Olīvas ir neatņemama Vidusjūras diētas sastāvdaļa, tāpēc daudzi uzskata, ka tās ir veselīgas, bet vai tas tā ir? Reģistrēta dietoloģe Sofija Trotmane to skaidro laikrakstam “The Telegraph”.
Viņa stāsta, ka tās ir veselīga un garšīga uzkodas alternatīva, salīdzinot, piemēram, ar čipsu paciņu, taču joprojām pastāv riski, kas jāņem vērā.
Olīvu derīgās īpašības
Pilnas ar sirdij veselīgiem taukiem
Lielākā daļa olīvās atrodamo tauku ir mononepiesātinātie, un aptuveni 74 procenti no tiem ir oleīnskābe, omega-9 taukskābe ar daudzām priekšrocībām veselībai. Kādā pētījumā žurnālā “Nutrients” tika atklāts, ka tas var mazināt iekaisumu un stresu, kā arī atbalstīt sirds veselību.
Citā pētījumā, kurā piedalījās 25 000 sieviešu, kuras ievēroja Vidusjūras diētu, atklājās, ka viņām ir samazināts sirds un asinsvadu slimību risks, kas bija saistīts ar diētas labvēlīgo ietekmi uz iekaisumu, insulīna rezistenci un asinsspiedienu.
Labas zarnu veselībai
Olīvas ir bagātas ar polifenoliem, skaidro speciāliste, kuriem piemīt antioksidanta iedarbība, tie var mazināt iekaisumu un ir lieliski piemēroti zarnu veselībai.
Tiek uzskatīts, ka tie ir arī ļoti labvēlīgi neiroloģiskajai veselībai, proti, smadzenēm un nervu sistēmai.
Papildus polifenoliem olīvas ir labs šķiedrvielu avots, kas ir svarīgi zarnu veselībai. Pietiekama šķiedrvielu uzņemšana arī palīdz kontrolēt svaru un samazina sirds un asinsvadu slimību risku. Jaunākie pētījumi liecina, ka tam var būt arī kognitīva ietekme uz cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem.
Bagātas ar vitamīniem un minerālvielām
Olīvas (īpaši melnās) ir bagātas ar E vitamīnu, antioksidantu, kas mazina iekaisumu un aizsargā sirdi. Tas ir arī labi ādas veselībai un imunitātei.
Tās satur arī lielu daudzumu kalcija un vara, kas ir svarīgi nervu sistēmas veselībai un darbībai. Turklāt kalcijs ir svarīgs stipriem kauliem un zobiem, un varš palīdz organismam ražot enerģiju un atbalsta imūnsistēmu.
Olīvu ēšana - kā tas var kaitēt veselībai?
Galvenais klupšanas akmens ir olīvu augstais sāls saturs. "Tās žāvē sālījumā, kas nozīmē, ka tajās var būt daudz nātrija. Mēs zinām, ka diēta ar augstu sāls saturu var paaugstināt asinsspiedienu," skaidro uztura speciālisti.
Dažas olīvas var būt arī ar augstu kaloriju daudzumu, tāpēc iesaka vērot porciju lielumu, īpaši, ja mēģināt zaudēt svaru.
Cilvēkiem ar jutīgu zarnu traktu labāk izvēlēties zaļās olīvas - melnās olīvas satur vairāk bioaktīvu savienojumu (piemēram, polifenolu), kas var kairināt jutīgu zarnu traktu.
Kuras olīvas ir veselīgākas - zaļās vai melnās olīvas?
Zaļās olīvas parasti novāc, pirms tās ir pilnībā nogatavojušās, savukārt melnās olīvas ir pilnībā nogatavojušās un nobriedušas. Tā kā melnās olīvas ir nobriedušākas, tās parasti ir bagātākas ar polifenoliem un tādējādi tām ir nedaudz spēcīgāka pretiekaisuma iedarbība. 2020. gada pārskatā žurnālā “Journal of Nutritional Science” tika atklāts, ka, olīvai nogatavojoties, tās mīkstuma tauku saturs palielinās, bet ūdens saturs samazinās, kas nozīmē, ka arī melnās šķirnes mēdz būt treknākas.
Cik daudz olīvu drīkst apēst dienā?
“Olīvas jāēd mērenībā kā daļa no veselīga un daudzveidīga uztura - tās parasti ir diezgan maza daļa no cilvēku uztura, tāpēc mūs pārāk neuztrauc to nātrija un kaloriju līmenis,” skaidro speciālisti un iesaka neuztraukties par apēsto daudzumu, bet vienkārši pievērst uzmanību sāls un pievienotā cukura patēriņam.
