“Ja Latvijā būtu bijusi cirka skola, es nebūtu gājusi mācīties par aktrisi – es būtu izmācījusies par klaunu,” atklāj tautā mīlētā aktrise un režisore Rēzija Kalniņa. Šodien, 23. decembrī, viņu sirsnīgi suminām dzimšanas dienā!
Šodien, savā dzimšanas dienā, jubilāre dosies sevi palutināt uz SPA. “Tā ir dāvana no manas sirdsdraudzenes Ilzes Dzenītes. Zinot, ka mana stihija ir ūdens un kas es iepriekšējā iemiesojumā esmu bijusi nāriņa, tas ir joks, viņa man uzdāvināja iespēju doties uz SPA, kur ir vismaz pieci baseini un kur man būs arī masāža. Un cita draudzene mani pēc tam vedīs uz kādu vietu, kas man vēl ir pārsteigums. Lai arī manas draudzenes zina, ka man pārsteigumi nepatīk, viņas ir nolēmušas mani pārsteigt un dāvāt tieši to, kas man šajā brīdī visvairāk ir nepieciešams, lai atdzimtu no jauna,” stāsta Rēzija.
Jubilāre arī paskaidro, kāpēc viņai nepatīk pārsteigumi.
“Jo es esmu Mežāzītis, ja mēs ticam zvaigznājiem, un man patīk visu kontrolēt.
Sarakstīt blociņā visu pa stundām, pa minūtēm, no līdz. Man patīk sagādāt pārsteigums citiem, bet, tā kā man pašai ir ļoti trausla nervu sistēma un veģetatīvā distonija, es ļoti, ļoti sakāpināti reaģēju uz pārsteigumiem. Bet šoreiz es saviem tuvajiem cilvēkiem, kuriem ļoti rūpu, pilnībā uzticēšos un ļaušos.”
Taujāta, vai kāda dzimšanas diena viņai ir palikusi īpašā atmiņā, jubilāre atteic, ka tās ir visas, ko savulaik abiem ar dvīņubrāli Kristu (Krists Kalniņš ir Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs) rīkojusi mamma.
“Tās vienmēr bija lielas balles. Un tad nākamajā dienā, Ziemassvētkos, bija vēl arī zoss cepetis un krāsnī cepti kartupeļi. Bet tas, kā mamma prata radīt mums svētkus… Ar izrotātu eglīti, ar īstu prieku, ar tiešām lielu mīļumu un maigumu. Jā, tas ir pirmais, kas, atbildot uz šādu jautājumu, man nāk atmiņā - kā mēs visi kopā ar saviem draugiem un klasesbiedriem priecīgi sēžam pie eglītes un smaidām.”
Rēzija stāsta, ka savā dzimšanas dienā viņa vienmēr satiekas arī ar Kristu. Abu 50. dzimšanas dienā, kas bija 2020. gadā, kovida laikā, viņi kopā vadīja dievkalpojumu un lasīja Svētos Rakstus, un pēc tam devās uz “OratoriO”, kur caur saviem sociālo tīklu kontiem izgāja “dzīvajā” un lasīja Krista radīto dzeju.
“Tā bija ļoti, ļoti liela svētība, ka mēs savā dzimšanas dienā varējām būt kopā.”
Un arī šodien abi noteikti saskriesies - vismaz, lai mīļi apskautu viens otru. Viņiem abiem tas ir ļoti nepieciešams.
Bet, aizdomājoties par aizkustinošāko un sirsnīgāko dāvanu dzimšanas dienā, jubilāre saka: tas bija milzīgs rotaļu lācis, kas viņu reiz gaidījis mājās, ērti iekārtojies viesistabas dīvānā. Viņam galvā bija rūķa cepure un mugurā ļoti skaista ziemas jaciņa. Šo īpašo pārsteigumu Rēzijai sagādāja viņas mīļotais vīrs, diriģents Ainārs Rubiķis.
Jau vairāk nekā četrus gadus Rēzijas ikdiena paiet Mūzikas un drāmas telpā “OratoriO” (Rīgā, Sporta 2 kvartālā, ieeja no Hanzas ielas), kuru 2020. gadā viņa izveidoja kopā ar Aināru Rubiķi un Elitu Moiseju. Īsā laikā “OratoriO” ir kļuvusi par skatītāju iemīļotu vietu daudziem īpašiem notikumiem - koncertiem, izrādēm, performancēm īpaši mājīgā atmosfērā.
“OratoriO” izrādēs satiekas aktieri no visiem Latvijas teātriem, radot neaizmirstamu un jaunu pieredzi teātra cienītājiem.
Šobrīd “OratoriO” repertuārā ir Rēzijas veidotais šīs sezonas jauniestudējums “4”, kas ir skaudrs un nežēlīgs, taču arī ar mīlestību piepildīts divu cilvēku attiecību stāsts, ko izspēlē Ģirts Ķesteris un Kristīne Belicka, vai Jānis Āmanis un Laura Erdlāne. Tā ir vācu rakstnieka Heinera Millera adaptācija no Šoderlo de Laklo slavenā romāna “Bīstamie sakari” (Les Liaisons Dangereuses, 1782), un tas ir viens no šā gada drosmīgākajiem un emocionāli intensīvākajiem teātra uzvedumiem. Nākamās izrādes: 10. un 15. janvārī plkst. 19.00 un 11. un 25. februārī plkst. 19.00.
Tāpat “OratoriO” repertuārā jau ceturto gadu allaž izpārdota ir Rēzijas iestudētā izrāde “Tagad un tad”, kas ir neticams stāsts par cilvēka gribu, izvēlēm un mīlestību cauri gadiem, kas apcer jautājumu par to, kurš galu galā ir tas, kas nosaka mūsu likteni. Lomās: Esmeralda Ermale, Juris Kalniņš, Jana Herbsta vai Ilze Trukšāne, Raimonds Celms vai Maksims Busels. Nākamās izrādes: 6. janvārī plkst. 19.00, 26. janvārī plkst. 15.00, 3. un 21. februārī plkst. 19.00.
Savukārt Rēzijas iestudēto komisko drāmu “Viņa-Viņš-Viņa?” (pēc A. R. Gērnija lugas “Silvija” motīviem), kas meklē atbildi uz jautājumu, vai spējam cieņpilni pamosties patiesai dzīvei, un ko izspēlē Esmeralda Ermale vai Zane Jančevska, Juris Kalniņš, Andris Morkāns, Anete Krasovska vai Laura Erdlāne, varēs redzēt 22. janvārī plkst. 19.00, 9. un 23. februārī plkst. 15.00.
Šobrīd režisore strādā pie “Producentu grupas 7” jauniestudējuma “Īkstīte”, kas ir Jāņa Lūsēna un Normunda Beļska muzikāla pasaka bērniem, un tā savu pirmizrādi piedzīvos 20. februārī Rīgā, VEF Kultūras pilī.
“Un pēc tam es pievērsīšos sev netipiskam žanram - komēdijai. Bet - gudrai komēdijai, kuras pirmizrāde plānota maija sākumā,” saka Rēzija, atklājot, ka izrādes pamatā būs Deivida Aivsa (David Ives) 1984. gada sešu viencēlienu krājums “Viss īstajā laikā”.
“Tas būs asprātīgs un atjautīgs komēdiju cikls, kas pēta laika, valodas un dzīves absurda tēmas. Katra luga ir humora un pārdomu rosinošu ideju sajaukums, kas izaicina mūsu realitātes uztveri.
“Laimīgā loze” ir nejauša divu cilvēku tikšanās, kas atkārtojas bezgalīgi un pēta ideju par “pareizo laiku” cilvēku attiecībās; “Vārdi, vārdi, vārdi” ir Bezgalīgā pērtiķa teorēma, jeb trīs primāti, kuri mēģina nejauši uzrakstīt šedevru; “Universālā valoda” ir jaunizgudrota valoda, kas savieno divus svešiniekus; “Filips Glāss pērk maizi” stāsta par ikdienišķu veikala apmeklējumu, kas pārtop par sirreālu un ritmisku realitātes izpēti; “Filadelfija” ir luga par tām dienām, kurās nekas nenotiek, kā iecerēts, un to, kā mēs reaģējam tad, kad esam neapmierināti; savukārt “Variācijas par Trocka nāvi” ir vairāku absurdu scenāriju kopums, kas kombinē vēsturi ar melno humoru,” stāsta režisore, solot, ka šis iestudējums būs pasakaina asprātīgu un rotaļīgu stāstījumu kolekcija, kas aicinās “OratoriO” skatītājus pasmieties un paskatīties uz dzīvi ar gaišāku skatu. Jo, viņasprāt, savs laiks paraudāt, savs - pasmieties.
“Man šajā laikā svarīgākais ir radīt, rast, paņemt un pieņemt prieku. Un padauzīties kopā ar skatītājiem, nevis sevi tērēt un iztērēt.
Man patīk jokoties un smieties un, patiesībā, ja Latvijā būtu bijusi cirka skola, es nebūtu gājusi mācīties par aktrisi - es būtu izmācījusies par klaunu,” atzīst talantīgā skatuves māksliniece.
Bet dzimšanas dienā viņai novēliet to, ko Jēzus ir teicis: “Es visu daru jaunu”.
“Jā, novēliet man, lai Jēzus visu dara jaunu manā dzīvē. Jo pasaulē viss mainās, mēs nevaram palikt rutīnā, sava prāta ieslodzījumā un “zirnekļu tīklos”. Jā, iespējams, mēs tagad esam kūniņas, bet mēs piedzimsim par skaistiem taureņiem un - lidosim brīvi. Lai top!”
