Ar Žoržu Siksnu sarunāties ir vienkārši: viņš savas domas izsaka, neslēpjoties aiz politkorektuma. Taču ir labi jāieklausās: kur beidzas viņa ironija un kur sākas nopietnība?
Tu esi tagad kļuvis daudz populārāks nekā agrāk. Tu esi pilnīgi visur. Es pat nezinu, kur tevis nav.
Mani tagad klausās arī jaunāka auditorija, ne tikai padomju cilvēciņi uzvalkos. Kolhozu laikos bija solīda auditorija, es biju pieklājīgs mākslinieks uz skatuves. Tagad ir nākusi klāt jaunatne.
Tās labās skolas, kurās uzstājos - 2. ģimnāzija, Āgenskalna ģimnāzija, 3. ģimnāzija... Sezonas noslēgums būs burvīgajā Tallinas kvartālā. Tur pulcēsies Latvijas zelta jaunatne. Labā nozīmē zelta jaunatne.
Jā, tieši jauniešu vidū tu esi neticami populārs.
Jā, nedaudz brīnos, ka esmu gandrīz vienādi interesants gan astoņpadsmitgadīgai meitenei, gan astoņdesmitgadīgai sievietei. Kad dziedu “Genovevu”, tad līdzi dzied visi. Sievietes nepadomā par saviem gadiem un veselību: Jūrmalā bija gadījums, kad viena sieviete kopā ar mazbērniem pēc karstas līdzjušanas pusstundu dzēra sirdszāles.
Vērtējot jauniešus... Viņus jau tagad nemāca par to, ko man pasniedza. Brigaderes skolā, Tērvetes pagastā, kur mācījos: tolaik bija visādas briesmīgas filmas par karu, mūs veda uz Salaspils nometni. Patlaban skolu programmā, laikam, nav iekļauts Okupācijas muzeja apmeklējums? Bet to vajadzētu apmeklēt visām Latvijas skolām. Valsts to varētu atļauties.
Patriotisms jāaudzina arī ar dziesmām, ar fantastiskajiem dziesmu svētkiem. Jādzied kopā ar “Līviem”, ar latviešu māksliniekiem. Ar tiem, kuri nepiedalās Dzintaru koncertzāles visādos “rendez vous”.
Bet vai tad tavs sapnis nav nokļūt Laimas Vaikules koncertā?
Es jau atmetu ar roku: viss par vēlu!
Varbūt nākamgad?
Bet tad man jāmaina uzvārds: Siksnulis. Jo Busulis, Stībelis un Rutulis Laimai jau ir. Taču ir otrā puse tam visam: ja nu es tad pazaudēšu to jauniešu auditoriju, kas man tagad ir?
Visu Elitas Veidemanes interviju ar dziedātāju Žoržu Siksnu lasiet šeit.
