Pasaules vēsturē nav otra tik bieži pieminēta dzēriena kā vīns. Pats Jēzus ūdeni pārvērta vīnā, savukārt grieķu dievs Dionīss sevī iemiesoja cilvēka un dabas dzīves cikliskumu. Viņa vārds no trāķiešu valodas nozīmē “dieva dēls”. Vīns ir dievu dzēriens, ko viņi dod cilvēkiem, lai baudītu, līksmotu un aizmirstos.
Šis nav stāsts par labo un ļauno. Stāsts ir par vīnu un tā baudīšanu. Ne velti par vīnu saka, ka tas sasilda dvēseli. Bet, atkāpjoties no lirikas, cik droši varam apgalvot, ka esam vīna pazinēji? Jā, ir sarkanais un baltais, sausais un saldais. Tāpēc piedāvāju špikeri vienkāršai un ātrai vīna pasaules izzināšanai.
Vīns un ēdiens ir kā ideāla laulība: tie izceļ viens otrā labāko.
Baltvīna un zivju ēdieni. Baltvīns bieži tiek saistīts ar jūras veltēm. Baltvīna svaigais skābums lieliski papildina zivju garšas. Sauvignon Blanc: Ideāli piemērots viegliem zivju ēdieniem un vēžveidīgajiem. Chardonnay lieliski sader ar lasi vai mencu. Pinot Grigio ir lieliski piemērots vienkārši pagatavotām zivīm vai svaigiem salātiem ar jūras veltēm.
Sarkanvīna un gaļas ēdieni. Sarkanvīns ir pazīstams ar savu spēku un sarežģītību, padarot to par lielisku piedevu sātīgiem gaļas ēdieniem. Cabernet Sauvignon sarkanvīns ir ideāli piemērots sarkanai gaļai, piemēram, maigam steikam vai jēra gaļas karbonādei. Pinot Noir lieliski sader ar mājputnu gaļu, piemēram, pīli vai tītaru. Syrah vīna pikantās notis padara to piemērotu grilētai gaļai vai medījumam.
Rozā vīni. Rozā vīns ir daudzpusīgs, kas der pie dažādiem ēdieniem. Rosé lieliski sader ar salātiem, dārzeņiem un zivju ēdieniem vai pat suši.
Deserta vīni. Labs deserta vīns lieliski noslēdz maltīti.
Kāds vīns ar kādu sieru? Siera un vīna kombinācija ir māksla pati par sevi. Šeit ir daži populārākie piemēri: Brī ar Chardonnay, kazas siers ar Sauvignon Blanc, parmezāns ar Chianti, zilais siers ar saldo deserta vīnu vai portvīnu.
Svētkiem piestāv vislabākais. Un vīniem tā noteikti ir Francija. Valstij ir bagāta vēsture un plašs vīna veidu klāsts. Piedāvāju visaptverošu pārskatu par galvenajām Francijā ražotajām vīna šķirnēm, lai atrastu savam svētku galdam vispiemērotāko.
Bordo reģions atrodas Atlantijas okeāna piekrastē. Bordo ir pasaulē slavena ar saviem spēcīgajiem sarkanvīniem. Galvenās vīnogu šķirnes šajā reģionā ir Cabernet Sauvignon, Merlot un Cabernet Franc. Cabernet Sauvignon bieži sastopams Žirondas kreisajā krastā, un Merlot vīnogas visbiežāk tiek stādītas Žirondas labajā krastā. Šīs vīnogas bieži tiek jauktas kopā, lai izveidotu ikonisko Bordo maisījumu.
Burgundijas reģions atrodas starp Lionu un Dižonu, un vīna reģionā valda kontinentāls klimats. Šis vīna reģions ir slavens ar saviem vīniem, kas gatavoti no Pinot Noir vīnogām. Šajos elegantajos un rafinētajos sarkanvīnos bieži vien ir sarkano ogu, ķiršu un zemes nošu aromāts. Skaistākās vīnu šķirnes un prestižākie vīni nāk no Côte d’Or , īpaši no tādiem ciemiem kā Gevrey-Chambertin, Vosne-Romanée un Pommard. Burgundijas vīniem ir raksturīga terroir izteiksme, kas nozīmē, ka garša un kvalitāte ir ļoti atkarīga no konkrētā vīna dārza, no kura vīnogas nāk. Terroir ir franču termins, kas vienkārši nozīmē “vietas sajūta”.
Kad kāds saka, ka vīnā ir redzams terroir, tas nozīmē tikai to, ka vīns, ko viņi dzer, garšo tā, kā vajadzētu garšot vīnam, kas audzēts un ražots reģionā, kurā tas audzēts un izgatavots. Tātad, ja Kalifornijas vīns no Napas ielejas garšo tā, kā vajadzētu garšot Kalifornijas vīnam, kas ražots Napas ielejā, vīnam ir lielisks terroir.
Ronas ielejā tiek ražots plašs sarkanvīnu klāsts. Ziemeļronā Syrah ir dominējošā vīnoga, kas ražo spēcīgus, pikantus vīnus ar melno augļu un piparu aromātu. Plaši pazīstami nosaukumi ir Côte-Rôtie un Hermitage. Ronas dienvidos atrodami vairāk maisījumu, kuru pamatā bieži ir Grenache, Syrah un Mourvèdre. Slavenais Châteauneuf-du-Pape nāk no šī reģiona un teorētiski var saturēt līdz pat 13 dažādām vīnogu šķirnēm.
Lai gan tehniski Božolē ir daļa no Burgundijas, Božolē vīni ir pelnījuši atsevišķu pieminēšanu, jo šie vīni ir izgatavoti no pavisam citas vīnogas nekā Burgundietis. Šie vīni parasti ir viegli, augļaini, kurus jādzer atvēsināti. Tāpēc Božolē vīni ir ļoti piemēroti lietošanai vasarā. Vispazīstamākie ir Beaujolais Nouveau vīni, kas tiek izlaisti katru novembri. Šogad 2024. gada raža tiks oficiāli izlaista 21. novembrī.
Burgundija ir pazīstama arī ar izcilajiem baltvīniem, kas galvenokārt izgatavoti no Chardonnay. Côte de Beaune ražo dažus no pasaules prestižākajiem baltvīniem, īpaši no tādiem ciemiem kā Meursault, Puligny-Montrachet un Chassagne-Montrachet. Šos vīnus raksturo to balanss starp augļiem un ozolkoku mucām.
Luāras ieleja ir galvenais baltvīnu ražotājs. Sauvignon Blanc ir zvaigzne Sancerre un Pouilly-Fumé, kur ražo svaigus, košus vīnus ar zālaugu un citrusaugļu notīm. Tālāk, lejup pa straumi, atrodam Chenin Blanc , kas ražo sausus un saldus vīnus. Īpaši izceļams ir Muscadet vīns, kam ir intensīva melones piegarša (nevis muskatrieksta).
Elzasā, kas atrodas Francijas ziemeļaustrumos, ražo galvenokārt baltvīnus. Galvenās vīnogu šķirnes šeit ir Riesling, Gewürztraminer, Pinot Gris un Muscat. Reģionā tiek ražoti arī divi no Francijas saldajiem vīniem, kas pazīstami kā Vendanges Tardives un Sélection de Grains Nobles.
Provansa ir pasaulē slavena ar saviem sausajiem, vieglajiem un atsvaidzinošajiem rozā vīniem. Šie vīni parasti ir izgatavoti no vīnogu maisījuma - Grenache, Cinsault, Syrah un Mourvèdre. Tiem bieži ir gaiša laša krāsa un sarkano ogu, un citrusaugļu aromāts.
Ir piektdiena, nedēļas beigas. Jūs esat nolēmis atpūsties, lai svinētu nopelnītās brīvdienas. Atveriet vīna pudeli un ieelpojiet to. Nebaidieties. Ieelpošana jeb aerācija ir svarīga detaļa vīna baudīšanai. Vīnam vajag “ieelpot” pirms ieliešanas glāzē. Lai varētu izbaudīt visas izcila vīna kvalitātes, gaisa apmaiņa pēc pudeles atvēršanas ir ļoti svarīga aromātu un garšas nianšu atbrīvošanai.
Tāpēc, lai nebūtu jāosta pudele, vīnu ieteicams ieliet karafē. Protams, vīna karafe ir skaists dzērienu baudīšanas aksesuārs, bet karafe veic svarīgu vīna dekantēšanas funkciju.
Dekantēšana ir tā pati aerācija, turklāt tā palīdz atbrīvot vīnu arī no nogulsnēm. Jaunu vīnu lej karafē 2-3 stundas pirms baudīšanas, savukārt izturētus vīnus - īsi pirms dzeršanas. Karafē ielietu vīnu neiesaka uzglabāt ilgāk par vienu dienu.
Svarīga ir arī vīna liešana - to lej lēnām gar glāzes malu, tā nodrošinot labāku saskari ar skābekli. Kāpēc tas jāpiemin? Jo visbiežāk ikdienā nedzeram dārgus vīnus. Šī pārliešana ir nepieciešama galvenokārt jaunākiem sarkanvīniem, kam vajadzīga maksimāla aerācija, vai vecākiem vīniem, lai palīdzētu noņemt nogulsnes.
Dažiem vīniem var būt reducējošas vai sēra notis, kas visvairāk izpaužas kā gumijas, piedegušu sērkociņu vai sapuvušu olu aromāts. Bieži vien šie aromāti izkliedēsies pēc 10-15 minūtēm.
Tomēr, ja nevēlaties vīnu pārliet karafē, ielejiet nelielu daudzumu glāzē un pavirpiniet to, lai redzētu, vai smakas izgaist. Jauniem vīniem ir nepieciešams skābeklis, lai mīkstinātu tanīnus.
Bieži ir dzirdēts, ka glāze sarkanvīna nāk par labu sirdij un asinsvadiem. Tomēr, nesen pārlasot Deutsches Artzeblatt International, kas ir Vācijas ārstu asociācijas oficiālais žurnāls, uzdūros publikācijai par veiktu jaunu pētījumu, kurā vadošie Eiropas zinātnieki ir pierādījuši, ka vīnam var būt arī nelabvēlīgas sekas.
Izrādās, ka septiņiem procentiem pasaules iedzīvotāju ir vīna nepanesība. Sarkanvīns ir saistīts ar alerģijām līdzīgiem simptomiem - aizliktu degunu, karstuma viļņiem un niezi, simptomi ir ļoti līdzīgi saaukstēšanās gadījumiem. Vīna nepanesība ir saistīta ar reakciju uz tā sastāvdaļām - graudiem, sulfātiem un histamīnu.
