No bērnības atceros, ja uz rokas nosēdās mārīte, jāpapūš uz spārniņiem un jāprasa, lai atnes laimīti. Kopš seniem laikiem cilvēce ir apbrīnojusi dabu un iemācījusies sadzīvot ar citiem radījumiem.
Dzīvnieki ir kļuvuši par pavadoņiem, draugiem un iedvesmas avotiem, un daudzās kultūrās tie ir pielūgti kā dievi vai uzskatīti par garīgiem ceļvežiem.
No ķīniešu zodiaka dzīvniekiem līdz mazajai mārītei, dzīvnieku simbolu spēks ir ieausts mūsu kultūrā gadsimtiem ilgi. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par veiksmi, aizsardzību vai norādījumiem, šos simbolus var atrast visur.
Dzīvnieki ir visintriģējošākie, bet vienlaikus arī visvairāk polarizējošie simboli. Vēstures gaitā to nozīme un uztvere ir pastāvīgi mainījusies. Dažos gadījumos to klātbūtne pat mainīja darba nozīmi vai simboliku.
Mākslā dzīvnieka klātbūtne nedrīkst palikt nepamanīta. Ja mākslinieks dzīvniekus ir ievietojis gleznā vai portretā, bieži vien tajā ir dziļa - daudzos gadījumos pretrunīga - nozīme. Lai gan dzīvnieki var ietekmēt gleznas vēstījumu, tie uzskatāmi parāda dzīvnieku simbolikas bagātīgo vēsturi rietumu mākslā.
Mākslinieki ir piešķīruši nozīmi reāliem un iedomātiem dzīvniekiem jau kopš klasiskā antīkā laikmeta. Viena no pirmajām publikācijām šajā jomā bija viduslaikos izdotais Bestiārijs (Bestiarium) . Šī lasāmviela aptvēra dabas vēsturi un radību morālās asociācijas. Pēc Bestiārija parauga ievērojami mākslinieki - Leonardo da Vinči un Ticiāns - radīja savas variācijas.
Dažās kultūrās dzīvnieki ir saistīti ar auglību un vitalitāti, jo tie pastāvīgi dzīvo, pārvietojas un aug. To eksistence nodrošina cilvēcei nepārtrauktu dzīvību, pateicoties to gaļai, ādai un kauliem. Turklāt tie ir trūkstošais savienojums ar garīgo pasauli un pēcnāves dzīvi.
Daudzās kultūrās, arī Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā mārīte ir paliekošs veiksmes simbols. Šī iemīļotā vabolīte ir mazs spārnots kukainis ar dažādām nokrāsām, bet visbiežāk atpazīstams kā sarkans ar melniem plankumiem. Jau gadsimtiem ilgi tas tiek saistīts ar veiksmi.
Tiek uzskatīts, ka tā ir nākusi no Eiropas un vēlāk tika ievesta Ziemeļamerikā. Šo jauko kukaini jau izsenis saista ar Jaunavu Mariju, un sākotnēji Eiropas zemnieki to dēvēja par “Dievmātes vaboli”.
Tiek uzskatīts, ka pēc tā, cik daudz plankumu redzams uz kukaiņa, var ne tikai zīlēt veiksmi, bet arī prognozēt, cik daudz bērnu var piedzimt, cik veiksmes mēnešu būs vai ar cik daudz naudas var būt svētīts nākotnē. Dažās kultūrās mārītei ir arī garīga nozīme. Amerikas pamatiedzīvotāju ciltis uzskata, ka mārīte ir garīgās pasaules vēstnesis, kas nes cerību un norādījumus.
Papildus tam, ka vabolītes ir simpātiskas un saistītas ar veiksmi, tās ir arī ļoti noderīgas. Dārzkopji apbrīno šo sīko draugu vareno apetīti. Tās apēd laputis un citus augus ēdošus kaitēkļus.
Trusis
Daudzās kultūrās trusis tiek uzskatīts par veiksmes, auglības, labklājības un pārpilnības simbolu.
Truša un veiksmes saistība aizsākās gadsimtiem senā pagātnē, un, pateicoties to ātrajam vairošanās ātrumam un lielajiem metieniem, truši jau izsenis tiek asociēti ar daudz bērniem. Truši par laimes nesējiem tiek uzskatīti jau vairāk nekā 2000 gadu. Arī mūsdienās cilvēki nēsā līdzi amuletus trušu formā, lai nestu veiksmi.
Senajā Ēģiptē tas tika uzskatīts par labas nākotnes un veiksmes simbolu. Savukārt, viduslaiku Eiropā truši tika uzskatīti par auglības simboliem. Romieši uzskatīja, ka truši ir veiksmes un labklājības zīme. Dažās kultūrās truši tika uzskatīti par dievu vai garu vēstnešiem. Ķīnā trusis ir visveiksmīgākais zodiaka dzīvnieks, un to saista ar ilgmūžību.
Trušus bieži izmanto tradicionālajā ķīniešu medicīnā, lai uzlabotu veselību. Eiropas kultūrās baltus trušus uzskata par īpaši laimīgiem. Tiek uzskatīts, ka veiksme ir garantēta, ja mēneša pirmajā dienā izrunā “baltais trusis” vai “trusis, trusis”.
Mūsdienās trušus joprojām uzskata par veiksmes un laimes simboliem. Daudzi cilvēki tur trušus kā mājdzīvniekus, attēlo tos mākslas darbos, rotaslietās, lai ienestu veiksmi savā dzīvē.
Šos elegantos bridējputnus bieži uzskata par veiksmes simboliem, un to lielie spārni nozīmē aizsardzību un patvērumu. Putni kā veiksmes simboli tika izmantoti jau senos laikos.
Senajā Ēģiptē šos putnus uzskatīta par aizsardzības simboliem, un tie bieži tika attēloti uz kapenēm un citiem pieminekļiem. Dzērve Benu ēģiptiešiem bija dieva Rā dvēseles un atdzimšanas simbols. Senajā Grieķijā tie bija saistīti ar dievieti Hēru, un tika uzskatīts, ka tie nes veiksmi tiem, kas viņu godina. Senajā Romā dzērves uzskatīja par uzvaras simbolu, un tās bieži izmantoja militārajās parādēs. Ķīnā senā leģenda vēsta par mistisku dzērvi, kas nodzīvojusi tūkstoš gadus un bieži kalpo kā ilgmūžības un nemirstības simbols.
Citās kultūrās un ticībās dzērvei ir arī garīga nozīme. Hinduismā dzērve ir saistīta ar Kungu Šivu, un tiek uzskatīts, ka tā nes veiksmi un labklājību. Kristietībā dzērve tiek uzskatīta par augšāmcelšanās un cerības simbolu.
Mūsdienās daudzās pasaules kultūrās dzērves joprojām uzskata par veiksmes simbolu. Tās bieži izmanto kāzu, dzimšanas dienu, jubileju un citu īpašu notikumu rotājumos. Dzērves ir arī populāra dāvana jaundzimušajiem vai jaunlaulātajiem, jo tiek uzskatīts, ka tās nes veiksmi un labklājību kopdzīvē. Iespējams, ka Latvijā dzērve nav tik populāra dzimstības jautājumos un tāpēc to aizstājis stārķis.
Zivs ir populārs veiksmes, pārpilnības un pat vadības simboli. Senajā Ēģiptē un hinduisma mitoloģijā zivis tika saistītas ar auglību un pārpilnību. Ēģiptieši arī uzskatīja, ka zivis simbolizē nemirstību, un hieroglifos tās bieži tika attēlotas līdzās dieviem. Ķīnā zivis tiek uzskatītas par veiksmes un labklājības simbolu.
Japānā Koi zivs ir veiksmes un neatlaidības simbols, jo tā spēj peldēt pret straumi, pārvarēt daudzus šķēršļus un beigās gūt lielus panākumus. Kristiešiem zivs ir Jēzus Kristus un viņa mācības simbols. Senie grieķi ticēja, ka zivju ēšana var radīt pozitīvas pārmaiņas cilvēka dzīvē.
Dažās Amerikas pamatiedzīvotāju ciltīs zivis tiek uzskatītas par spēka un drosmes simbolu. Tā kā zivis ir saistītas ar ūdeni, kas tiek uzskatīts par dzīvības enerģijas avotu, tās bieži simbolizē auglību un pārpilnību. Turklāt zivis tiek uzskatītas arī par aizbildņiem un gidiem, jo tās spēj orientēties tumšos ūdeņos, nepazūdot un nekaitējot.
Zivis ir izmantotas arī kā svētības simboli dažādos zīlēšanas veidos. Piemēram, dažās Eiropas daļās ticēja, ka, ja cilvēks Jaunā gada dienā apēd noteiktu zivju sugu, viņam visa gada garumā tā nestu veiksmi. Tāpat dažās Āfrikas daļās ticēja: ja cilvēks savā dzimšanas dienā apēd noteiktu zivs veidu, viņam būs veiksme visu atlikušo gadu.
Zirgi ir nozīmīgs simbols vēstures gaitā daudzās kultūrās, jo tie ir bijuši nozīmīgi sabiedrībai. Zirga palīdzība karā, lauksaimniecībā un transportēšanā likuši daudziem uz šo dzīvnieku raudzīties kā uz īpašu. Kopumā tiek uzskatīts, ka zirgi ir spēka, skaistuma un rūpniecības zīme.
Zirgi ir iedvesmojuši māksliniekus vēstures gaitā, sākot ar akmens laikmeta alu gleznojumiem un beidzot ar kaujas un medību ainām renesanses laikā, kam sekoja zirgu skriešanās sacīkstes.
Rietumos zirgs ir universāls brīvības bez ierobežojumiem simbols, jo, jājot uz zirga, cilvēki juta, ka var atbrīvoties no saviem ierobežojumiem. Zirgs kā garīgais dzīvnieks atgādina, ka jārūpējas par savu emocionālo un garīgo labklājību.
Līdztekus tam zirgs simbolizē arī brīvību, pateicoties tā dabiski spēcīgajam un mežonīgajam garam.
Visā rietumu civilizācijas laikā zirgi ir bijuši saistīti ar varu un karu. Amerikas pamatiedzīvotāji zirgus padarīja par kara emblēmu, jo, jājot ar zirgiem, viņi uzvarēja vairāk kauju, ieguva vairāk zemes un bija turīgāki. Ķelti uzskatīja, ka zirgi nes veiksmi, bet baltie zirgi ir svēti.
Zirgi sapņos nozīmē izturību un harizmu. Saskaņā ar Freida sapņu analīzi, zirgi simbolizēja arī seksuālo enerģiju.
Zirgiem vienmēr ir bijusi garīga saikne ar sievišķo garu.
