Jā, pārgatavojušies gurķi nav ne tik garšīgi, ne tik vērtīgi uzturvielu ziņā kā jauni augļi. Tomēr nesteidzieties tos izmest.
Gurķis, kas pārāk ilgi palicis uz stublāja, tiek uzskatīts par pārgatavojušos. Tā miza kļūst dzeltenīga un raupjāka, bet garša — blāvāka un ūdeņaināka. Ko darīt ar šādiem gurķiem? Eksperts iesaka vairākus risinājumus.
Patiesībā gurķus parasti ēdam vēl nenogatavojušos. «Pāraudzis gurķis ir vienkārši nogatavojies auglis,» izdevumam «DoctorPiter» skaidro profesors Vladimirs Spirins.
Izmērs. Pārgatavojies gurķis ir aptuveni 1,5-2 reizes lielāks par attiecīgās šķirnes raksturīgo izmēru.
Mizas krāsa. Gurķis pakāpeniski zaudē zaļo krāsu un kļūst arvien dzeltenāks, līdz var kļūt pilnīgi dzeltens.
Miza. Tā kļūst biezāka, cietāka un nereti iegūst izteiktāku tekstūru.
Sēklas. Pārgriežot augli, redzamas lielas, blīvas un cietas sēklas — viena no galvenajām pārgatavošanās pazīmēm.
Mīkstums. Tas var kļūt ūdeņains un irdens, bet atsevišķos gadījumos — sauss, vates konsistences un ar vieglu skābenu piegaršu.
«Šīs pazīmes parādās pakāpeniski. Tomēr atkarībā no laika apstākļiem un laistīšanas intensitātes zaļi augļi var pārgatavoties jau piecu līdz septiņu dienu laikā,» norāda eksperts.
Viņš piebilst, ka pieredzējuši dārznieki no šādas situācijas cenšas izvairīties. «Pāraudzis gurķis iedarbina mehānismu, kas signalizē augam, ka tā bioloģiskā funkcija ir izpildīta, tādēļ augļošana var palēnināties vai apstāties.»
Pēc eksperta domām, pārgatavojušies gurķi tekstūras, garšas un bioķīmiskā sastāva ziņā zaudē jaunajiem augļiem. Turklāt to izmantošanas iespējas ir ierobežotākas.
«Svaigs, kraukšķīgs gurķis ar maigu vai neitrālu garšu ir neaizstājama sastāvdaļa daudzos salātos. Tas lieliski piemērots arī marinēšanai un sālīšanai,» skaidro profesors. «Savukārt pārgatavojušiem gurķiem ir bieza miza, irdens, reizēm pat gļotains mīkstums un cietas sēklas, tādēļ tie nav īpaši piemēroti svaigam patēriņam.»
Turklāt pārgatavojušies gurķi mēdz būt grūtāk sagremojami.
«Jaunajos gurķos ir optimāls ūdens un mikroelementu līdzsvars, bet to miza ir plāna un viegli sagremojama. Auglim novecojot, tajā uzkrājas kukurbitacīns, kas piešķir rūgtumu, savukārt mizā veidojas rupjākas šķiedras, kuras gremošanas sistēmai ir grūtāk pārstrādāt,» skaidro eksperts.
Tomēr eksperts aicina pāraugušos gurķus neizmest. Arī tiem iespējams atrast praktisku pielietojumu.
«Atkarībā no pārgatavotības pakāpes tos var izmantot salātos, uzkodās, ziemas krājumos, karstajos ēdienos un pat kosmētikā,» saka profesors.
Viņš atklāj, ka pastāv arī ceptu gurķu receptes. «Pievienojot piemērotas garšvielas, rezultāts var būt pārsteidzoši garšīgs.»
No pāraugušiem gurķiem iespējams pagatavot arī sejas maskas un tonikus. Savukārt mājdzīvniekiem un lauksaimniecības dzīvniekiem tie var kalpot kā sulīga un vērtīga papildbarība.
