“Mans vectēvs savās jubilejās, kad viņu sveicām, mēdza teikt: “Par ko jūs priecājaties, par ko līksmojat – ka ar katru gadu eju tuvāk kapam?!” Viņš nodzīvoja līdz 99 gadu vecumam,” saka mūziķis, grupas “Labvēlīgais tips” taustiņinstrumentālists Normunds Jakušonoks.
Šodien, 6. jūnijā, viņu sirsnīgi sveicam 55 gadu jubilejā!
“Mana dzīve iedalās dažādos posmos, un tikpat dažādi arī esmu svinējis savu dzimšanas dienu. Bet parasti ir tā - ja mana dzimšanas diena iekrīt piektdienā vai sestdienā, ir pilnīgi skaidrs, ka spēlēju kādu koncertu, un nekāda svinēšana man pašam nesanāk. Man vienmēr darbs ir bijis pirmajā vietā,” saka šodienas jubilārs.
Likumsakarīgi, ka arī šodien viņš savu dzimšanas dienu nesvinēs, jo - piektdiena. Viņš spēlēs dzimšanas dienas ballīti citam jubilāram.
“Pelnīšu naudu, teiksim tā. Un šī nebūs pirmā reize,” viņš nosaka, atzīstot gan, ka parasti jau arī viņa dzimšanas diena netiek aizmirsta, un no pasākuma gaviļnieka un viņa viesu puses tiek sirsnīgi sumināts.
“Vienmēr arī man ir sagatavots kāds sveiciens, kas ir ļoti patīkami, un ir bijušas arī dāvanas, dažkārt pat ļoti vērtīgas, par ko es ļoti priecājos.
Patiesībā, šādās reizēs pa lēto tieku cauri - ballīte ir noorganizēta, viesi ir sanākuši, galdi ir uzklāti, mani cildina un apjūsmo…
Ko vēl vairāk vajag?” mūziķis smaidot nosaka.
Normunds stāsta, ka dzimšanas dienas viņa ģimenē nekad nav turētas “kulta līmenī”, iespējams, tāpēc viņš savā dzīvē nekad nav īpaši pieķēries datumiem un kādām zīmīgām dienām. Bet laikā, kad viņš vēl vadīja naktsklubus, viņa jubilejas svinētas visai grandiozi. Piemēram, Vecrīgas klubā “Četri balti krekli” ballēties kopā sanākuši pat simt, divsimt draugu un paziņu.
“Bet tie laiki ir pagājuši. Kā jau teicu, mana dzīve iet pa posmiem, un šajā posmā, kas ir jau pusotru gadu, es esmu vairāk vai mazāk piesiets pie mājas.
Man ir jākopj vecāki - mammīte, kurai ir 84 gadi, pēc pārciesta insulta ir uz gultas, tētis gan vēl staigā, bet ar katru gadu paliek arvien švakāks.
Man jārūpējas par abiem, jāēdina visi - gan sencīši, gan zvēri. Visa saimniecība ir uz mani vienu. Ja Daiga (mūziķa dzīvesbiedre, dziedātāja Daiga Petkeviča) nepalīdzētu, būtu pavisam grūti,” Normunds atzīst.
“Daiga kādu laiku kopa un rūpējās par savu mammu, kura nesen aizgāja mūžībā, un tagad viņa var palīdzēt kopt manu mammu.
Kad mājās ir slims, gulošs cilvēks, nav baigā noskaņojuma, pacēluma svinēt dzimšanas dienu.
Visa ikdiena ir pakārtota mammai, kurai nepieciešama teju nepārtraukta uzmanība. Ēdienu uz mājām ved kurjeri, un nekur ārā no savas midziņas, ja nav īpašas vajadzības, es nelienu. Bet nu, protams, izraujos uz darbiem, jo nauda ir jāpelna. Un nauda šajā dzīves posmā man ir vajadzīga diezgan daudz, jo mammai katru dienu nāk fizioterapeits, vai ergoterapeits, vai logopēds. Jāspēj to visu ne vien apmaksāt, bet arī vēl organizēt, koordinēt… Citas izejas jau nav.”
Kā jau visiem muzikantiem, arī Normundam šī vasara solās būt noslogota. “Dažādu pasākumu un pilsētu svētku tik daudz, ka acis žilbst,” viņš nosmej, sakot, ka daudz koncertu plānots ar grupu “Labvēlīgais tips”.
Grupas lielais notikums šajā vasarā būs koncerts 28. jūnijā Saulkrastu brīvdabas estrādē - “Tiekamies pie Freda Saulkrastos!”.
Iespējams, šis būs lielākais grupas fanu salidojums šovasar, kur, kā vienmēr, uz skatuves būs Andris Freidenfelds (balss), Normunds Jakušonoks (balss, taustiņi), Ģirts Lūsis (balss, ģitāra), Kaspars Tīmanis (balss, trombons), Oskars Ozoliņš (trompete, balss), Artūrs Kutepovs (ģitāra), Pēteris Liepiņš (ģitāra), Haralds Stenclavs (taustiņi) un Ainis Zavackis (sitamie instrumenti).
Tā būs tikšanās ar draugiem un kaimiņiem, karsts vasaras vakars, traka ballīte visām paaudzēm.
“Tips” ar savu zelta dziesmu fondu un gan jau kādiem jaunumiem, un kādiem viesiem.
“Bet jau 9. jūnijā laidīsim ārā jaunu dziesmu un video. Vēl neko nedrīkstu teikt, jo varu netrāpīt pareizi - jānogaida pašvaldību velēšanu rezultāti, lai neviens neko nepārprot,” piebilst grupas taustiņinstrumentālists.
Savai pusapaļajai jubilejai par godu Normunds Jakušonoks ir izveidojis autorkoncertu - dziesmu programmu, ko pats sauc par stāvizrādi vai sēdizrādi.
“Nesen ar duetu “Karakums” bijām Liepājā, Pegaza pagalmā - ļoti smuka, jauka vieta. Tur atgriezīšos vēlreiz, jau ar savu koncertu. Arī Igo mani aicina uz savu “Cepli”.
Ja vēl kāda pilsēta, kultūrvieta tīko mani redzēt interesantā koncertā, ko esmu sagatavojis, droši var man zvanīt,” saka atraktīvais mūziķis, secinot, ka viņš pats nekad nav meklējis iespējas uzstāties - viņu vienmēr atrod.
Sagaidot savu 55. dzimšanas dienu, jubilārs saka: “Ja parēķina, kāds ir cilvēka vidējais dzīves ilgums, tad piecdesmit pieci gadi ir daudz, jo “gaisma tuneļa galā” nāk aizvien tuvāk.
Bet padarīts arī ir daudz. Liekas, ka jā. Visu laiku ir strādāts. Nesaprotu tikai, kurā momentā tad dzīvos…
Patiesību sakot, es vienmēr esmu ļāvies “upes plūdumam”, lai straume mani nes. Pašam tikai jāizdara pareizās izvēles, tad arī dzīves ceļš aiziet tā, kā tas ir “nozīmēts”, uzskata jubilārs.
Taujāts, vai viņš vienmēr ir izdarījis pareizās izvēles, Normunds atbild apstiprinoši.
“Man nav īsti par ko kaunēties, nav ko nožēlot. Domāju, kāds augstāks spēks ir stāvējis man līdzās un ir palīdzējis veikt pareizās izvēles”.
Dzimšanas dienā Normundam novēliet stipru veselību. Arī viņa mammītei un tētim.
“Oi, jā, veselību! Šajā situācijā, kad mana ikdiena ir rūpes par vecākiem, es ļoti spēju novērtēt, cik tā ir būtiska. Cilvēka dzīvē nekā būtiskāka nav - tikai veselība un laiks, kas ir savstarpēji ļoti saistīts. Ja nav veselības, viss radikāli mainās. Absolūti viss. Un tad tu citādāk uz visu skaties…” secina mūziķis.
Viņš neslēpj, ka vispārējie secinājumi ir diezgan pesimistiski - kāda dzīve mūs sagaida vecumā, kāda pensija…
“Šajā ziņā “krāsainu un košu gaismu tuneļa galā” neredzu. Dod, Dievs, ka manas prognozes nepiepildās! Parasti jau nepiepildās. Kad skatos hokeju, nekad nespēju prognozēt rezultātu,” viņš mēģina saglabāt optimismu.
“Skaidrs, ka manā ģimenē nekas priecīgs nenotiek, arī skatoties uz to, kas notiek pasaulē, optimismam nav pamata. Un tomēr mana pozīcija ir tāda - varēja būt krietni sliktāk.
Kā ir, tā jādzīvo! Ja nav sliktāk, ir okei. Ir jāpielāgojas. Ir jāpieņem situācija tāda, kāda tā ir. Jo - izdzīvos, kas mainīsies,” uzskata jubilārs un savā dzimšanas dienā mums visiem vēl: lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!
