Pavasaris ir klāt un gaisā virmo meža ķiploku smarža. Savvaļas ķiploki jeb lakši ir sastopami gandrīz visos mežos. Mežā tie aug lielos klājienos un tos ir grūti nepamanīt. Smarža ir nepārprotama.
Gardos savvaļas ķiplokus sauc arī par lakšiem. Tie aug ēnainos mežos, kur pavasarī pārklāj meža pļavas. Vēl tos sauc arī platlapu ķiplokiem un meža ķiplokiem.
Zinātniskais auga nosaukums ir Allium ursinum, raksta woodlandtrust.org.uk. Lakši aug lapu koku mežos krītainās, kaļķi saturošās augsnēs. Tos var pamanīt arī krūmājos un dzīvžogos, taču lakši dod priekšroku mitrām vietām.
Laksis Latvijā ir reta un aizsargājama suga, kas iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tāpēc savvaļā plūkt, griezt, vai izrakt šo augu ir aizliegts. Tomēr, aizliegums neattiecas uz lakšiem, kas no legāli iegādātām sēklām vai stādiem izaudzēti mazdārziņos. Lai kontrolētu šo aizliegumu ievērošanu līdz pat maija beigām Dabas aizsardzības pārvalde pastiprināti uzrauga tirdzniecības vietas un arī lakšu audzes savvaļā, brīdināts Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā.
Dārzā izaudzētus lakšus ir atļauts tirgot, taču tirgotājiem jābūt gataviem pierādīt, ka zaļumi ir pašu audzēti, nevis plūkti savvaļā, ko iespējams izdarīt, uzrādot pašvaldības izsniegtu izziņu.
Savvaļas ķiploki ir vidēja lieluma sīpolveida daudzgadīgs augs ar raksturīgu un asu ķiploku smaržu, kas pavasarī pārņem mežus. Lapas ir garas, smailas ar ovālas formas malām. Tie aug no sīpola un tiem ir spēcīga ķiploku smarža. Zied maziem, baltiem ziediņiem ar sešām ziedlapiņām uz tieva kātiņa.
Savvaļas ķiploki vairojas caur sīpoliem un ļoti reti ar sēklām. Sēklas ir 2-3 mm garas, izsējas, kad auga virszemes daļas nokalst. Lakšus nevajadzētu sajaukt ar maijpuķīti, kad tā nezied, lai gan savvaļas ķiploku lapas aug no auga pamatnes, savukārt maijpuķītes kātam ir divas vai trīs lapas. Ziedēšanas laikā maijpuķīte ir viegli atšķirama no savvaļas ķiplokiem, jo tai ir zvanveida, balti ziedi. Jāatceras, ka maijpuķītes ir indīgas.
Savvaļas ķiploki ir viena no daudzām augu sugām, kuru klātbūtne liecina, ka mežs ir sens. To tradicionāli izmanto medicīnā, jo tā ir viena no galvenajām sastāvdaļām pret reimatiskām problēmām un augstu holesterīna līmeni.
Tā ir arī populāra pārtikas sastāvdaļa. Tā lapas var ēst neapstrādātas salātos vai blanšēt un izmantot spinātu vietā, vai pagatavot gardu zupu un pesto. Tiem ir maiga ķiploku garša un vislabākie ir pirms ziedu parādīšanās. Ziedi arī ir ēdami un tos neapstrādātus var pievienot salātiem.
SASTĀVDAĻAS
100 g meža ķiploku lapas
50 g parmezāna siera vai 50 g uztura rauga vegāniem
50 g grauzdētu ciedru riekstu
1-2 ēdamkarotes olīveļļas
Citronu sula
Sāls un pipari
PAGATAVOŠANA
Rūpīgi nomazgā savvaļas ķiploku lapas. Ievieto lapas, parmezānu, olīveļļu un ciedru riekstus virtuves kombainā un sasmalcina. Ja vēlas būt tradicionālāks, var to izdarīt miezerī. Pievieno vairāk eļļas, ja vēlaties iegūt vieglākas garšas pesto. Pēc garšas pievieno sāli, piparus un citrona sulu.
Kā pagatavot pavasara zaļumu pīrāgu lasiet šeit.