Kā pasargāt savu veselību ārkārtēja karstuma laikā. Ir pienācis karsts laiks, un dažviet temperatūra, domājams, sasniegs +30°C. Kā pārciest ārkārtēju karstumu, skaidro eksperti.
Karstums vairs nav tikai īslaicīgs diskomforts - tas ir kļuvis par īstu izaicinājumu cilvēcei. Saskaņā ar jaunāko “The Lancet Countdown” ziņojumu, ārkārtējas temperatūras katru minūti visā pasaulē prasa viena cilvēka dzīvību, vēsta “RBC”.
Tā kā planēta turpina strauji sasilt, vienkārši aizsardzības pasākumi kļūst par izdzīvošanas pamatjautājumu. Kad termometra stabiņš turpina kāpt, mūsu ķermenis sāk strādāt uz savu spēju robežas. Svīšana ir ķermeņa galvenā aizsardzība pret pārkaršanu.
Tomēr pārmērīga svīšana liek zaudēt ne tikai svarīgus šķidrumus, bet arī svarīgas minerālvielas, īpaši kāliju un nātriju, ko ārsti dēvē par elektrolītiem.
Šie elektrolīti ir atbildīgi par sirds pareizu darbību, nervu sistēmas atbalstīšanu un veselīga šķidruma līdzsvara uzturēšanu katrā ķermeņa šūnā. Šo zaudējumu aizvietošanai vajadzētu būt ikviena galvenajām slāpēm, taču patiesībā ar to nepietiek. Ja, strādājot ārā vai pastaigājoties pa pilsētu, stipri svīstat, tīrs ūdens vien nevar pilnībā atjaunot organisma elektrolītu līdzsvaru.
Ārsti stingri iesaka uzturā iekļaut ārstniecisko minerālūdeni vai aptiekas perorālos rehidratācijas šķīdumus. Pat neliela sāļa ēdiena porcija var palīdzēt ātri atjaunot bīstamo nātrija zudumu.
Viens no labākajiem dehidratācijas rādītājiem ir urīna krāsa. Gaiša salmu krāsas nokrāsa norāda uz pareizu hidratāciju, savukārt tumšāks urīns ir nopietna dehidratācijas brīdinājuma zīme.
Vāji brūvēta zaļā tēja ir vēl viena lieliska iespēja ķermeņa atdzesēšanai no iekšpuses. Kafijas cienītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem un vienmēr pēc katras kafijas tases jāizdzer papildu liela glāze ūdens.
Saldos bezalkoholiskos dzērienus nekad nevajadzētu lietot slāpju remdēšanai. To augstais cukura saturs tikai pastiprina slāpes, vienlaikus nesniedzot gandrīz nevienu no organismam nepieciešamajiem labvēlīgajiem minerāliem.
Tas, ko ēdat karstā laikā, tieši ietekmē spēju paciest augstu temperatūru. Smagas un treknas maltītes piespiež ķermeni tērēt milzīgu enerģijas daudzumu pārtikas sadalīšanai un sagremošanai. Šis process rada papildu siltumu ķermeņa iekšienē, radot vēl lielāku diskomfortu. Tāpēc gaļas ēdienus vislabāk atstāt vēlam vakaram, pēc tam, kad saule ir pilnībā norietējusi.
Dienas laikā izvēlieties pārtikas produktus, kas bagāti ar kāliju. Savā ikdienas ēdienkartē pievienojiet svaigus tomātus, kraukšķīgas selerijas, lapu zaļumus, nogatavojušos avokado, saldus kivi, sulīgas aprikozes, melones un pākšaugus.
Aukstās zupas, piemēram, spāņu gaspačo, tradicionālā biešu zupa vai viegla okroša, kas pagatavota ar sūkalām, ir ideāla izvēle.
Interesanti, ka piparmētru un mentolu saturoši produkti faktiski nepazemina ķermeņa temperatūru, bet tie efektīvi aktivizē aukstuma jutīgos receptorus, radot atsvaidzinošu vēsuma sajūtu.
Papildus pareizai ēšanai un dzeršanai ir svarīgi radīt komfortablus apstākļus ķermenim arī no ārpuses. Vienkāršākais noteikums ir izvairīties no tiešiem saules stariem karstākajā dienas daļā - no pulksten 11:00 līdz 17:00.
Ja nepieciešams doties ārā, valkājiet tikai gaišas krāsas, brīvi krītošu apģērbu, kas izgatavots no plānas dabīgas kokvilnas. Nekad neaizmirstiet cepuri vai izmantojiet parastu saulessargu, kas var ievērojami samazināt karstuma iedarbību.
Visas dienas garumā uzturiet ādu mitrinātu. Apsmidziniet seju, kaklu un rokas ar ūdeni no smidzināšanas pudeles vai uzlieciet tīru, mitru drānu kakla aizmugurē. Cilvēka smadzenes ir ārkārtīgi jutīgas pret pārkaršanu, tāpēc savlaicīga kakla atdzesēšana ir īpaši svarīga.
Mājās regulāri ejiet vēsā dušā, bet izvairieties no ledusauksta ūdens. Ļoti auksts ūdens izraisa asinsvadu strauju sašaurināšanos, kas paradoksālā kārtā samazina siltuma zudumus un neļauj jūsu ķermenim efektīvi atdzist.
Visbeidzot, centieties katru nakti pietiekami gulēt, jo kvalitatīvs miegs padara ķermeņa dabiskos temperatūras regulēšanas mehānismus daudz spēcīgākus un efektīvākus.
