. Jaunās kraukļi beidzot pamet ģimeni ziemā un sasniedz dzimumbriedumu 2-3 gados.
Ar kraukļiem saistītas daudzas tautas zīmes un māņticības - gan pozitīvas, gan ne tik pozitīvas. Viens no izplatītākajiem uzskatiem ir, ka kraukļa kurkstēšana paredz nepatikšanas, īpaši, ja putns to dara cilvēka tuvumā. Turklāt kraukļa vai vārnas nogalināšana ir stingri aizliegta.
Senatnē tika uzskatīts, ka ar šādu rīcību cilvēks nolādēja sevi un pat savu ģimeni. Un lielākā daļa labvēlīgo zīmju ir saistītas ar kraukļu pāri - tas nav pārsteidzoši, jo tie personificē spēcīgas un ilgstošas attiecības. Pat divu kraukļu redzēšana kopā tika uzskatīta par nenovēršamu kāzu zīmi. Ja putnu ģimene nejauši ieradās kāzās, tas tika uzskatīts par ilgas un laimīgas kopdzīves zīmi.
Savvaļas kraukļi ir piesardzīgi pret cilvēkiem, bet nebaidās no viņiem. Šim putnam patīk novērot cilvēku uzvedību. Pieradināti kraukļi ir ļoti draudzīgi ar saviem saimniekiem un viņiem uzticas, un pat var kļūt greizsirdīgi uz cilvēka mājsaimniecību vai citiem mājdzīvniekiem.
Lai turētu kraukli mājās, nepieciešami īpaši apstākļi, jo tas nav suns vai kaķis. Putnam nepieciešama telpa - vēlams liels, gaišs aploks ar barotavu, dzeramo bļodu un vietu peldēšanai. Šajā gadījumā krauklim ir jāstaigā pēc iespējas ilgāk, bet vismaz pāris stundas dienā. Tā kā putns ir visēdājs, ar uzturu problēmām nevajadzētu būt, taču uzturā jābūt gaļai, graudaugiem, olām, augļiem vai ogām.
