“Kopš esmu “saslimis” ar spiningošanu, un tie ir jau kādi padsmit gadi, es 1. maijā noteikti esmu uz kādas ūdenstilpes, jo šajā dienā ir sezonas atklāšana makšķerēšanai no laivām,” saka aktieris, režisors un pasākumu vadītājs Intars Rešetins-Pētersons.
Šodien, 1. maijā, viņu sirsnīgi suminām 45. dzimšanas dienā!
Jubilārs atklāj, ka jau daudzus gadus viņam ir arī brīnišķīgs spiningošanas kompanjons, kas ir viņa jaunākā atvase - meita Grēta Marija (12). Abi jau daudzus gadus piedzīvo kopīgus prieka mirkļus laivā uz ezera, un arī šis gads nebūs izņēmums.
“Es esmu piedzimis bez desmit desmitos no rīta. Tad saule jau ir uzlēkusi, putni dzied, visapkārt zied pienenes, un es kā dabas mīļotājs un puika no laukiem tādas mazas nianses pamanu un novērtēju. Tāpat kā to, ka šai dienā varu būt kopā ar sev vistuvākajiem cilvēkiem,” saka šodienas jubilārs.
Šodien viņš spiningos Burtnieku ezerā, jo tieši šajā ezerā viņš savulaik noķēra savu pirmo līdaku, un kopš tā laika Intars vasaras spiningošanas sezonu atklāj tieši šajā ezerā Ziemeļvidzemē.
“Pagājušogad arī mana maziņā tur noķēra trīs kilogramus lielu līdaku, kas bija viņas pirmā līdaka, tāpēc šis ezers mums abiem tagad ir īpašs.”
Kamēr tētis ar jaunāko atvasi ļausies kopīgam makšķerēšanas azartam, jubilāra sieva Zanda Zariņa-Rešetina un vecākā meita Elīza Marija (18) gaidīs abus mājās, lai dienas atlikušo daļu pavadītu visi kopā - ģimenes un tuvāko draugu lokā.
“Sieva tikmēr kaut ko garšīgu būs pagatavojusi,” Intars priecīgi stāsta, atklājot, ka ir, protams, bijušas arī tādas dzimšanas dienas, kad mīļotā viņu “nolaupa” un aizved, piemēram, uz Londonu noskatīties kādu teātra izrādi.
“Tas gan bija senāk, jo sieva zina, ka mūsu mazā atvase ļoti gaida 1. maiju, lai varētu ar tēti aizbraukt paspiningot, tāpēc pēdējos gados mēs šo dienu pavadām kopīgā makšķerēšanā.”
Intars atminas, ka bērnībā viņa dzimšanas diena parasti tika svinēta ģimenes un radu lokā. “Tika klāts lielais galds, sabrauca onkuļi un tantes, un tas bija tāds “veco ļaužu saiets”.
Nu jau pats tuvojos tiem gadiem, kad varu būt veco ļaužu pulkā un justies kā starp savējiem,” aktieris pasmaida un saka: lai arī 45 nav daudz, tomēr mundrums kaulos vairs nav tāds, kā pirms desmit gadiem.
“Es jūtu, ka spēks ātrāk beidzas. Es gan esmu fiziski aktīvs, ar sportu esmu uz “tu”, kādreiz arī maratonus esmu skrējis, bet, godīgi sakot, tagad pie lielākas slodzes nogurums iestājas ātrāk un arī sportiskie rādītāji bišķiņ slīd uz leju. Bet es jau esmu spītīgs pēc dabas un atlaides sev nedodu.”
Atlaides Intars sev nedod arī radošajos izaicinājumos un šobrīd paralēli strādā pie diviem sev nozīmīgiem projektiem.
Pirmais no tiem ir nopietna komēdija - ievērojamā katalāņu dramaturga, scenārista un tulkotāja Žordi Galserāna (Jordi Galceran, 1964) luga “Uz visu banku”, kuras pirmizrāde “Willa teātrī” Rīgā (Stabu ielā 18c) plānota 29. maijā. Izrādē dublēsies Dailes teātra aktieris Artis Robežnieks vai Nacionālā teātra aktieris Normunds Laizāns, un Intars spēlēs ar viņiem partnerībā.
“Tas ir dziļi eksistenciāls stāsts par diviem vīriešiem pusmūžā, no kuriem viens ir kredīta devējs, otrs - kredīta ņēmējs.
Bet abu saruna ievirzās par sievietēm, par viņu pašu dzīvi un pieredzi, līdz viņi nonāk pie atziņas, ka ne nauda, ne vara nespēj sniegt to, ko spēj sniegt… sieviete.
Šīs pusmūža vīriešu atziņas skatīsim caur nopietnas komēdijas prizmu,” stāsta topošā jauniestudējuma režisors, piebilstot, ka no rudens izrāde tiks vesta pie teātra skatītājiem visā Latvijā.
Bet par otru projektu, kas būs vīrišķīgs un patriotisks stāsts, režisors vēl neko daudz neatklāj, vien nosaka, ka neko tik sarežģītu un ambiciozu viņš līdz šim vēl nav veidojis. Vairāk informācijas par šo vērienīgo projektu plašāka sabiedrība uzzinās jau pavisam drīz.
Intars ir arī mednieks, viņš daudz laika pavada mežā un viņa jaunā kaislība un mīlestība ir meža gaļas pārstrāde un sagatavošana… pīrādziņu veidā.
“Mēs esam divi draugi, divi čomi, abi mednieki. Vēl esam “mazi”, speram tikai pirmos soļus un paši šos pīrādziņus nogādājam saviem klientiem -, lai cilvēki būtu paēduši un laimīgi. Tāds ir virsmērķis. Sākam ar medniekiem, bet plānojam, ka tuvākajā nākotnē mūs varēs atrast arī tirdzniecības ķēdēs. Vēl notiek pārrunas, tam vajadzīgs laiks,” stāsta šodienas jubilārs, uzsverot, ka viņš gan nedomā apstāties pie pīrādziņiem - ir padomā gatavot arī konditorejas izstrādājumus, kūkas un dažādus gardumus. Izrādās, Intars par to sapņojis jau no bērnības.
“Tā ir mana kaislība, mana aizraušanās, un plāni ir diži. Mēs abi esam arī saldummīļi, tāpēc būs arī “saldā līnija”. Visas garšas kārpiņas vajag palutināt,” viņš uzskata.
“Es gribu mācīties gatavot pats, gribu mesties iekšā kulinārijas un konditorejas pasaulē. Gribu būt pavārs. Tas viss man ir ļoti saistoši.
Un, ja vēl beigās visi ir paēduši un laimīgi, arī es esmu laimīgs. Jā, tādi ir mani jaunie dzīves pagriezieni,” Intars atklāj.
Tas gan nenozīmē, ka talantīgais skatuves mākslinieks attālinās no teātra. Viņu kā aktieri var satikt pat divos projektos.
Viņš spēlē paša pērnruden iestudētajā izrādē - franču dramaturga Ērika Asus (Éric Asouss) komēdijā “Lomu spēles”, kur ģimenes cilvēka Pjēra lomā (attēlā) dublējas ar Arti Robežnieku, bet bārā nejauši satiktās sievietes lomā iejūtas Nacionālā teātra aktrise Liene Sebre vai aktrise Marika Šmukste. Šī izrāde tiek spēlēta gan “Willa teātrī” Rīgā, gan citviet Latvijā.
Un otrs ir koncertuzvedums “Mazliet par Mīlestību”, kas ir stāsts par mūsu vērtībām, pašcieņu, pašapziņu un gaišām cerībām par skaistu mūsu bērnu nākotni, ar ko aktieris dodas pie saviem skatītājiem visur, kur tiek aicināts.
“Šajā koncertuzvedumā skan īpaši atlasītas kompozīcijas, kas dažādos mūsu tautai liktenīgos pagrieziena punktos devušas spēku un cerību. Tajā izmantotas Māras Zālītes, Jāņa Petera, Māra Čaklā, Imanta Ziedoņa un citu latvju dižgaru dzejas rindas, kas vienotā kompilācijā un sajūtu gammā palīdz meklēt to kodu, kas mūs visus stiprina un nekad neļaus noliekt galvas pretinieka priekšā.”
Bet, taujāts, ko viņam novēlēt dzimšanas dienā, jubilārs atteic: “Mierīgas debesis visiem mums.
Lai Ukrainā beidz liet asinis, lai pretinieks tiek sakauts!
Tas ir vienīgais, ko es vēlētos, neko citu man nevajag. Man tiešām viss ir, un šādās dzīves situācijās es to spēju novērtēt.”
