Kas ir pirmie signāli, ka konkrētais augs ir jāpārstāda? Katra auga augšana ir ļoti individuāla, tas ir galvenais priekšnoteikums, kas jāpatur prātā, runājot par jebkāda veida augu kopšanu. Signāli par to, ka augs ir jāpārstāda ir vairāki.
Viens no tādiem ir auga izskata vizuāla pasliktināšanās, tas var dzeltēt, melnēt, savīst, citiem vārdiem sakot, nīkuļot. Dažiem augiem var nebūt tik daudz ziedu, samazināties un mainīt krāsu lapām. Ar šīm pazīmēm jābūt ļoti uzmanīgam, jo pirms tam jāpārliecinās, vai tas nav nepiemērotas kopšanas rezultāts.
Vispopulārākā pazīme ir tā, ka pods ir saaudzis pilns ar saknēm un tām vairs nav vietas. Saknes ir sākušas podā augt ļoti cieši, augsne praktiski vairs nav redzama un tās sāk augt ārā no poda, piemēram, pa drenāžas caurumiem plastmasas poda apakšā. Tomēr jāpatur prātā, ka ir arī augi, kuriem patīk saaugt ļoti cieši podā, kā līdakasastēm (sansevieria), zāmijām (zamioculcas), vaskapuķēm (hoya). Tāpat par pārstādīšanas nepieciešamību var liecināt tas, ka augsnes kvalitāte ir pasliktinājusies, tā ir sasēdusies un ļoti caurlaidīga. Tā nespēj vairs sevī turēt mitrumu. Šādā augsnē vairs nav palikušas arī organiskās vielas, ko augam uzņemt.
Pašlaik veikalos ir pieejams ļoti plašs klāsts ar dažādiem augsnes substrātiem, uz kuriem ir uzraksts, kādiem augiem tie paredzēti. Plants happy studijā par augsnes bāzi lielākajai daļai augu izmantojam Latvijā ražoto For my plants augsni. Tā ir kūdras augsne, kurai pievienots perlīts un dolomītkaļķis. Ļoti labi piemērots tiem, kas vēlās jau gatavu kvalitatīvu produktu, kam nav laika vai vēlēšanas gatavot augsnes maisījumu pašiem. Šī augsne ļoti labi der Ārumu dzimtas (Araceae) augiem kā singonijas, filodendri, antūrijas, monsteras, kalādijas, epipremnum, dīfenbakijas u.c. Tāpat to var lietot arī līdakastēm, hoijām, kaktusiem un sukulentiem, tikai pareizi jāizprot augsnes īpašības un jāpievērš uzmanība dažādiem augu laistīšanas paradumiem.
Telpaugiem ir dažādas prasības pret nepieciešamo substrātu. Mūsdienās vairs nav sarežģīti saprast to, kas kuram augam ir vairāk nepieciešams, jo dažu klikšķu attālumā internetā ir iespējams uzzināt gan kur dabā augs aug, gan kādi apstākļi tam ir piemēroti. Atliek tikai mājas apstākļos censties šo vidi radīt pēc iespējām pietuvinātāku realitātei. Jāsaka, ka satraukumam nav pamata, jo augiem piemīt laba spēja adaptēties, tādēļ ja esat sava telpaugu uzturēšanas piedzīvojuma sākumā, nav jāpadodas, ja mājās ir vēsāks vai sausāks, nekā google kopšanas apraksti iesaka.
Liela nozīme ir ne tikai augsnei, bet arī podam. Gribētos iedalīt podus pēc materiāliem - plastmasas, māla, keramikas un metāla. Katram poda veidam ir sava specifika. Galvenais ir atcerēties, ka telpaugiem vitāli svarīga ir drenāža un vislabākā ir tā, kur no poda liekais mitrums izvadās, nevis, piemēram, nostājas poda apakšā. Visbiežāk ir sastopami plastmasas podi. Telpaugi tādos jau tiek pārdoti un tiem ir drenāžas caurumi.
Plastmasa kā materiāls spēj labi ilgstoši uzturēt mitrumu. Visbiežāk augsnes virsējā daļa izkalst ātrāk, bet dziļāk podā aizvien turas mitrums. Tas pats attiecas uz keramikas podiem. Tos var uzskatīt par līdzīgiem. Keramikas podi mēdz būt dažādi gan tādi, kuros ir iespējams stādīt, jo tiem komplektā nāk apakššķīvītis un ir drenāžas caurums, gan tādi, kas kalpo kā dekoratīvs elements, kurā iekšā ielikts plastmasas pods.
Visbiežāk pieļautā kļūda ir keramikas podā stādīt augu, bet nodrošinot tam drenāžu ar keramzītu vai akmentiņiem. Tas ir visbiežāk pielietotais veids, kā tiek stādīti augi ofisos.
Kādu laiku šī sistēma patiešām var strādāt, bet pienāk brīdis, kad sanāk augu pārliet, ūdens ilgstoši stāv poda apakšā, un tik un tā sākās pūšanas procesi, jo saknes ieaug šajā zonā un stāv mitrumā, veidojas nepievilcīgas smakas u.c. Māla podi ir mazāk pieprasīti. Šo podu dizainiskā dažādība Latvijas tirgū ir krietni mazāka. Šobrīd Plants happy studijā ir pieejami māla podi tradicionālajā māla rozā krāsā un pelēkā. Piedāvājam 7 dažādu kolekciju sēriju podus no dāņu firmas Bergs potter, ko ražo Itālijā. Tiem ir dažādas formas un raksti, kas var atrast savu vietu gan mūsdienīgā modernā interjerā, gan ārtelpā. Podi ir augstas kvalitātes, ka mēdzam pasmieties, ka tas ir ieguldījums nākotnē, interjera dekors, ko atstāt mantojumā nākamajām paaudzēm.
Māla podi ir poraini, tas nozīmē, ka iespējams augs ir biežāk jālaista nekā, ja tas atrastos plastmasā vai glazētā keramikā. Māla podi uzsūc mitrumu un, ja, sākotnēji tos nopērkot, tie ir gaišā krāsā, tad vēlāk tie paliek tumši. Ražotāji iesaka podus sākotnēji pirms auga stādīšanas tos pilnībā izmērcēt, lai tie nav pleķaini. Podu krāsai ir nozīme gadījumos, ja tie stāv, piemēram, uz dienvidu puses loga palodzes. Tumšākas krāsas podi ātrāk uzkarst un var nodarīt kaitējumu sakņu sistēmai.
Poda izmēram ir iespējams lielāka nozīme, nekā tā materiālam. Ļoti daudz ikdienā izbraukumos pie klientiem, kur vēlme ietaupīt uz vairākkārtīgas pārstādīšanas rēķina, augus iestāda tiem nepiemēroti lielos podos. Visvienkāršāk saprast, kādu izmēru augam vajag, ir izņemot to no poda un stādīt to tādā lielumā, kas ir centimetru vai divus lielāks, nekā sakņu kamols.
Bieži vien cilvēki ņem vērā to, kādā podā tie ir veikalā. Ikdienā studijā pārstādām visus no izplatītājiem saņemtos augus un varam teikt, ka ne vienmēr arī podi ir atbilstošā izmērā.
Bieži vien tādi augi kā dracēnas, jukas, bokarnes tiek ieliktas lielākos podos un iestādītas neatbilstoši dziļi, jo tādā veidā tās ir vienkāršāk, stabilāk transportēt. Kad ir piemeklēta augam atbilstoša augsne un pods, telpauga pārstādīšanu vislabāk veikt tad, kad augsne ir pavisam sausa. Strādājot ar mitru augsni ir vieglāk apraut saknes. Ir augi, kas no pārstādīšanas vispār nebaidās, kā liela daļa ārumu dzimtas augi, bet ir augi, kas pret pārstādīšanu ir mazliet cimperlīgāki, kā bendžamina un ginseng fikusi, šeflēra un alokāzijas. Pārstādot augus, ir jāmēģina noņemt visu veco augsni, bet tādā veidā neizbēgami tiek ietekmēta sakņu sistēma. Ir augi, kuriem labāk piemērota ir pārvelšanas metode, tas nozīmē gandrīz pilnīgu sakņu nerušināšanu, bet vienkāršu pārcelšanu jaunā podā, to vislabāk iesakām ar zāmijām (zamioculcas).
Pēc pārstādīšanas augs ir labi jāaplej, lai augsne tiek starp saknēm un neveidojas gaisa kabatas. Jābūt uzmanīgiem, lai augu nepārlietu. Pēc kārtīgās salaistīšanas ieteicams augu novietot uz kādu laiku visgaišākajā iespējamā vietā, lai augsne tomēr izžūst samērā ātri un augam ir vieglāk atkopties. Vēlams nākamo laistīšanu veikt tikai tad, kad augsnes virskārta vairāku centimetru dziļumā izžūst. Pēc pārstādīšanas augam var būt stress, tas izpaužas dažādi, tā var būt lapu biršana vai lapu dzeltēšana (galvenokārt, ja tiks salaistīts krietni vairāk nekā augs iepriekš tika laistīts).
Pēc 2 nedēļām vai mēnesim vajadzētu būt tā, ka augs tomēr adaptējas un šoks ir beidzies.
Jāpiemin, ka drosmīgākiem telpaugu entuziastiem varam ieteikt arī sakņu apgriešanu gadījumos, ja nav vēlme vai iespējas poda izmēru mainīt. Laikā, kad augs intensīvi aug, ir iespējams paeksperimentēt, apgriežot mazu daļu sakņu (ne vairāk kā 20%). Šādu metodi mēģinot gan ir lielāka iespēja, ka augs izrādīs stresa pazīmes. Pavasaris noteikti ir arī labs laiks, kad veidot spraudeņus. Apgriežot telpaugus ir iespējams tos pavairot, ieliekot ūdenī, mitrā augsnē vai citā substrātā.
