Kaķēni papīra kastē pie ieejas daudzdzīvokļu mājas. Žēluma pilns atradums, kas liecina par cilvēku nežēlību. Kastei augstas malas, lai mazie nevar izsprukt laukā. Vāks – puspievērts. Trīs kaķēni iekšā šņācoši, bailīgi, bet veselīga izskata.
Visticamāk, no nastas šādi gribējis atbrīvoties kāds lauku cilvēks, kuram ir apnikušas kaķu kolonijas sava īpašuma tuvumā. Vienīgais pozitīvas moments ir tāds, ka šoreiz kaķēni nav sūtīti uz “jūrskolu”. Tātad nogalināt nav ļāvusi sirdsapziņa.
Šāda situācija varētu būt jebkur Latvijā. Sevišķi brīdī, kad tuvojas rudens. Bet šoreiz tas ir Gulbenes notikums, kas risinājies pašā pilsētas centrā.
Kad gulbeniete Sandra Puisāne iznāca pagalmā, lai otrdienas, 6.augusta, rītā dotos uz darbu, viņa pamanīja šo cieši kāpņu ieejai piestumto papīra kasti. Būdama mājas dzīvokļu īpašnieku veidotās apsaimniekošanas biedrības valdē, Sandra pievērsa uzmanību atradumam. Atvēra kastes vāku. Pretī raudzījās mazie ņaudētāji. Nodomāja - droši vien sen nav ēduši.
Uzreiz Sandra aptaujāja kaimiņus. Neviens neko nebija redzējis vai dzirdējis. “Nāksies aktualizēt jautājumu par videonovērošanas kameru izvietošanu mājas pagalmā, lai mēs varētu izsekot šāda veida gadījumiem un noskaidrot vainīgos,” saka Sandra.
Tā kā kastē atradās trīs mazi kaķēni, vispirms Sandra, uzrunājot savus kaimiņus, viņus aicināja adoptēt kādu no minčiem. Gribētāju nebija, tāpēc nācās zvanīt uz Gulbenes novada pašvaldības policiju, kuras pārstāvis Kristaps Vītols arī visai drīz bija klāt. Viņš apskatīja papīra kasti un teica, ka pēc tās var mēģināt atrast kaķēnus pievīlušo cilvēku.
“Kaste ir visai specifiska, ne kurš katrs pie tādas tiek,” viņš teica. Policists telefoniski sazinājās ar Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāju Iru Žeiguri, kura savukārt zvanīja uz Alūksnes dzīvnieku patversmi. Izdevās vienoties par mazo kaķa bērnu nogādāšanu patversmē.
K.Vītols pastāstīja: “Alūksnē patversme ir pārpildīta ar suņiem un kaķiem un tie galvenokārt tiek vesti tieši no Gulbenes novada. Ļoti daudz tieši no lauku teritorijām. Situācijas ir dažādas. Dzīvnieki tiek pamesti vai arī saimnieks nomirst un tos nedrīkst atstāt bezpalīdzības stāvoklī, ja nav neviena cita, kurš parūpējas.”
Savukārt I. Žeigure bija barga un teica, ka šādi izmest kaķēnus, kā tas nupat noticis, ir bezatbildīgi un nežēlīgi.
“Daudzas reizes novada iedzīvotajiem ir stāstīts, ka jebkuru ar suņiem un kaķiem saistīto jautājumu var risināt civilizēti, sazinoties ar mani. Ir atvēlēta pašvaldības nauda, lai mazinātu finansiālo slogu gan suņu un kaķu sterilizācijai, gan citu krīzes situāciju risināšanai. Joprojām daudzi nesaprot, ka viņi atbild arī par tiem koloniju kaķiem, kurus ir sākuši barot un kuri pēc tam nekontrolēti vairojas.”
