“Pirmoreiz apjuku, kad pirms pieciem gadiem man zvanīja no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un jautāja, vai es negribētu iet pensijā… Kāda pensija?! Pa kuru laiku? Manas dzīves ritenis bija tā iegriezies, ka nebija pat laika to aptvert. Un nu atkal – man jau septiņdesmit?! Ārprāts!” smaidot saka tautā mīlētais aktieris un komiķis Jānis Jarāns.
Šodien, 25. jūnijā, viņu sirsnīgi suminām 70. dzimšanas dienā!
Šodien, savā dzimšanas dienā, jubilārs būs savās mājās Engurē. Kā pats saka, klusumā un mierā, divatā kopā ar sieviņu. Bez skaļām svinībām, bez kliņģera ar 70 svecītēm, bez cilvēku pūļiem, bez stresa.
“Man visa dzīve ir bijusi viena skriešana, citu cilvēku izklaidēšana. Tāpēc jau daudzus pēdējos gadus man vislabākā atpūta ir klusums un miers,” saka jubilārs.
Viņš stāsta: pat ja kādreiz Līgo vakarā/naktī ir bijis jāstrādā, viņš vienmēr rīta agrumā kopā ar sieviņu ir braucis mājās, izbaudot Jāņu rīta burvību.
“Saulīte lec, kaut kur pamalēs vēl kūp ugunskuru liesmiņas, skan Līgo dziesmas - nu, fantastiski! Mēs vienmēr vēl aizbraucām līdz jūrai sasveicināties ar saulīti, un tas bija ļoti forši! Vienīgais, no kā bija jāuzmanās, lai ceļam priekšā neizskrien kāds iereibis līgotājs vai satraukts meža zvērs,” stāsta Jānis Jarāns, smejot, ka līdz ar Līgo svētkiem viņam vienmēr ir “trīsdiennieks”, jo seko Jāņi - vārda diena - un tad vēl arī dzimšanas diena.
Atsaucot atmiņā bērnību, skolas gadus, aktieris saka, ka šie svētki parasti tika svinēti ģimenes lokā, bet ne mājās - vienmēr kaut kur izbraucot pie dabas.
“Mums bija mocis, braucām ar teltīm, dzīvojām pie upēm, ezeriem. Vecāki man iemācīja gan ogas lasīt un ievārījumus vārīt, gan sēnes atpazīt un kā tās iesālīt.
Es visas sēnes pazīstu! Tas viss man nāk no bērnības, no dabas baudīšanas,” stāsta jubilārs, piebilstot, ka viņš joprojām “skrien” pa mežiem un vislabāk arī jūtas, esot dabā.
“Laiks skrien… Neticami ātri. Iedomājies, mēs ar kundzi esam nodzīvojuši kopā jau piecdesmit gadu! Kamieļi tik ilgi kopā nedzīvo…” aktieris mīļi nosmej, atzīstot, ka pašam neticas, ka viņam jau septiņdesmit.
“Iepriekš skatījos uz septiņdesmitgadniekiem un domāju: oi, johaidī, cik viņam daudz gadu! Un tagad pats esmu “tai strīpā”.
Bet - viss ir labi! Darba man netrūkst, esmu kustībā. Paldies Dievam, ka man neļauj pat attapties, cik man gadu,” saka skatītāju mīlētais aktieris.
Viņam ir patiess gandarījums par lomām filmās, kurās nesen piedalījies - par policistu komēdijā “Gandrīz vecpuisis” (režisors Rihards Romušs, 2024), par vienu no galvenajām lomām smeldzīgi skumjajā filmā “Pastkarte no Romas” (režisore Elza Gauja, 2024), kur viņa partnere ir Indra Burkovska, par spilgto psihiatriskās slimnīcas pacienta raksturlomu nu jau starptautiski godalgotajā TV seriālā “Padomju džinsi” (režisori Juris Kursietis un Staņislavs Tokalovs, 2024) un kučieri Peltmanu daudzsēriju filmā “Pansija pilī” (režisors Andis Mizišs, 2023).
Šajā vasarā viņam būs neliela lomiņa pie režisores Elīnas Martinsones, kura uzņem Latvijā pirmo spēlfilmu mūzikla žanrā - “Līgava”. Pirmā filmēšanas diena bija jau pirms Līgo svētkiem.
“Man pavisam būs astoņas filmēšanas dienas, spēlēšu īgnu aktieri, atbilstoši savam vecumam,” atklāj Jānis Jarāns. Filmas pirmizrāde plānota nākamgad.
Talantīgo skatuves mākslinieku joprojām var redzēt arī uz teātra skatuves - viņš spēlē situāciju komēdijā “Glābjas, kas var!”, ko skatītājiem visā Latvijā piedāvā producents Jānis Kļaviņš, un kur viņa skatuves partneri ir Andris Daugaviņš, Rihards Lepers, Lelde Dreimane, Linda Kalniņa, Edgars Lipors, Valdis Pavlovskis un komiķis Edgars Bāliņš.
“Esmu priecīgs un gandarīts par šo darbu. Tas ir Holivudas grāvējs, jau pārbaudīts variants - Reja Kūnija luga, ko spēlējam pie pilnām zālēm.
Tā ir komēdija, kurā skatītāji nevis vienkārši ķiķina, bet no smiekliem “auro”.
Un es jau esmu izlutināts spēlēt pie pilnām zālēm - gan bērnu iemīļotais Miedziņš savulaik (raidījums “Miedziņš nāk!” izauklēja veselu 80. gadu bērnu paaudzi Latvijā), gan Mildiņa un Skaidrīte (tautā iemīļotie komiskie tēli Mildiņa Nabiņa un Skaidrīte Krāniņa - Jānis Jarāns un Dainis Porgants) vienmēr pulcēja pilnas skatītāju zāles un brīvdabas estrādes. Man nekad tā nav bijis, ka būtu 20-30 skatītāju, man tas būtu krahs,” aktieris nosmej, piebilstot, ka komēdijai “Glābjas, kas var!” pat īsti reklāma nav vajadzīga - tā aiziet “no mutes mutē”, un skatītāji to “gāž riņķī”.
Jānim Jarānam veiksmīga izveidojusies arī sadarbība ar aktrisi un režisori Raimondu Vazdiku un mūziķi, leģendārās grupas “Credo” solistu Gunti Veitu. Pirms vairākiem gadiem, dodoties uz dziesmu svētkiem Amerikā, viņi paši sarakstīja un Jānis Mūrnieks iestudēja ludziņu “Precies, māsiņ!”, kurā varēja sekot līdzi kāzu dienas būšanām un nebūšanām kādā mazpilsētas viesnīcas numuriņā. Sešus gadus šo komēdiju viņi spēlēja pie pilnām zālēm visā Latvijā.
Šajā vasarā Raimonda Vazdika uzrakstīja turpinājumu - muzikālu komēdiju “Pops, roks un laulība”. Tas ir gads pēc kāzām, kas izrādījies izaicinājumu pilns un pamatoti radies jautājums - kā dzīvot tālāk? Šajā izrādē skan arī labākās latviešu dziesmas un, protams, Gunta Veita balss un ģitāra.
“Nupat nospēlējām pirmizrādi, pirmie skatītāji to ir jau novērtējuši, un mēs jūtam, ka ir labi. Aizies!” saka pieredzējušais skatuves mākslinieks.
Bet no darba brīvajā laikā aktieris labprāt dodas tuvākos un tālākos ceļojumos.
“Es esmu “slims” ar ceļošanu un, paldies Dievam, mana kundzīte arī. Mums patīk braukt un atklāt arvien jaunas vietas, baudīt tos pārsteigumus, ko Dieviņš šai pasaulē ir radījis - jūras un okeānus, kalnus un tuksnešus, zivis, putnus, dzīvniekus… Kādas zivis dzīvo Sarkanajā jūrā! Tas ir tāds skaistums, tā ir fantastika!” aktieris sajūsmināti stāsta, piebilstot, ka ceļojumos viņam patīk daudz pārvietoties kājām, nevis braukt ar mašīnu un “ievilkt ķeksīti”, ka bijis piestājis kādā tūristu populārā vietā.
Viņam patīk lēnām izbaudīt garšas un smaržas, sasmelties konkrētās vietas enerģiju, spēku. Un ceļojumos gūtās emocijas, redzētos skatus viņam neviens nekad neatņems!
Taujāts, kurā pasaules malā viņš gribētu nokļūt, ko vēl redzēt, piedzīvot, izbaudīt, aktieris atteic, ka viņš parunājas ar to, kas “augšā”, un “tas” viņam piespēlē izdevīgus piedāvājumus. Piemēram, lētas aviobiļetes.
”Pirms pāris nedēļām par 60 eiro turp un atpakaļ aizlidojām uz Zakopani Polijas dienvidos, savukārt uz kūrortpilsētu Eilatu Izraēlas galējos dienvidos esam aizlidojuši par 80 eiro turp un atpakaļ. Kad Dieviņš tādas biļetes piespēlē, grēks nebraukt. Uz Daugavpili par tādu naudu nevar aizbraukt,” secina šodienas jubilārs.
Jānis atklāj, ka viens ceļojums šogad jau ir ieplānots un biļetes nopirktas - no novembra vidus līdz decembra vidum viņš sildīsies Spānijas saulē.
Pēdējos trīs, četrus gadus viņš kopā ar kundzi šai laikā dodas tur, kur ir silti, jo Latvijā tai laikā valda slapjdraņķis un aukstums.
Ko jubilāram dzimšanas dienā novēlēt? Viņš gribētu, lai nepazūd saikne ar to, kas “augšā”, kurš viņu vada pa šo dzīvi un piespēlē gan dīvainas, gan foršas lietas un notikumus. Piespēlē tieši to, kas konkrētajā dzīves posmā viņam visvairāk ir vajadzīgs.
“Pēdējos gados man viss birst kā no pārpilnības raga. Cik turpmāk piespēlēs, tik būs labi. Es esmu pieticīgs un pateicīgs.
Daudzi neprot būt pateicīgi, nemāk pateikt “paldies”, “man pietiek”, vajag vēl un vēl, un vēl… Man visa kā ir pietiekoši - jumts virs galvas ir, ko ēst arī ir, ir darbiņš un ir gandarījums par paveikto. Man viss ir, paldies! Es katru vakaru pasaku “paldies” par to, kas man tiek dots, un katru rītu iesāku, vēloties, lai man un visiem apkārtējiem ir jauka diena. Un viss notiek!” jubilārs apgalvo.
Bet šodien viņš vairāk par visu vēlas, lai pasaulē beidzot iestājas miers! Lai bērniem un mazbērniem ir mierīga un droša nākotne. Jānim ir trīs meitas, trīs mazbērni - Emīlija (21), Dārta (9) un Viesturs (6). Un jau pavisam, pavisam drīz - burtiski pēc pāris nedēļām - aktieris kļūs par vecvectētiņu. Tā viņam būs visskaistākā dāvana apaļajā jubilejā.
