“Vairākus pēdējos gadus man savu dzimšanas dienu sanāk svinēt uz skatuves vai arī gatavojoties koncertam kādā nākamajā dienā. Šogad šī tradīcija turpinās,” saka talantīgais jaunais vijolnieks, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas students, “Lielās mūzikas balvas 2024” laureāts un kamerorķestra “Davinspiro Camerata” (2021) izveidotājs Daniils Bulajevs.
Šodien, 16. aprīlī, viņu sirsnīgi sveicam 21. dzimšanas dienā!
Šobrīd Latvijas akadēmiskās mūzikas jaunās paaudzes virtuozs - vijolnieks Daniils Bulajevs ir Bursā, Turcijā, kur pirmo reizi tiekas ar itāļu diriģentu Antonio Pirolli un Bursas simfonisko orķestri, lai jau rīt, 17. aprīlī, atskaņotu Pētera Čaikovska vijoļkoncertu.
Tūliņ pēc tam talantīgais jaunais mūziķis dosies uz Ziemeļkipru, kur solokoncertā skaistajā klosterī “Bellapais” viņam pievienosies ilggadējais skatuves partneris Maksims Taņičevs.
“Tādējādi mana dzimšanas dienas nedēļa paiet man līdz šim vēl neatklātās zemēs, ar skaistu mūziku, brīnišķīgiem kolēģiem un jaunām sadarbībām.
Un, godīgi sakot, es esmu ļoti priecīgs, ka pēdējos gados mani svētki paiet tieši šādi,” saka šodienas gaviļnieks.
Viņš saka, ka daudz dzimšanas dienas bijušas ļoti spilgtas. “Agrā bērnībā tie bija mani vecāki, kuri rīkoja man brīnišķīgus svētkus. Bija gan pasākumi ar draugiem, gan superīgas dāvanas, piemēram, biļetes uz pasaules čempionāta finālu Latīņamerikas dejās. Man kā dejotājam tas šķita neizsakāmi “kruti”.
Bet mana līdz šim fantastiskā dzimšanas diena bija pirms diviem gadiem, kad manai otrai ģimenei, “Davinspiro Camerata” kamerorķestrim, bija Latvijas tūre un galā koncerts Lielajā ģildē tieši manā dzimšanas dienā.
Šis notikums man arī ilgi paliks atmiņā.”
Atskatoties uz aizgājušo dzīves gadu, Daniils Bulajevs saka, ka no profesionālā viedokļa tas viņam paliks atmiņā kā tiešām ļoti spilgts.
“Gads sākās ar Pētera Čaikovska vijoļkoncerta atskaņojumu - kopā ar mūsu brīnišķīgo LNSO un diriģentu Aivi Greteru, ar kuru sadarbojāmies pirmo reizi.
Tam sekoja koncerts festivālā “Vīnes klasika” ar “Davinspiro Camerata” (attēlā), kurā mums bija īpašs notikums - Ludviga van Bēthovena “Kreicera sonātes” atskaņojums vijolei un kamerorķestrim Andreja Puškareva aranžējumā.
Visa gada garumā bija vairāki kamermūzikas koncerti ar Agnesi Egliņu un Gunu Šnē - gan trio sastāvā (attēlā), gan atsevišķi ar Agnesi un atsevišķi ar Gunu. Bija arī kamermūzikas koncerti ar jauno, talantīgo pianisti Ēriku Jākobsoni,” stāsta Daniils Bulajevs.
Viņa izveidotajam kamerorķestrim “Davinspiro Camerata” bija divi koncerti ārpus Latvijas - Igaunijā un Lielbritānijā, par ko mūziķis ir ļoti priecīgs.
Jo tas nozīmē, ka orķestris attīstās, kļūst labāks un darbojas pareizajā virzienā.
“Man pašam ļoti īpaša bija programma “Atdzimšana” (attēlā) - ar “Davinspiro Camerata”, kur solistes bija Agnese, Guna un viena no labākajām Latvijas jaunajām klarnetistēm Anna Marija Kubecka, ar kuru esam pazīstami no pirmās klases “dārziņskolā”.
Tāpat man ļoti īpaši bija arī vairāku darbu pirmatskaņojumi. Lielākais no tiem bija Andra Vecumnieka darbs, ko savā jubilejas gadā viņš uzrakstīja speciāli mums.
Bet visemocionālākais pasākums bija Astora Pjacollas operitas “Maria de Buenos Aires” koncertuzvedums Cēsu Mākslas festivālā (Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, attēlā) ar brīnišķīgiem ārzemju un Latvijas solistiem, kur debitēju kā diriģents lielajā formā.
Tie bija divi skaisti vasaras vakari Cēsīs ar Astoras Pjacollas mūziku.
Šā gada sākumā mēs par to saņēmām “Lielo Mūzikas balvu 2024” (kategorijā “Gada uzvedums”) un arī šis pasākums pavisam noteikti man ilgi paliks atmiņā,” saka talantīgais mūziķis, uzsverot, ka par to viņš ir un būs neizsakāmi pateicīgs komponistam Arturam Maskatam, kurš viņam uzticējās, piedāvājot piedalīties šai projektā.
Viņš gan piebilst, ka viņa pirmā debija kā diriģentam bija koncertā “Atdzimšana” ar Georga Pelēča “Concertino Bianco”, kur soliste bija Agnese Egliņa, bet tas bija pavadījums un nebija tik apjomīgs darbs kā operita.
Taujāts par tuvākās nākotnes radošajiem plāniem, Daniils Bulajevs atklāj, ka viņš daudz laika velta “Davinspiro Camerata”, tomēr kopš koncerta pērnā gada oktobrī kamerorķestris ir “uz pauzes”.
“Pauze ir tikai tāpēc, ka mums nav finansējuma un sponsoru, kuri varētu mūs atbalstīt un dot iespēju jaunajiem stīdziniekiem attīstīties, spēlēt interesantas programmas ar dažādiem solistiem.
Tomēr mums jau ir saplānoti koncerti vasaras beigās, rudens sākumā, un es arī gatavoju kaut ko līdz šim nebijušu... Man šķiet, ka tas būs kaut kas ļoti interesants, ko pasaulē vēl neviens nav darījis, taču, kā uz to reaģēs publika, kolēģi un kritiķi, mēs nezinām…” mūziķis nosaka, atklājot vien to, ka vairāk informācijas par šo projektu būs vasaras pašā sākumā.
“Vienīgais, ko varu pateikt - tas būs cikls no trim koncertiem, un visi trīs koncerti būs veltīti vienam komponistam.”
Lai arī piedzimis pašā pavasara plaukumā, jaunais mūziķis atzīst, ka, godīgi sakot, nav pārliecināts, ka pavasaris būtu viņa mīļākais gadalaiks.
“Vēl nevaru izvēlēties starp pavasari un rudeni… Bet aprīlis noteikti ir viens no skaistākajiem mēnešiem - ar dabas mošanos, ar īpašo pavasara gaisotni. Diemžēl šogad Latvijā tas nebija pārāk silts un patīkams, bet, tiklīdz es aizbraucu uz Turciju, arī Rīgā kļuva saulaināks un siltāks. Vismaz tā man rāda telefonā,” smaidot nosaka šodienas jubilārs.
Protams, ka tas, kas šodien notiek pasaulē, jauno mūziķi emocionāli ietekmē. “Es ļoti gribētu, lai pēc iespējas drīzāk cilvēki dzīvotu sapratnē un mierā. Un nāktu uz koncertiem klausīties klasisko mūziku.”
Bet dzimšanas dienā viņam kā mūziķim būtu ļoti patīkami saņemt novēlējumu: “Turpini darīt to, ko tu dari!”.
“Tas būtu apliecinājums tam, ka es eju pareizajā virzienā. Vai tieši otrādi - novēlēt ko tādu, lai es varētu apdomāt, ko esmu darījis un, iespējams, sāktu veidot ko citu, jaunu…” saka “Lielās mūzikas balvas 2024” laureāts.
“Godīgi sakot, šī balva man bija ļoti negaidīts pārsteigums. Konkurence bija ļoti nopietna, visas trīs izrādes bija ļoti atšķirīgas, bet katra ar savu “odziņu”. Esmu ļoti pateicīgs žūrijai par novērtējumu un, protams, ka tas uzliek uz maniem pleciem lielāku atbildību nākotnei, jo īpaši kā diriģentam.”
Daniils Bulajevs vijoli sāka mācīties aptuveni četru gadu vecumā vijolnieku pulciņā “Riekstkodis”. Pirmo koncertu kā solists ar kamerorķestri viņš sniedza jau piecu gadu (!) vecumā, divus gadus vēlāk pirmoreiz uzstājās ar simfonisko orķestri un vēl gadu vēlāk sniedza solokoncertu Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Centrālās mūzikas skolas zālē.
Kopš tā laika jaunais mūziķis ik sezonu sniedz vismaz vienu solokoncertu.
Daniils Bulajevs ir koncertējis ar daudziem Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Armēnijas, Ķīnas simfoniskajiem un kamerorķestriem, kuru skaitā ir “Kremerata Baltica”, “Glasperlenspiel Sinfonietta”, “Maskavas virtuozi”, Tatarstānas Republikas Valsts simfoniskais orķestris, Makao simfoniskais orķestris, “Salzburg Chamber Soloists”, “Archi De Sono orchestra da camera”, “La Mitteleuropa Orchestra” un citi.
Mūziķis piedalījies festivālos “Avanti!”, “Artissimo”, Senās mūzikas festivālā Rundālē, “Musica mundi” (Beļģija), “Jaunie vārdi” (Armēnija), “Iguazú in Concert” (Argentīna), “Flourishing Arts” (Makao), “Altolivenzafestival Giovani” (Itālija) un daudzviet citur.
Viņš aktīvi uzstājas kā solists un kamermūziķis Latvijā un ārzemēs, ir daudzu prestižu starptautisko konkursu laureāts.
Nesenākie ir Leonīda Kogana starptautiskais vijolnieku konkurss Beļģijā (1. vieta, 2019. gads), “Kloster Schöntal” 18. Starptautiskais vijolnieku konkurss Vācijā (1. vieta un Reinhold Würth veicināšanas balva, 2019. gads) un “Windsor Festival” starptautiskais stīdzinieku konkurss (1. vieta, 2021. gads).
Pirms četriem gadiem Daniils Bulajevs nodibināja savu orķestri “Davinspiro Camerata”.
Šogad 17. janvārī prestižais britu izdevējs “Champs Hill Records” ir laidis klajā vijolnieka debijas albumu, kurā iekļauti Ežēna Izaī, Ernesta Bloha un Džordže Enesku skaņdarbi.
“Debijas albuma ieraksts ir milzīgs pagodinājums - būt daļai no pasaulslavenā izdevēja. Ceru, ka tas būs solis pretī jauniem izaicinājumiem un augstiem sasniegumiem,” albuma prezentācijā pauda mūziķis.
