Sarkanās rozes, iespējams, agrāk bija dzeltenas, liecina liela genoma analīze, ko veica pētnieki no Pekinas Mežsaimniecības universitātes.
Saskaņā ar “Phys.org”, visu krāsu rozes, tostarp baltas, sarkanas, rozā un persiku krāsas rozes, pieder pie Rosa ģints, kas ir rožu ģimenes loceklis.
Senču īpašību rekonstrukcija, izmantojot genoma analīzi, parādīja, ka visi ceļi ved uz vienu kopīgu senci - dzeltenu ziedu ar septiņām lapiņām. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Nature Plants”. Šie ziedi tika veiksmīgi “pieradināti”.
"Viss sākās ar rožu audzēšanu 18. gadsimtā, ko iezīmēja seno savvaļas ķīniešu rožu un seno Eiropas šķirņu krustošanās - tie bija augi, kas selektīvi audzēti ar cilvēka iejaukšanos, lai iegūtu vēlamas īpašības," teikts rakstā.
Tiek atzīmēts, ka šobrīd ir vairāk nekā 150-200 rožu sugu un vairāk nekā 35 000 šķirņu, kas demonstrē plašu ziedēšanas biežumu, smaržu un krāsu klāstu. Tomēr globālās klimata pārmaiņas ir pamudinājušas rožu selekcionārus pievērst uzmanību no tīri kosmētiskām iezīmēm tādu rožu šķirņu izstrādei, kas ir izturīgākas pret tādiem stresa faktoriem kā sausums, slimības un ir vieglāk kopjamas.
Ģenētisko resursu pārņemšana no savvaļas rožu šķirnēm, kam piemīt vērtīgas īpašības, piemēram, smarža un izturība pret slimībām, ir daudzsološa stratēģija rožu šķirņu izstrādei, kam nepieciešams mazāk rūpju.
Skaidra izpratne par savvaļas un kultivētās Rosa ģints izcelsmi un evolūciju var ne tikai atvieglot selekcijas darbu, bet arī palīdzēt saglabāt apdraudētās rožu šķirnes.
Pētnieki savāca 205 īpatņus no vairāk nekā 80 Rosa sugām. Pēc tam paraugi tika analizēti, izmantojot genoma sekvencēšanu, populācijas ģenētiku un citas metodes, lai izsekotu to senču pazīmes un palīdzētu kartēt evolūcijas un ģeogrāfisko vēsturi un attiecības starp rožu sugām.
Interesanti, ka senču pazīmju rekonstrukcija parādīja, ka pētīto īpatņu kopējais sencis bija dzeltens zieds ar vienu ziedlapu rindu un lapām, kas sadalītas septiņās lapiņās. Rozēm attīstoties un tās “pieradinot”, tās attīstīja jaunas krāsas, atšķirīgus ziedlapu marķējumus un spēju ziedēt kopās.
Pētījums arī sniedza jaunu ieskatu plaši izplatītajā pārliecībā, ka Rosa ģints izcelsme ir Vidusāzijā. Ģenētiskās liecības ir norādījušas uz diviem galvenajiem rožu daudzveidības centriem Ķīnā - vienu sausajos ziemeļrietumos, kur aug mazlapu dzeltenās rozes, un otru siltajos, mitrajos dienvidrietumos, kur plaukst balta, smaržīga šķirne.
