Svētku laikā vienmēr varam atļauties mazliet vairāk - pamanāmāku tērpu, svinības līdz vēlai naktij un ko gardāku galdā. Pēc kā garšo svētki? Sulīgas un viegli krakšķošas, sāļas pērlītes ir viena no tradicionālajām delikatesēm, ar ko palutināt savas garšu kārpiņas gada nogalē.
Mūsdienās ikri, it sevišķi melnie, ir viena no pazīstamākajām un izmeklētākajām delikatesēm, kuru viebiežāk pasniedz svinīgos pasākumos un svarīgās pieņemšanās. Tie ir gaidīts, ja ne gaidītākais svētku galda gastronomiskais atribūts.
Paši pirmie stores ikru sālīšanas un ražošanas pieminējumi attiecas uz seno ēģiptiešu faraonu un feniķiešu valdnieku valdīšanas laiku. Jau senajos laikos tika novērots, ka melniem ikriem piemīt kas īpašs, tie deva enerģiju un diezgan ilgu sāta sajūtu. Jau ap IV.gs. senie zvejotāji sāka ikrus sālīt un presēt.
Vislabāk ir izvēlēties sveramos ikrus (visbiežāk šādi ir pieejami sarkanie ikri), ja vien tie ir pareizi saldēti un uzglabāti, tad praktiski nezaudē savas garšas īpašības un uzturvērtību, turklāt tos pirkšanas laikā var uzreiz pagaršot. Noteikti vērts noskaidrot produkta derīguma termiņu. Pērkot sarkano kaviāru, jāatceras, ka visvērtīgākie tomēr ir mazāka izmēra ikri. Lielas ikru pērles, iespējams, izskatās pievilcīgi, taču sastāva ziņā šie ikri nebūs tik pilnvērtīgi.
Melnie ikri pārsvarā tiek pārdoti jau bundžiņās un stiklā safasēti, te izvēles ziņā viss ir atkarīgs no ražotāja. Te var uzticēties jau zināmies zīmoliem, kas ir pārbaudīti un ar labām atsauksmēm vai uzklausīt ieteikumus no iecienītākajiem restorāniem vai piegādātāja.
Pats svarīgākais labu un pareizu ikru izvēlē ir to kvalitāte, proti, te būtisku lomu spēlē vide, kurā tiek audzēta un uzturēta zivs.
Labs ūdens, pareizs un atlasīts uzturs, rūpīga to kopšana un stingra visa ražošanas procesa kontrole. Šie faktori nodrošina augstas kvalitātes delikatesi.
Ja ikri ir fasēti caurspīdīgā stiklā un ir redzams, ka tie saplūst viendabīgā masā, tas liecina, ka produkts ir dabīgs. Savukārt ideāli vienāda lieluma ikru pērlītes norāda, ka tie varētu būt viltoti.
Vēlams ikrus pēc atvēršanas izlietot nedēļas laikā, lai tie nesabojātos.
Kaviāru parasti pasniedz maltītes sākumā kā “appetizer” jeb apetīti rosinošu uzkodu.
Eiropā ikrus pasniedz īpaši tiem paredzētā trauku kompozīcijā - ar ledu pildītā lielākā traukā liek neliela izmēra stikla vai kristāla vāzīti ar ikriem. Vēsā temperatūra uzlabo kaviāra konsistenci. Taču droši var tos servēt vien īsi pirms pasniegšanas bez ledus trauka, izmantojot stiklu vai porcelānu.
Ja ikri ir svaigi, tad sarežģījumu ar tiem nebūs. Iespējams tāpēc, ka vēsturiski ikru atgādāšana uz Eiropu vienmēr prasījusi laiku, ir saglabājusies tradīcija par ledus lietošanu, taču tas nav noteikts priekšnosacījums to pasniegšanas veidam.
Ikriem nedaudz jāļauj sasilt istabas temperatūrā, tieši tad tie pilnībā atvērs visas garšas nianses. Lai kādā veidā izvēlētos tos pasniegt, būtiski ir svētku galda servēšanā ikriem atvēlēt goda vietu.
Šo izsmalcināto delikatesi īsti gurmāni ēd ar karotīti. Te svarīgi saprast izmēru - pārsvarā tās ir nelielas, aptuveni tējkarotes izmēra vai mazākas, stikla, perlamutra, koka vai kaula. Ar sudraba vai metāla materiāliem ikri, sevišķi melnie, “nedraudzējas”, jo saskarsmē ar tiem kaviārs oksidējas un var rasties nepatīkama metāliska un zivju piegarša.
Kā citādi papildināt ikrus parasti vajadzības nav, jo tie ir grezna un pašpietiekama delikatese jau pati par sevi. Tomēr klasiski tie labi saskan ar siltu uzgrauzdētu baltmaizi, viegli iesmērētu ar sviestu. Grauzdētas maizes vietā var izmantot arī krekerus (nesaldinātus), galetes vai plānas kraukšķmaizes, ikrus var pildīt arī nelielās tartaletēs. Starp citu sviesta vietā var izmantot arī krēmveida sieru, dekorējot ar kādu zaļumu. Brīnišķīga ikru uzkoda var būt arī gareniski sagriezts svaigs gurķis vai pāris novārītas paipalu olas.
Izcils variants gurmāniem ir kaviāra duets ar austerēm - tās pasniedz atvērtā veidā, ar svaiga citrona daiviņām. Sākumā austeres apslaka ar citrona sulu un virsū kārto aukstu melno, sarkano vai citu ikru cepurīti. Ideāli šai kombinācijai piemeklēt glāzi dzirkstošā vai brutu. Ideāla piedeva kaviāram ir pankūkas.
No dzērieniem ar kaviāru lieliski sader šampanietis vai degvīns. Degvīns pastiprinās viegli sāļo un trekno ikru garšu. Šampanieša un kaviāra klasiskais salikums aizsācies Francijā un tieši labs dzirkstošais vīns lieliski papildinās kaviāra kontrastējošās garšas.
Ir zināms, ka ikri uzlabo smadzeņu darbību, stiprina imunitāti un sirds-asinsvadu sistēmu, kā arī labvēlīgi ietekmē redzes kvalitāti un to bieži nozīmē grūtniecēm un nopietnu saslimšanu gadījumos.
Lai gan ikri ir delikatese, tos var ēst arī ikdienā - Ikriem piemīt unikāls aktīvu komponentu komplekts, to sastāvā ir viegli sagremojams jods, fosfors, dzelzs, kālijs, folijskābe, A, D un E vitamīni. Tie satur lielu daudzumu piesātināto omega 3 taukskābju un ir bagātīgs ātri sagremojamu olbaltumvielu avots, ar ko konkurēt var vienīgi gaļa.
Vēlama piesardzība un ikrus neiesaka cilvēkiem ar noslieci uz tūsku un aterosklerozi, hipertoniskām un išēmiskām slimībām. Šā ieteikuma pamatā ir sāls, kas lielos daudzumos ir šīs delikateses sastāvā.
Nosacīti kaviāru var iedalīt trīs kategorijās, kuras pamatā raksturo ikrus pēc to zivju dzimtas un zvejas metodes. Tie ir sarkanie, kas nāk no lašu dzimtas zivīm, melnie ikri no stores un baltie vai dzeltenie, kas nāk no visu citu zivju veidiem, piemēram līdakas, zandarta u.c. Ikri, kas nākuši no dažādām viena veida zivīm, var atšķirties pēc garšas, krāsas un izmēra. Var atsevišķi atzīmēt arī dažu vēžveidīgo, vīngliemežu un sēpijas astoņkāja ikrus. Baltie belugas ikri tiek uzskatīti par dārgākajiem un cēlākajiem.
