Regulāra gaļas, olu un piena produktu lietošana uzturā var būt saistīta ar zemāku depresijas un trauksmes risku. Pie šādi secinājuši zinātnieki, analizējot datus no vairāk nekā 7000 pieaugušajiem. Rezultāti publicēti autoritatīvajā medicīnas resursā PubMed.
Zinātnieki pētīja 7169 brīvprātīgo vecumā no 20 līdz 69 gadiem uzturu un psiholoģisko stāvokli. Viņi novērtēja dalībnieku dzīvnieku un augu olbaltumvielu patēriņu un pēc tam, izmantojot standartizētu psiholoģisko skalu, izmērīja viņu depresijas, trauksmes un stresa līmeni.
Pēc datu statistiskās analīzes, ņemot vērā dažādus traucējošos faktorus, tika konstatēts, ka cilvēkiem ar visaugstāko dzīvnieku olbaltumvielu patēriņu bija par 27 procentiem mazāks depresijas risks un par 24 procentiem mazāks trauksmes risks.
Saistība bija īpaši spēcīga sieviešu vidū: viņas bija aptuveni par 40 procentiem izturīgākas pret stresu nekā tās, kuras patērēja maz dzīvnieku olbaltumvielu. Pētnieki ņēma vērā visas olbaltumvielas no dzīvnieku izcelsmes produktiem: gaļu (visu veidu), zivis, olas un piena produktus.
Pētījuma autori piedāvā vairākus fizioloģiskus mehānismus, kas varētu izskaidrot šo saistību. Pirmkārt, dzīvnieku olbaltumvielās esošās aminoskābes ir iesaistītas serotonīna un dopamīna, galveno garastāvokli regulējošo neirotransmiteru, sintēzē.
Otrkārt, olbaltumvielas palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs, kas tieši ietekmē emocionālo labsajūtu. Treškārt, dzīvnieku izcelsmes produkti ir bagāti ar B12 vitamīnu, dzelzi un cinku — mikroelementiem, kas ir kritiski svarīgi smadzeņu darbībai.
Tikmēr eksperti iesaka saprātīgi izturēties pret gaļas patēriņu: sarkano gaļu (cūkgaļu, liellopu gaļu, jēra gaļu) ieteicams ēst 1-2 reizes nedēļā. Mājputnu gaļu (vistas, tītara gaļu) ieteicams ēst 2-4 reizes nedēļā. Porcijas lielumam nevajadzētu pārsniegt 200 gramus.
Tomēr desiņas, hotdogi un citi īpaši pārstrādāti gaļas produkti nav piemēroti - to ieguvumi ir apšaubāmi.
