Rudenī un ziemā veikalu plauktos parādās koši oranžās hurmas. Šis saldais auglis ir ne tikai gards, bet arī bagāts ar organismam vērtīgām vielām, tomēr par hurmu joprojām pastāv vairāki mīti – piemēram, ka tajā ir ļoti daudz kaloriju vai ka tā ir pārlieku trekna. Uzturvērtības ziņā šis auglis ir daudz interesantāks, nekā varētu šķist, raksta “ABC”.
Hurma satur vairākus vitamīnus, minerālvielas un bioloģiski aktīvus savienojumus, kas var būt vērtīga sabalansēta uztura sastāvdaļa.
Viens no nozīmīgākajiem hurmas komponentiem ir provitamīns A, īpaši beta-karotīns un beta-kriptoksantīns - tie piešķir auglim raksturīgo oranžo krāsu, bet cilvēka organismā var tikt pārveidoti par A vitamīnu, kas nepieciešams normālai redzei, ādas veselībai un imūnsistēmas darbībai.
Hurma satur arī C vitamīnu, kāliju, magniju un nelielu daudzumu dzelzs. Turklāt tajā ir tanīni un polifenoli - augu izcelsmes savienojumi ar antioksidantu īpašībām.
Kāpēc hurma “savelk muti”?
Daudzi pazīst nepatīkamo sajūtu, kad, apēdot hurmu, mutē rodas sausuma un savilkuma sajūta. To izraisa tanīni jeb miecvielas, kas atrodas auglī.
Tie mijiedarbojas ar siekalās esošajām olbaltumvielām, radot raksturīgo savelkošo sajūtu. Auglim nogatavojoties, tanīni mainās un kļūst mazāk šķīstoši, tāpēc šī īpašība pakāpeniski izzūd.
Līdzīgu rezultātu var panākt arī ar īpašu apstrādi pēc ražas novākšanas, izmantojot oglekļa dioksīdu. Šādi apstrādāta hurma saglabā stingru konsistenci, taču vairs nav tik “savelkoša”.
Pilnībā dabiski nogatavojusies hurma kļūst ļoti mīksta, un to bieži vien ēd ar karotīti. Savukārt apstrādātie augļi var saglabāt stingrāku struktūru. Abos gadījumos uzturvērtība ir līdzīga - galvenokārt atšķiras tikai konsistence un garša.
Cik daudz kaloriju un cukura ir hurmā?
Pastāv uzskats, ka hurma ir ļoti kalorijām bagāts auglis, taču tā nav. 100 gramos hurmas ir aptuveni 70 kilokaloriju, 16 grami ogļhidrātu, 3,6 grami šķiedrvielu un tikai aptuveni 0,3 grami tauku. Turklāt gandrīz 80 procentus augļa veido ūdens!
Hurma ir salda, jo satur dabīgos cukurus - galvenokārt fruktozi un glikozi, tomēr tās kaloriju daudzums nav īpaši augsts, salīdzinot ar citiem saldajiem augļiem.
Vai hurmu drīkst ēst cilvēki ar cukura diabētu?
Cilvēkiem ar cukura diabētu hurma nav obligāti jāizslēdz no ēdienkartes. Tās glikēmiskais indekss ir aptuveni 50-55, kas tiek uzskatīts par vidēju.
Hurmā esošās šķīstošās šķiedrvielas, tostarp pektīni, var palēnināt cukura uzsūkšanos, tomēr auglis satur dabīgos cukurus, tāpēc būtiski ievērot porciju lielumu un ņemt vērā individuālos glikozes rādītājus.
Kā hurma var nākt par labu sirdij?
Hurma satur arī folātus, kas iesaistīti normālos organisma procesos un var būt nozīmīgi sirds un asinsvadu veselībai. Auglī esošais kālijs palīdz regulēt asinsspiedienu, savukārt šķiedrvielas var palīdzēt uzturēt veselīgu holesterīna līmeni.
Tieši šķiedrvielas ir viena no hurmas vērtīgākajām īpašībām - tās veicina normālu gremošanas sistēmas darbību, palīdz ilgāk saglabāt sāta sajūtu un palēnina ogļhidrātu uzsūkšanos.
Hurma var būt laba izvēle aukstajā sezonā, kad gribas kaut ko saldu, bet vienlaikus arī vērtīgu. To var ēst svaigu, pievienot putrām, jogurtam vai izmantot dažādos desertos.
