Svētdien, 4. maijā, Latvijas filmu maratonā pirmizrādi piedzīvos Dzintras Gekas jaunākā dokumentālā filma “Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons”.
Filma atklāj izsūtīto bērnu un viņu pēcteču likteņus - stāstus par piedzimšanu izsūtījumā, atgriešanos Latvijā un cīņu par identitāti svešā, nereti atsvešinātā vidē.
Caur personīgām intervijām un atklātām atmiņām atklājas ne tikai vēstures rētas, bet arī mantojums, kas dzīvo nākamajās paaudzēs.
Tas ir stāsts par bērnību, kas sākās svešumā, par atgriešanos, kas neatnesa mieru, un par cilvēka spēku būt, neskatoties uz vēstures uzlikto nastu. Vienas dzimtas un visas tautas stāsts.
1941. un 1949. gads kļuva par liktenīgu pavērsienu tūkstošiem latviešu, kurus bez brīdinājuma aizveda nezināmā virzienā. Svešumā un skarbos apstākļos viņi centās saglabāt cilvēcību, radīt jaunu dzīvi un audzināt bērnus. Šie bērni uzauga tālu prom no dzimtenes, svešā vidē, kurā viņi jutās nepiederīgi. Viņi apguva svešu valodu, dzīvoja starp svešiniekiem un uzdeva jautājumus, uz kuriem pat pieaugušie baidījās atbildēt.
Viens no šiem bērniem ir aktieris Mārtiņš Vilsons, kurš dzimis izsūtījumā Magadanas apgabalā Krievijā Zentas Vilsones un Rolanda Čehoviča ģimenē.
Dokumentālajā filmā režisore Dzintra Geka portretē viņa dzīvesstāstu kā personīgu liecību par izsūtīto latviešu likteni, identitātes meklējumiem un atgriešanos pretrunīgajā realitātē.
Mārtiņš Vilsons ir aktieris, režisors, producents un dramaturgs ar vairāk nekā 40 gadu radošo darbību Latvijas un starptautiskajā kultūras telpā. Viņš bijis redzams gan uz lielākajām teātru skatuvēm, gan tādās filmās kā “Dvēseļu putenis”, “Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru” un leģendārajā “Mirāžā”. Mārtiņš Vilsons ir spilgts un daudzpusīgs mākslinieks, kurš ne tikai atveido lomas, bet arī veido kultūrtelpu, domājot, iedvesmojot un ierosinot skatītāju domāt līdzi.
“Tā ir atzinība manai personai, kaut gan, kā jau visi, es nejūtos ne labāks, ne sliktāks par citiem.
Dzīvoju savu dzīvi un uztraucos, ka daudz kas nav izdarīts. Mēs dzīvojam ļoti īsu brīdi, to es visiem saku,” saka aktieris Mārtiņš Vilsons.
“Jo vairāk mēs apzināmies, jo vairāk mēs varam izdarīt. Reizēm ir žēl, ka tavas vēlēšanās, tavas domas ir bijušas augstākā līmenī, nekā dzīve pagājusi. Vēl jau nav pagājusi, vēl turpinās.
Dievs dod nepiekrāpt nevienu, jo reizēm tu pats neapzinoties izdari kādu mazu cūcību un pēc tam uztraucies - kā es tā. Vai tā varēja, vai tā vajadzēja?
Svarīgākais dzīvē ir būt noderīgam šajā pasaulē un arī ielikt tai plauktā, kas nākotnē paredzēts. Varbūt izdosies! Tā nekas īpašs. Dzīvojam, strādājam, mīlējam.”
“Kad es sāku intervēt cilvēkus, kuri tika izsūtīti kā bērni, un tos, kuri piedzima Sibīrijā, - tas vienmēr šķita kā stāsts no tālas pagātnes,” saka filmas režisore Dzintra Geka-Vaska.
“Laiks, kuru šķir paaudze, kas šodien jau vaicā: kāpēc viņi ēda zāli? Kāpēc viņus veda lopu vagonā, nevis ātrvilcienā? Taču Krievijas iebrukums Ukrainā šo tēmu padarīja atkal aktuālu - parādīja, ka tas viss vēl ir tepat, nav beidzies, tikai mainījis formu.”
Aktieris Mārtiņš Vilsons ir filmas varonis ar savu stāstu par vecāku šķiršanos, personīgajiem zaudējumiem un dziļu iekšēju nepieciešamību piepildīt nepiepildīto.
“Viņa dzīve ir bijusi vētraina, un filmā viņš bija ārkārtīgi atklāts,” saka Dzintra Geka-Vaska. Filmējot viņu viņa mājās, režisorei bija sajūta, ka viņš ir ļoti patiess pret skatītāju.
“Mārtiņam bija karsta sirds, varbūt tāpēc arī viņa dzīves ceļš nav bijis vienkāršs.
Viņš pats atzīst, ka jūt dziļu tuvību ar tēvu, kurš savas sāpes pēc izsūtīšanas nekad nevienam nestāstīja - tikai slīcināja tās alkoholā. Mārtiņš kļuva par aktieri, lai piepildītu sava tēva nepiepildītos sapņus. Lai izķepurotos, izdzīvotu, piepildītu to, ko tēvs nevarēja. Uzfilmētos materiālus Latvijā papildina kadri no mūsu brauciena uz Magadanas apgabala ciematu Transportnij, kur Mārtiņš piedzima, un vietām, kur vecāki satikās un strādāja vergu nometnēs.”
Filma kinoteātros un kino izrādīšanas vietās visā Latvijā būs skatāma no 4. maija.
Filmā piedalījās Mārtiņš Vilsons (attēlā), Zenta Vilsone, Ēriks Vilsons un Zane Vilsone.
Režisore un scenārija autore - Dzintra Geka, operatori - Viktors Grībermans, Aivars Lubānietis, Armands Zvirbulis, montāžas režisors - Armands Zvirbulis, mūzikas autors - Pēteris Vasks, režisora asistenti - Katrīna Šteinberga un Mārtiņš Grāvītis. Studija “Sibīrijas Bērni”.
