“Vairs neraujos būt uz skatuves. Es nesaku, ka visu uz skatuves esmu izdarījusi, vienmēr var darīt vēl un vēl, bet mums katram ir sava robeža, kas ir ļoti personīga, kad saprotam, ka pietiek. Es jūtos piepildīta, man pietiek,” atzīst tautā mīlētā estrādes dziedātāja, samtainās balss īpašniece Rita Trence.
Šodien, 12. jūnijā, viņu sirsnīgi sveicam dzimšanas dienā!
“Dzimšanas dienas man saistās ar smaržām. Es teikšu godīgi - laikam ejot, šīs smaržas, kas saistītas ar kādu no manas dzīves posmiem vai konkrētiem notikumiem, sajūtu arvien koncentrētāk un izteiksmīgāk.
Visizteiksmīgākā manas dzimšanas dienas smarža ir ceriņu smarža, jo tā ir gājusi cauri gadiem - jau no agras bērnības, cauri skolas gadiem. Mūsu dzīvokļa logs Liepājā izgāja uz dārzu, un vienmēr, kad 12. jūnijā atvēru logu, es redzēju pasakaini skaistus ziedošus ceriņus - baltus un tumši violetus. Un tā smarža, ko ieelpoju, manī ir ļoti koncentrējusies un pavadījusi daudzu, daudzu gadu garumā,” stāsta šodienas jubilāre.
Taujāta par visdārgāko dāvanu, ko saņēmusi savā dzimšanas dienā, Rita Trence secina, ka tā ir viņas vecāku nesavtīgā mīlestība, kas “uz saviem spārniem” nesusi viņu cauri visai dzīvei.
“Es zinu, ka esmu dzimusi mīlestībā. Esmu bijusi pietiekami lolota, mīlēta, atbalstīta un novērtēta, un arī šī sajūta manī ir koncentrējusies kā ceriņu smarža, kas pavada cauri dzīvei un ir klātesoša ik dienu.”
Dziedātāja atklāj, ka viņai ir vairākas īpašās maržas. Piemēram, savā laikā tā bija vijolīšu smarža, vēlāk - Latvijas pirmo zemeņu un puķuzirņu smarža. Šīs smaržas jubilārei saistās ar Imantu - viņas dzīvesbiedru, aktieri Imantu Skrastiņu, ar ko kopā laimīgi nodzīvoti teju 40 gadi.
“Vijolītes viņš man pasniedza, kad man palika 30, un es biju Radio 1. studijā, viņa dziesmu ierakstā. Tur mēs iepazināmies. Vēlāk, kad jau bijām kopā, viņš katru gadu mani lutināja ar Latvijas pirmajām zemenēm un puķuzirnīšiem.
Viņš vienmēr agri no rīta klusiņām izzagās no mājās, lai es nedzirdētu, un tad ieradās mani pārsteigt ar Latvijas pirmajām zemenēm un smaržīgiem puķuzirņiem.
Tas bija viņa “kroņa numurs”, gadu no gada, un es jau zināju, ka tā būs,” dziedātāja mīļi stāsta un atzīstas, ka dažkārt viņa arī izlikās, ka ir vēl aizmigusi, lai viņas mīļotajam izdotos “klusiņām” aizlavīties.
“Nu jau sesto gadu vijolītes, zemenes un puķuzirņi no Imanta man izpaliek. Bet man ir prieks, ka mūsu draugi to atceras, un dažkārt mani dzimšanas dienā pārsteidz ar puķuzirnīšiem.”
Vēl viena smarža, kas jubilārei saistās ar dzimšanas dienu, ir ceļojumu “smarža”. Ritai vienmēr ir paticis ceļot, un ceļojumi ir bijuši saistīti gan ar darbu, gan ar atpūtu.
“Tā ir tradīcija - regulāri kaut kur doties ārpus Latvijas, lai gūtu jaunus iespaidus. Viens no skaistākajiem ceļojumiem dzimšanas dienas sakarā man bija uz Santorīni salu Grieķijā, Egejas jūras dienvidos (attēlā).
Bet visinteresantākais ceļojums bija uz krokodilu parku Spānijā, kur tieši savā dzimšanas dienā es baroju krokodilus.
Ar vistām. Ne dzīvām, protams, ar vistu filejām,” dziedātāja piebilst, atzīstot, ka šis “ekstrēmais” piedzīvojums viņai ir spilgti iespiedies atmiņā.
Bet, piemēram, pagājušogad Rita savu dzimšanas dienu jautri nosvinēja kopā ar draugiem tepat, Rīgā, kokteiļbārā “Andante Old Riga” Laipu ielā, un svētku moto bija: “Kam nav 100, tas vēl var!”.
Lūgta atklāt, kur viņa būs šodien, savā dzimšanas dienā, jubilāre atklāj, ka šoreiz svinēs piezemētāk - ar skaistām svētku vakariņām šaurā draugu lokā.
Atskatījusies uz savas dzīves aizejošo gadu, Rita Trence secina, ka visspilgtākais notikums noteikti bija 25. maijā Liepājā, kur, svinot Liepājas 400. jubileju, tika papildināta Latvijas mūziķu slavas aleja - ar septiņām jaunām atzinības zīmēm Liepājas mūziķiem un grupām. Tās veltītas Ritai Trencei, estrādes orķestrim “Neptūns”, Guntaram Račam, grupai “Tumsa”, grupai “The Hobos”, Jānim Strazdam un Valdim Skujiņam.
25.maijā pie koncertestrādes “Pūt, vējiņi!” notika arī akustiskais koncerts, atzīmējot Latvijas mūziķu slavas alejas papildināšanu. Koncertā piedalījās Rita Trence, Guntars Račs, Jānis Strazds, bijušie orķestra “Neptūns” mūziķi - Jēkabs Ozoliņš, Ingus Šplīts, Jānis Polis, Jānis Narkevics, Ivo Fomins, Māris Vītols un grupu “The Hobos”, “Tumsa” un “K.R.E.D.O.” dalībnieki.
“Tas, ka mani atcerējās, mani ļoti aizkustināja.
Koncertā man bija iespēja sacīt dažus vārdus, un es teicu, ka man būtu liels prieks, ja kāda jauna, skaista, ar labu balsi apveltīta meitene, kāda savulaik biju es, kad sāku dziedāt estrādes orķestrī “Neptūns”, ejot garām, paskatītos uz šo plāksni un iedvesmotos, ka viņa taču arī var piepildīt savus sapņus. Jo es domāju, ka šīs plāksnes slavas alejā nav stāsts par pagātni - tas ir tilts no pagātnes uz tagadni un nākotni. Un lai šai jaunajai solistei izdodas iegūt slavu ne vien Latvijas mērogā, bet iet arī tālāk. Mums tādas iespējas savā laikā nebija,” stāsta Rita Trence.
“Man ir bijuši piedāvājumi uzstāties, bet es vairs neraujos būt uz skatuves. Man pietiek, man ir patīkams piepildījums. Es ar prieku skatos uz jaunajiem dziedātājiem, un manī nav ne smeldzes, ne sāpju, ka neesmu uz skatuves,” apgalvo tautā mīlētā un sievišķīgi šarmantā dziedātāja.
Viņa saka, ka koncertā Liepājā, koncertestrādē “Pūt, vējiņi!” piekrita uzstāties tikai tāpēc, ka tā bija īpaša reize, atzīmējot Latvijas mūziķu slavas alejas papildināšanu.
“Liepājā esmu dzimusi, augusi, skolojusies. “Pie jūras dzīve mana” - kur vēl, ja ne Liepājā, šo dziesmu dziedāt? Tas viss ir mans un manī - to visu esmu sajutusi un sajūtu līdz pat šim brīdim. Manī ir zināms patriotisms par savu pilsētu, bet ne tikai - arī par savu zemi,” uzsver Rita Trence.
Viņa stāsta, ka ļoti emocionāls notikums bija arī tikko Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē izskanējušais Latvijas Radio 2 vērienīgais 30 gadu jubilejas koncerts.
“Kad Daumants Kalniņš dziedāja “Dzimto valodu”, domāju, cik precīzi vietā un laikā! Visa zāle piecēlās kājās, un man no aizkustinājuma bira asaras…
Tas bija tik ļoti vajadzīgi tajā brīdī - kā atbildes trieciens Rosļikovam. Godīgi sakot, es nesaprotu, kāpēc viņš vēl ir tur, kur viņš ir! Mums no šādiem “elementiem” būtu ātrāk jātiek vaļā! Cik ilgi tas kremliskais gars mums vilksies līdzi?!” dziedātāja neslēpj savu sašutumu.
Bet, atgriežoties pie smaržām, viņa saka: “Paldies Dievam, man nav pielipusi padomu laika smarža, pareizāk sakot - smaka. Lai arī es dzīvoju un strādāju tai laikā, es to neesmu “piesavinājusi” sev, un par to man ir liels prieks.”
Rita Trence atklāj, ka viņa ir uzrunāta par iespējamu grāmatu - nākamā gada apaļās jubilejas sakarā. Un tā ir jau procesā.
Savukārt viņa pati vēlētos no sevis kaut ko dāvināt Imantam, jo nākamgad 12. aprīlī viņam būs 85. jubileja.
“Es vēlētos sarīkot plašāku viņa piemiņas pasākumu, bet pagaidām viss ir tikai ideju līmenī. Protams, tam vajadzīgs arī finansējums, tāpēc es saku, ka vēlētos, bet, vai un kā tas sanāks, vēl ir uz jautājuma zīmes.”
Taujāta, ko viņai novēlēt dzimšanas dienā, jubilāre atteic: “Es pieņemu jebkuru vēlējumu. Galvenais, lai tas nāk ir no sirds.”
Bet pati sev dziedātāja novēl “turēties zirgā”, tāpat kā līdz šim! Un veiksmi. Jo cilvēki uz “Titānika” bija gan bagāti, gan veseli, bet izglābās tikai veiksmīgākie!
