“Es esmu piedzimis piektdienā, 13., un vienmēr esmu uzskatījis, ka tas ir veiksmīgs salikums. Daudzās kultūrās tā tiek uzskatīta par neveiksmīgu dienu, bet es tam nepiekrītu. Es esmu riktīgs veiksminieks!” saka populārais mūziķis, ģitārists, dziesmu autors un grupu “Dzelzs vilks” un “Jauno Jāņu orķestris” līderis Juris Kaukulis.
Šodien, 13. februārī, viņu sirsnīgi sveicam 55. dzimšanas dienā!
Šodien, savā dzimšanas dienā, jubilāram ieplānots garš mēģinājums ar “Jauno Jāņu orķestri”, jo jāgatavojas dalībai Ukrainas atbalsta akcijā “Kopā līdz uzvarai”, kas 24. februārī notiks pie Brīvības pieminekļa un ko varēs vērot tiešraidē LTV un klausīties Latvijas Radio.
“Esam uzaicināti piedalīties arī raidījumā “100 g kultūras”, kas mums ir ļoti liels pagodinājums - to uztveram ar lielu atbildības sajūtu un arī tam nopietni gatavojamies,” saka Juris Kaukulis.
“Es priecājos par iespēju savu svētku dienu pavadīt kopā ar daļu no saviem kolēģiem. Tas noteikti nebūs tikai mēģinājums, kurā spēlēsim. Es noteikti uzrīkošu arī kaut ko vairāk - sagādāšu kādus ēdienus, dzērienus. Būs daudz mūzikas un daudz smieklu, un noteikti būs ko iefilmēt, kā esam spēlējuši un pavadījuši manu 55. dzimšanas dienu.”
Jubilārs stāsta, ka viņa dzimšanas dienas ir svinētas ļoti dažādi - gan koncerti ir spēlēti, gan ceļojumos bijis kopā ar ģimeni, gan nav darījis itin neko. Bet, piemēram, laikā, kad bija kovida ierobežojumi, kad mums citam no cita bija jāturas pa gabalu, mūziķis ar draugiem satikās ārā, Gaujas senlejā, kur kurināja ugunskuru un visi kopā labi pavadīja laiku.
“Man ir bijušas daudzas dzimšanas dienas, kurš tās visas var atcerēties! Šī būs jau piecdesmit piektā. Pirmās piecas, sešas noteikti neatceros, bet diezgan daudzas atceros. Dzimšanas dienas no bērnības, skolas gadiem man nav palikušas atmiņā, jo mēs ģimenē bijām pieci bērni, un vecākiem nebija viegli visas jubilejas nosvinēt.
Vairāk atceros tās, kas bijušas pēdējo desmit gadu laikā. Piemēram, mana 50. dzimšanas diena bija “baigais notikums” - gan tāpēc, ka tikko bija iznākusi filma “Klases salidojums 2” (režisors Andrejs Ēķis Jurim Kaukulim šajā komēdijā uzticējis vienu no trim galvenajām lomām, līdzās pieredzējušajiem aktieriem Aināram Ančevskim un Imantam Stradam), gan koncertu tūre ar “Dzelzs vilku”, kas bija fantastisks veids, kā atzīmēt savu jubileju, gan mālpilieši mani ļoti iepriecināja. Bija ārkārtīgi daudz dāvanu no dažādiem kolektīviem. Mani, protams, sveica arī bērni un mīļā sieva, un viss bija patiešām ļoti jauki. Jauki jau ir katru gadu, bet toreiz tas bija kaut kā vairāk,” jubilārs ar prieku to atminas.
“Katrā dzimšanas dienā doties tūrē būtu bišķiņ par traku, bet es tik un tā daudz daru,” saka mūziķis, atklājot, ka šobrīd notiek aktīvs darbs pie solo plates rakstīšanas, kas jau pamazām tuvojas finišam, arī daudz tiek darīts gan kopā ar “Dzelzs vilku”, gan “Jauno Jāņu orķestri”, gan, kā noteikti pamanījāt “Zelta mikrofonā” - arī projektā “Nakts arāji”, kur mana seja nav redzama. Tā nav jauna grupa, bet “dzīvā” uzstāšanās ir jaunums. Ļoti reti, bet arī tā es uzspēlēju - man patīk arī tāda atsperīga, elektroniskā mūzika,” stāsta Juris Kaukulis.
Savu solo programmu Juris Kaukulis sāka veidot kovida laikā, kad nebija iespējas muzicēt grupā. “Tas bija pamatīgs grūdiens radošumam, un tas mani tā aizrāva, ka es sagatavoju veselu programmu ne tikai ar “Dzelzs vilka”, bet arī ar citām dziesmām.
Tagad pie producenta Gata Zaķa tās lēnām rakstu platē, un šogad tām vajadzētu nākt ārā,” stāsta mūziķis, piebilstot, ka gada laikā paralēli muzicēšanai grupās “Dzelzs vilks” un “Jauno Jāņu orķestris” viņš sniedzis aptuveni 40 solokoncertu.
“Tā ir akustiskā skaņa kopā ar elektroniku, ko es pats “komandēju”. Pats arī vadu šo koncertu, un tā sanāk tāda kā koncertsaruna. Man patīk būt dažādam, man varētu apnikt iet tikai vienā virzienā,” viņš sapratis. Un tāpēc ir vēl arī “Nakts arāji”.
Pēc nepilnām trim nedēļām, 5. martā, notiks jaunās mūzikas balvas “Gamma” apbalvošanas ceremonija, kurā tiks godināti labākie mūziķi un ar mūzikas nozari saistītie gan profesionāļi, gan notikumi. Ir izziņoti nominanti 21 kategorijā, un starp tiem ir gan “Dzelzs vilks” (kategorijā Gada mākslinieks/grupa žanrā: roks”), gan “Jauno Jāņu orķestris” (kategorijā “Gada mākslinieks/grupa žanrā: tautas mūzika/folks”).
“Šīs nominācijas mūs ļoti iepriecina un dod grūdienu iet uz priekšu, gatavoties un būt vēl labākiem, nekā bijām iepriekš!” saka Juris Kaukulis.
Par talantīgā skatuves mākslinieka spēju pieņemt jaunus izaicinājumus un no reizes uz reizi kļūt arvien labākam, pērnā gada izskaņā un šā gada sākumā varēja pārliecināties Latvijas Televīzijas 1. kanāla skatītāji. Tas bija muzikālais šovs “Pārdziedi mani!”, kur astoņi mūziķi iejutās astoņos dažādos mūzikas žanros.
“Pagājušā gada otra puse man bija brīnumu pilna! Kad man piedāvāja piedalīties šovā “Pārdziedi mani!”, es momentā piekritu, ne mirkli nedomājot, bet es nebiju iedomājies, ka tas izvērtīsies tik ļoti pozitīvs. Es iepazinos ar brīnišķīgiem cilvēkiem, kuri strādāja šova radošajā komandā - gan vokālajiem pedagogiem, gan deju skolotāju.
Esmu samācījies gan dažādas balss tehnikas, gan deju soļus, ko tagad varu izmantot savos šovos. Es nekad nebiju domājis, ka kādreiz dziedāšu operu - tas bija tāds piedzīvojums! Kā svaigs gaiss. Tik svaigs, ka, to ieelpojot, es sapratu, ka tas ir kaut kas pavisam cits, nekā tas, ko visu laiku biju elpojis un domājis, ka tas ir svaigs,” Juris Kaukulis sajūsmināti stāsta.
Viņš atklāj, ka savos koncertos ir jau pamēģinājis kādu lēno dziesmu nodziedāt “operas balsī”, un ir interesanta reakcija no publikas: kas te notiek, vai tas ir tas pats “dzelzs vilks”, ko mēs pazīstam? Jā, ir gan, tikai skan citādi…!
“Visa šova garumā es ļoti daudz konsultējos ar vokālo pedagoģi Unu Stadi - viņa ir fantastiska! Riktīga atspere, visu laiku uzvilkta un gatava izšaut. Man patīk tādi enerģiski cilvēki. Trīs nodarbības man bija arī pie Ditas Kalniņas, arī no viņas ārkārtīgi daudz ko ieguvu. Paldies viņām! Kad vīrietis nokļūst dāmu rokās… notiek brīnumi,” mūziķis ir no sirds pateicīgs.
Taujāts, vai šova laikā juties dāmu apčubināts, viņš atteic: “Nē, nē, tā nebija apčubināšana. Man iedeva “piepīpēt” un tad izgrūda “veco vilku” ārā no viņa ādas... Un tad man bija jānoturas un jātiek uz priekšu. Ar viņu palīdzību es izturēju šo izaicinājumu un - esmu ticis tālāk! Jā, es tā jūtu, ka esmu ticis tālāk,” Juris Kaukulis ir gandarīts. Arī par to, ka ar saviem priekšnesumiem ir uzrunājis cilvēkus, kuri agrāk “Dzelzs vilku” varbūt arī nebija klausījušies.
“Pēc šova saņemu vēstules no cilvēkiem, kuri saka, ka tagad gribētu aiziet uz “Dzelzs vilku” un “Jauno Jāņu orķestri”… Jā, tas ir forši! Ja vēl kādreiz būs līdzīga iespēja, es jau ceļu karogu gaisā - jā, es piedalos!”
“Forši, ka man ir piecdesmit pieci! Tas ir tik jauki! Jo tas viss jau kaut kur “saskaitās” un ir - jo vairāk, jo labāk! Kopā ar kolēģiem mūziķiem varu piedzīvot muzikālus notikumus, kopā ar ģimeni - cilvēciskas lietas, un man ļoti patīk! Man patīk dzīvot un es jūtos labi!” saka jubilārs.
“Ja man sāktu traucēt ģitāras draiva skaņas vai skaļums, es sāktu uztraukties. Bet man netraucē! Un mani joprojām uzrunā publikas ļoti emocionālā reakcija - tā dod man papildus spēku un ir sajūta, ka, gadiem ejot, tas tikai vairojas.”
Tāpēc dzimšanas dienā jubilāram novēliet, lai rakstās jaunas dziesmas! “Lai nāk jauni un arvien jauni stāsti, jo katra dziesma ir mazs stāstiņš, un ir forši, ka tie neatkārtojas, ka nāk klāt arvien jauni tēli un notikumi. Tas man sagādā lielu prieku. Jo par veselību katrs cīnās pats, par naudu arī, bet iedvesmu daudziem jauniem stāstiem - jā, to man novēliet!” saka jubilārs.
“Ir dziesmas, ko esmu uzrakstījis pirms gadiem trīsdesmit, un tās joprojām skan, un ir dziesmas, par kurām esmu domājis, ka tās skanēs, bet neskan un pamazām aizmirstas. Tas nekad nav paredzami, bet es tāpēc nebēdāju, eju tikai uz priekšu!
Un, ja vēl kāds man kādreiz atsūta video, kur bērni pilnā balsī dzied “Dzelzs vilka” dziesmu, zina visu tekstu no galvas - tas ir tik sirsnīgi un mīļi! Tāda “sadarbība” arī ir vajadzīga, tā ļoti uzlādē un liek iet tikai uz priekšu!”
