Kā un kāpēc veidojas jūtas, kāpēc vecāki pieķeras saviem bērniem? Kāpēc rodas traumatiskas atkarības? Un kā dabiskā veidā palielināt oksitocīnu?
Lielajiem zīdītājiem sociālo uzvedību atbalsta bioloģiskie komponenti, kas evolūcijas laikā ir pārveidoti, lai galu galā nodrošinātu ilgstošas attiecības starp pieaugušajiem un mazuļiem. Viens no elementiem ir neiropeptīdu hormons oksitocīns. Lielajiem zīdītājiem oksitocīnam ir galvenā loma, lai būtu reprodukcija, tas stimulē dzemdības, sākas laktācija un rada spēcīgu saikni starp māti un pēcnācējiem. Mātes veido spēcīgu saikni ar savu jaundzimušo uzreiz pēc piedzimšanas, tajā laika posmā, kas nepieciešams mazuļa uzturam un izdzīvošanai.
Savā Instagram kontā Pretnovecošanās medicīnas doktore un Eiropas Ilgmūžības universitātes dibinātāja Jūlija Jusipova izskaidro, kā dabiskā veidā palielināt oksitocīnu, kas veido attiecības un tātad arī mīlestību. Citus Jūlijas Jusipovas rakstus lasiet šeit.
Tas attiecas arī uz sievietēm, kuras dzemdē ar ķeizargriezienu vai nebaro bērnu ar krūti. Turklāt arī tēvi, vecvecāki un audžuvecāki veido pieķeršanos bērniem visas dzīves garumā. Sākotnējie pierādījumi liecina, ka zīdaiņa klātbūtne pieaugušajiem izdala oksitocīnu. Bērns praktiski “piespiež” mūs viņu mīlēt.
Un tagad nedaudz par Stokholmas sindromu un citām destruktīvām līdzatkarībām.
Emocionālās saites var veidoties intensīva piespiedu periodos, it īpaši, ja viena cilvēka izdzīvošana ir atkarīga no otra klātbūtnes un atbalsta.
Ir arī pierādījumi, ka oksitocīns izdalās, reaģējot uz akūtu stresa pieredzi, kas, iespējams, kalpo kā hormonāla "apdrošināšana" pret pārmērīgu stresu. Un tas var arī izraisīt atkarību no stresa pieredzes.
Lieta par oksitocīna centrālā loma mīlestībā ir spēcīga, taču vēl nesen tas lielā mērā bija balstīts uz ekstrapolāciju no pētījumiem par vecāku uzvedību vai sociālo uzvedību dzīvniekiem. Tomēr eksperimenti ar cilvēkiem ir parādījuši, ka oksitocīna intranazāla ievadīšana var veicināt sociālo uzvedību, arī ilgstošu acu kontaktu un atbilstošu uzvedību.
Ar mīlestību saistītajām molekulām ir atjaunojošas īpašības, tostarp spēja burtiski dziedēt “salauztu sirdi”. Oksitocīnam ir aizsargājoša un atjaunojoša iedarbība, daļēji pateicoties tā spējai pārvērst nediferencētas cilmes šūnas kardiomiocītos. Raksts par nelaimīgu mīlestību šeit.
Oksitocīns var veicināt neiroģenēzi pieaugušajiem un audu atjaunošanai, īpaši pēc stresa pārdzīvojumiem. Oksitocīnam ir tiešas pretiekaisuma un antioksidanta īpašības aterosklerozes in vitro modeļos. Šķiet, ka sirds paļaujas uz oksitocīnu kā daļu no parastā aizsardzības un pašsalabošanas procesa.
Labākais veids, kā iegūt vairāk oksitocīna tavā dzīve ir apskāviens. Tas ietver arī rūpes par dzīvniekiem. Jebkura masāža arī paaugstinās okitocīna līmeni. Tērzējiet ar draugiem. Joga. Meditācija.
