Saruna ar Juri Zaueru - pārdomas par augļukokiem un krūmiem pavasarī

© Foto: Dārzs zem Saules

Juris Zauers no SIA “Brīvdārznieks” ir dārzkopis ar 40 gadu pieredzi, kura sirds aicinājums ir būt dārzniekam, jo jau 15 gadu vecumā, kad viņš sāka mācīties Bulduru dārzkopības tehnikumā, audzēkņiem lika doties praksē un patstāvīgi darboties skolas dārzā.

Pieredze krāta visu mūžu un pats viņš atzīst, ka galvenais neesot naudas pelnīšana, bet gan izziņas un darbošanās process.

Jaunajiem augļkopjiem un dārzkopjiem, kas tikai grib sākt veidot savu dārzu, Juris Zauers vispirms iesaka ķerties pie zināšanu ieguves, lasot grāmatas. Kā labāko Latvijā izdoto viņš uzskata Māras Skrīveles grāmatu “Es mācos augļkopību”.

Tikai tad, kad iegūtas teorētiskās zināšanas, var doties apskatīt un izpētīt savu dārzu un pēc tam doties pirkt augļu kociņus un krūmus.

Nekad nevajag darīt otrādi, jo nevar zināt, vai kociņam un krūmam būs piemērota vieta jūsu dārzā un vai mācēsiet apieties ar jauno stādu. Tātad, pirmkārt, ir teorētiskās zināšanas un sagatavošanās.

Foto: Dārzs zem Saules

Piemēram, no tirgus ir pārnests krūmmellenes stāds, bet izrādās, ka dārzā ir atlikusi tikai vieta, kur pavasarī krājas ūdens. Krūmmellenes tur neaugs, un nauda ir iztērēta veltīgi.

Tāpat jaunie augļkopji grēko ar to, ka krūmiem un augļu kociņiem izgriež augļu zarus. Bet, izlasot Māras Skrīveles grāmatu, katrs zinās, kurš tad augļu zars, un neizgriezies tos.

Koku un krūmu apgriešana nav tikai pavasarī. Ir pavasara un vasaras koku kopšana, veidojot vainagu, izgriežot zarus, lai saule varētu iespīdēt kokos un krūmos, lai zari nav cits citam virsū un nekrustojas, lai augšējie zari neiet pāri apakšējiem. Jāatceras, ka nevajag zarus laist platumā, jo īsākā zarā arī būs augļi, bet tie būs lielāki, saldāki un stabilāk turēsies.

Juris Zauers uzskata, ka jāizvēlas kvalitatīvi stādi, jāskatās, vai tas ir taisns, vai jau ar vainagu, vai nebūs jau pirmajā gadā jāizgriež zari. Ja pats augļkopis nezina, vai kociņš būs jāapgriež, tad jau kokaudzētavā vai pie zinoša pārdevēja būtu jāpainteresējas, kad kociņš būs jāapgriež. Tā būtu laba pārdošanas prakse un tā būtu jāievieš.

Kociņam pirmajā gadā nekādā gadījumā nevajag atļaut ziedēt, visi ziedpumpuri ir jāizkniebj. Kauliņkoki ir ļoti sala neizturīgi, turklāt Vidzemē klimats ir daudz skarbāks, tapēc ziemā tie jāpiesedz.

Foto: Dārzs zem Saules

Jāatceras, ka kociņi ir jābalsina jau rudenī, pavasarī jau ir pa vēlu, kokiem saulē bojājas miza, miza saplaisā pat pie dažiem plus grādiem saulē. Mazos augļu kociņus var aplikt ar niedrēm vai skujām, bet to cilvēki grib darīt mazāk.

Koka vainags ir jāveido pa stāviem un cilvēka augums nosaka to, cik augstu kociņu var laist augt, lai pats var aizsniegt augstākos zarus. Tikai griežot zarus un veidojot, augļu koks sanāks tāds, kādu vēlaties.

Foto: Dārzs zem Saules

Pēc Jura Zauera domām, otrs klupšanas akmens ir stādīšana, bedre jātaisa vismaz par 20 % lielāka nekā sakņu sistēma, īpaši tas attiecas uz jaunajiem augļu kokiem un ogu krūmiem. Par citiem padomiem un to, ka pareizi kopt augļu kokus un ogu krūmus skatieties video:

Antras Batrakas videosarunu par magnolijām lasiet un skatiet šeit.

Dzīvesstils

Drošības adatiņa jeb spraužamadata ir ne vien šūšanā noderīgs piederums, bet arī viens no senākajiem rotājumiem - jau kopš seniem laikiem tai tiek piešķirtas maģiskas īpašības, un ar to ir saistītas daudzas pazīmes un māņticības. Kāpēc valkāt šādu adatiņu pie drēbēm un kā to izdarīt pareizi, raksta “unian.net”.

Svarīgākais